0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKas mainījies Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā?

Kas mainījies Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā?

Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas par 2017. gadu termiņam, atgādinām, ka aizvadītā gada nogalē - 2017.gada 7.decembrī - tika pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājas spēkā 2018.gada 3.janvārī. Ar grozījumiem paplašināts sabiedrību loks, kurām atļauts sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem - tos varēs gatavot visas lielās kapitālsabiedrības. Likumā precizēts  termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojums, nosakot, ka arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru likumā noteiktajā kārtībā kontrolē tās mātes sabiedrība, var būt koncerna meitas sabiedrība. Noteikums par diviem pārskata gadiem pēc kārtas attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas par 2017. gadu termiņam, atgādinām, ka aizvadītā gada nogalē - 2017.gada 7.decembrī - tika pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājas spēkā 2018.gada 3.janvārī.

Ar grozījumiem paplašināts sabiedrību loks, kurām atļauts sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem - tos varēs gatavot visas lielās kapitālsabiedrības.

Likumā precizēts  termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojums, nosakot, ka arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru likumā noteiktajā kārtībā kontrolē tās mātes sabiedrība, var būt koncerna meitas sabiedrība.

Noteikums par diviem pārskata gadiem pēc kārtas attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību ievērošanu attiecas gan uz likumā noteikto atbrīvojumu un atvieglojumu izmantošanu, gan uz likumā noteikto prasību kopuma ievērošanu par noteikta informācijas daudzuma sniegšanu gada pārskatā. Likumā noteiktie atvieglojumi un atbrīvojumi ir:

  • vidējai sabiedrībai saskaņā ar likuma 53.panta otro daļu atļauts norādīt mazāk informācijas par darījumiem ar saistītajām pusēm, nekā to pieprasa minētā panta pirmās daļas 14.punkts (prasība attiecas uz vidēju un lielu sabiedrību);
  • mazai un vidējai sabiedrībai saskaņā ar likuma 55.panta ceturto daļu atļauts vadības ziņojumā nesniegt nefinanšu informāciju (piemēram, kas attiecas uz vides aizsardzības prasību ievērošanu vai uz darbiniekiem);
  • mikrosabiedrībai saskaņā ar likuma 56. un 57.pantu atļauts nesagatavot vadības ziņojumu un atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu, bet, ja mikrosabiedrība atbilstoši likuma 58.pantā noteiktajiem kritērijiem ir ļoti maza, tai arī atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu.

Likumā noteiktās prasības attiecībā uz finanšu pārskata un pielikuma sastāvu

Mazas sabiedrības finanšu pārskats sastāv vismaz no:
  • bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma.

Vidējas un lielas sabiedrības finanšu pārskats sastāv no:

  • bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma.
Pielikumā sniedzamā informācija gan mazai, gan vidējai, gan lielai sabiedrībai:

1) par pieņemto grāmatvedības politiku un tās atbilstību pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk, kā arī par jebkurām būtiskām izmaiņām pieņemtajā grāmatvedības politikā un šo izmaiņu ietekmi uz finanšu pārskatu;

2) visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsummu. Ja sabiedrība ir noslēgusi nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības jānorāda īpaši. Ja sabiedrības aktīvi ir ieķīlāti vai apgrūtināti ar kādu citu saistības nodrošinājumu, par to informē un norāda katra sniegtā nodrošinājuma veidu. Atsevišķi norāda visas saistības, kas attiecas uz pensijām un uz radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem;

3) vadībai izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas;

4) par ieņēmumu vai izmaksu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, to summām un veidu. Par sabiedrības parastām darbībām uzskata visas darbības, kuras sabiedrība veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tādas darbības, kuras sekmē sabiedrības saimniecisko darbību vai ir radušās saistībā ar šādām darbībām, vai tieši izriet no tām;

5) attiecībā uz katru ilgtermiņa kreditoru posteni — kreditoru parādu kopsummu, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsummu, kas ir segta ar nodrošinājumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu;

6) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā;

7) attiecībā uz katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni norāda šādas ziņas:

  • a) iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksa vai — attiecīgā gadījumā — patiesā vērtība vai pārvērtēšanā noteiktā vērtība pārskata gada sākumā un beigās,
  • b) vērtības palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā,
  • c) atsavināšana vai likvidācija pārskata gadā,
  • d) jebkura pārvietošana uz citu posteni pārskata gadā,
  • e) no ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā dienas aprēķināto vērtības samazinājuma korekciju kopsumma (turpmāk — uzkrātās vērtības samazinājuma korekcijas) pārskata gada sākumā un beigās,
  • f) pārskata gadā aprēķinātās vērtības samazinājuma korekcijas,
  • g) uzkrāto vērtības samazinājuma korekciju kopsummas izmaiņas saistībā ar ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanu, likvidāciju vai pārvietošanu uz citu posteni pārskata gadā,
  • h) pārskata gadā ilgtermiņa ieguldījumu objektu ražošanas pašizmaksā iekļauto aizņēmumu procentu summa;

8) informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Papildu informācija vidējām un lielām sabiedrībām

Finanšu pārskata pielikumā sniedzamo informāciju noteic likuma 53. pants:

1) ja nav izmantota  likuma 35. panta pirmajā daļā paredzētā izvēles iespēja finanšu instrumentiem piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, — skaidrojums par atvasināto finanšu instrumentu apmēru un būtību sadalījumā pa šo instrumentu grupām, norādot to patieso vērtību, ja to var noteikt ar kādu no šā likuma 37. pantā minētajām metodēm;

2) ja nav veikta šā likuma 23. panta trešajā daļā noteiktā vērtības samazināšana ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru patiesā vērtība ir mazāka par bilances vērtību, — informācija par atsevišķu aktīvu vai aktīvu grupu bilances vērtību un patieso vērtību, paskaidrojot, kādēļ netiek piemērota vērtības samazināšana, un norādot faktus, kas liecina, ka vērtības pazemināšanās ir īslaicīga un radusies pārejošu apstākļu dēļ;

3) vadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsumma sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi). Tas pats attiecas uz pensijām un līdzīgām saistībām pret bijušajiem pārvaldes institūciju locekļiem;

4) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā sadalījumā pa kategorijām (padomes locekļi, valdes locekļi, pārējie darbinieki). Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins nav sagatavots, pamatojoties uz šā likuma 2. pielikumā noteikto shēmu, personāla izmaksas detalizē tā, kā tas noteikts minētās shēmas 6. postenī;

5) atliktā nodokļa aktīvu un saistību atlikumi (ja tādi ir) pārskata gada sākumā un beigās un šo atlikumu izmaiņas;

6) ziņas par koncerna meitas sabiedrībām un asociētajām sabiedrībām:

  • a) nosaukums, juridiskā adrese un līdzdalības daļa procentos attiecīgās sabiedrības pamatkapitālā,
  • b) pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apmērs atbilstoši katras šīs sabiedrības pēdējam apstiprinātajam gada pārskatam. Informāciju par asociētās sabiedrības pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apmēru var nesniegt, ja attiecīgā sabiedrība nepublicē savu gada pārskatu un nav citas sabiedrības meitas sabiedrība;

7) pārskata gada laikā parakstīto akciju vai daļu skaits un nominālvērtība, ja tāda ir noteikta. Ja nominālvērtība nav noteikta, norāda šo akciju vai daļu uzskaites vērtību;

8) ja pamatkapitāls sastāv no vairāku veidu akcijām vai daļām (kooperatīvajai sabiedrībai — pajām), katra veida akciju vai daļu (kooperatīvajai sabiedrībai — paju) skaits un nominālvērtība. Ja nominālvērtība nav noteikta, norāda šo akciju vai daļu uzskaites vērtību;

9) jebkuras līdzdalības apliecības, regulētā tirgū tirgotas garantijas, iespējas līguma vai tamlīdzīga finanšu instrumenta esamība, norādot skaitu un tiesības, kādas tas piešķir;

10) personālsabiedrībai — arī katras komercsabiedrības, kuras dalībnieks ir šī personālsabiedrība, nosaukums, juridiskā adrese un veids;

11) ja sabiedrība ir citas komercsabiedrības meitas sabiedrība:

  • a) lielākās komercsabiedrības nosaukums un juridiskā adrese, kura kā koncerna mātes sabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, tajā kā savu meitas sabiedrību iekļaujot šo sabiedrību,
  • b) mazākās komercsabiedrības nosaukums un juridiskā adrese, kura kā koncerna mātes sabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, tajā kā savu meitas sabiedrību iekļaujot šo sabiedrību, un pati kā koncerna meitas sabiedrība ir iekļauta "a" apakšpunktā minētās lielākās komercsabiedrības sagatavotajā konsolidētajā gada pārskatā,
  • c) vieta [Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — Uzņēmumu reģistrs) vai attiecīgā citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistru institūcija, vai attiecīgā koncerna mātes sabiedrība], kur var saņemt šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto konsolidēto gada pārskatu kopijas, ar noteikumu, ka šie pārskati ir pieejami;

12) priekšlikums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu, bet attiecīgā gadījumā — informācija par peļņas sadali (arī par ārkārtas dividendēm, ja tādas ir bijušas) vai zaudējumu segšanu;

13) informācija par katru bilancē neiekļautu vienošanos, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šo vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem un ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu sabiedrības finansiālo stāvokli (piemēram, īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības izveidošana vai izmantošana, ārzonu darbības, lai risinātu saimnieciskus, juridiskus, nodokļu vai grāmatvedības jautājumus, vienošanās par risku vai ieguvumu dalīšanu, kombinētie repo un pārdošanas darījumi, parāda faktūrkreditēšana, konsignācijas preču līgumi, līgumdarbu piesaistīšana, ārpakalpojumu izmantošana);

14) informācija par sabiedrības darījumiem ar saistītajām pusēm, ja šie darījumi ir būtiski un neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem, norādot šo darījumu summas, saistīto pušu attiecību veidu un citu informāciju par šiem darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu sabiedrības finansiālo stāvokli. Informāciju par atsevišķiem darījumiem ar saistītajām pusēm var apvienot grupās pēc šo darījumu veida, izņemot gadījumus, kad nepieciešama atsevišķi sniegta informācija, lai novērtētu saistīto pušu darījumu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli;

15) detalizēta informācija par naudas un tās ekvivalentu atlikumiem (naudas plūsmas pārskatā) pārskata gada sākumā un beigās;

16) pašu kapitāla posteņu atlikumu vērtības izmaiņas saistībā ar grāmatvedības politikas maiņu vai iepriekšējo gadu kļūdas labošanu.

(2) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 14. punktā noteiktajām informācijas sniegšanas prasībām, vidējām sabiedrībām atļauts norādīt tikai to informāciju par sabiedrības darījumiem ar saistītajām pusēm, kura attiecas uz darījumiem, kas veikti ar šīs pašas sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem, meitas sabiedrībām un asociētajām sabiedrībām, kā arī ar šīs pašas sabiedrības vadību (padomes un valdes locekļiem).

(3) Šā panta pirmās daļas 6. punktā noteikto informāciju var nesniegt, ja tā varētu nopietni kaitēt attiecīgās sabiedrības interesēm, finanšu pārskata pielikumā norādot, ka šī informācija netiek sniegta minētā iemesla dēļ.

(4) Sabiedrība, kura pati ir koncerna mātes sabiedrība, var nesniegt šā panta pirmās daļas 6. punktā minētās ziņas finanšu pārskata pielikumā šādos divos gadījumos:

1) ja šā panta pirmās daļas 6. punktā noteiktās ziņas par koncerna meitas sabiedrībām un asociētajām sabiedrībām ir sniegtas konsolidētā finanšu pārskata pielikumā, kuru sagatavojusi šī pati koncerna mātes sabiedrība vai cita, lielāka koncerna mātes sabiedrība, kura savā konsolidētajā finanšu pārskatā ir iekļāvusi minētās koncerna meitas sabiedrības un asociētās sabiedrības;

2) ja koncerna mātes sabiedrība savā finanšu pārskatā vai konsolidētajā finanšu pārskatā ir piemērojusi pašu kapitāla metodi koncerna meitas sabiedrību un asociēto sabiedrību novērtēšanai.

Papildu informācija tikai lielām sabiedrībām

Informāciju, kas sniedzama finanšu pārskata pielikumā, noteic likuma 54. pants:

1) neto apgrozījums sadalījumā pa saimnieciskās darbības veidiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ), noteiktajai saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai, un pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, ja sabiedrības darbības veidi un ģeogrāfiskie tirgi būtiski atšķiras;

2) pārskata gadā sabiedrības zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk — zvērināts revidents) aprēķinātās atlīdzības kopsumma sadalījumā par katru no šādiem zvērināta revidenta sniegto pakalpojumu veidiem:

  • a) gada pārskata obligātā revīzija (pārbaude),
  • b) citu revīzijas uzdevumu veikšana,
  • c) konsultācijas nodokļu jautājumos,
  • d) citu lietpratēja uzdevumu veikšana.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteikto informāciju atļauts nesniegt, ja tā varētu nopietni kaitēt attiecīgās sabiedrības interesēm, finanšu pārskata pielikumā norādot, ka šī informācija netiek sniegta minētā iemesla dēļ.

Citas likuma izmaiņas

Ja sabiedrības rādītāji pa gadiem būtiski mainās un tie vienu gadu atbilst zemākai sabiedrību kategorijai, bet otru gadu – augstākai sabiedrību kategorijai, tad sabiedrībai savā gada pārskatā jāsniedz informācijas kopums, kas noteikts augstākai sabiedrību kategorijai, un ir tiesības piemērot šai augstākai sabiedrību kategorijai paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus.

Savukārt precizējumi, kas veikti likuma 97.panta pirmajā daļā, paredz, ka

  • turpmāk sabiedrība VID EDS varēs iesniegt ne tikai gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu, bet arī tā elektronisku kopiju (ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu iesniegšanai VID EDS)
  • paskaidrojumam, ko VID EDS iesniedz kopā ar gada pārskatu, nebūs jābūt apstiprinātam dalībnieku sapulcē.