Šogad ir būtiski mainījusies uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas kārtība, salīdzinot ar to, kāda gadiem bija ierasta. Jāpierod pie tā, ka nodoklis aprēķināms un maksājams jau gada laikā; lauksaimniekiem nākas pierast pie jaunas atvieglojumu piemērošanas kārtības, žurnāla BILANCE 442. numurā (2018. gada novembra otrais izdevums) raksta Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte.
Uz lauksaimniekiem attiecas visi likumā noteiktie atvieglojumi, ja vien uz tiem ir tiesības atbilstoši likuma nosacījumiem, bet viens atvieglojums ir specifisks tieši tiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē. Kā norāda Linda Puriņa,
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 14. pants paredz, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi apjomā, kas atbilst 50 procentiem no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet ne vairāk kā par taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto ar nodokli apliekamo objektu kopsummu.
Tātad, ja, piemēram, ar nodokli apliekamā bāze ir 1500 EUR un saņemtais atbalsts ir 3000 eiro, tad ar nodokli apliekamo bāzi var samazināt par 50% no 3000 eiro, kas nozīmē, ka šim nodokļu maksātājam uzņēmumu ienākuma nodoklis par attiecīgo gadu nav jāmaksā. Ja, piemēram, nodokļa bāze ir 2000 eiro, bet atbalsta summa 3000 eiro, tad nodokļa bāze samazināma par 50% no 3000 eiro (t.i., 1500 eiro) un bāze, no kuras rēķināms nodoklis, ir 2000 – 1500 = 500 eiro.
Nodokļa atvieglojums 50% apmērā no atbalsta summām ir piemērojams visai nodokļa bāzei. Puriņa atgādina, ka ar nodokli apliekamajā bāzē ietver divas ar nodokli apliekamu objektu grupas – sadalīto peļņu (dividendes, dividendēm pielīdzināmas izmaksas u.tml.) un nosacīti sadalīto peļņu (ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas u.tml.).
Tomēr nodokļa aprēķins nebūt nav tik vienkāršs, kā šķiet. Jo nodokļa bāze var veidoties katru mēnesi/ceturksni, savukārt atbalsta saņemšana ir periodiski (var būt arī tikai reizi gadā vai retāk). Raksta autore arī norāda uz normu Ministru kabineta noteikumos, kas paskaidro, kurā brīdī atbalsts tiek uzskatīts par saņemtu. Un tas nebūt nav brīdis, kad nauda saņemta kontā. Vairāk lasiet žurnāla BILANCE 423. numurā.
Abonējiet žurnālu BILANCE 2019. gadam un lasiet tā iepriekš izdotos numurus portālā www.plz.lv arī elektroniski ŠEIT!
