Kaut ekonomiskā nenoteiktība pieaugusi, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, augustā pieaudzis visās saimnieciskās darbības jomās: rūpniecībā par 1,0, būvniecībā par 2,2, bet pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā attiecīgi par 1,1 un 0,8 procentpunktiem. Savukārt patērētāju sniegtais nenoteiktības vērtējums augustā ir negatīvs (- 2,0), tātad sociālekonomiskā situācija patērētāju skatījumā kļuvusi lielākā mērā prognozējama, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs (sezonāli nekoriģēti dati, saldo, %)

Augustā ekonomikas sentimenta rādītājs¹ Latvijā bija 97,3 (iepriekšējā mēnesī 96,0), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs turpināja samazināties, sasniedzot 97,2 , un pēdējos piecus mēnešus ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomikas sentimenta rādītājs un nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs (ilgtermiņa vidējais 2000 - 2023 = 100)

Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, uzlabojies un mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā tas bija pozitīvs, bet būvniecībā un apstrādes rūpniecībā, kaut arī nedaudz uzlabojies, tomēr aizvien palicis negatīvs.

Augustā konfidences² rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,7, un, salīdzinot ar jūliju, tas ir pieaudzis par 2,2 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā ir pozitīvs (attiecīgi 7,8, 6,1 un 10,7). Automobiļu pārdošanā konfidences radītājs ir negatīvs (- 1,0). Savukārt automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā pēdējos trīs mēnešos uzņēmēju noskaņojums bijis visai svārstīgs: jūnijā pozitīvs (10,3), jūlijā strauji pasliktinājies (- 7,8), augustā atkal uzlabojies, bet joprojām nedaudz zem nulles (- 0,9).

Pakalpojumu sektorā augustā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūliju, ir uzlabojies par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada marta. Optimistiskākie augustā tāpat kā iepriekšējā mēnesī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji izmitināšanā (24,2) un iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (22,1), kā arī apdrošināšanā (22,4). No 30 apsekotajām pakalpojumu nozarēm augustā negatīvi noskaņojuma rādītāji fiksēti tikai sešās, un trīs no tām ir transporta nozares: ūdens transports (- 5,2), gaisa transports (- 3,8) un sauszemes transporta pakalpojumi (- 1,3), bet vispesimistiskākie augustā bijuši uzņēmēji arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos (- 6,3).

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs augustā bija - 16,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 0,3 procentpunktiem, bet joprojām ir ļoti zems. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājies ēku būvniecībā (par 1,1 procentpunktu), samazinājies inženierbūvniecībā (par 4,4 procentpunktiem), bet specializētajos būvdarbos nav būtiski mainījies.

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs augustā bija - 8,2. Salīdzinot ar jūliju, tas pieaudzis par 0,7 procentpunktiem.

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

¹ Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā. Šo rādītāju visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

² Konfidences rādītāji ir apkopojoši rādītāji, kas raksturo vispārējo situāciju nozarē. Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

Lasiet arī:

• Uzņēmēji jaunu produktu attīstībai var piesaistīt līdz 25 000 eiro
• Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija?