0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKo paredzēs jaunais Grāmatvedības likums un to pavadošie Ministru kabineta noteikumi?

Ko paredzēs jaunais Grāmatvedības likums un to pavadošie Ministru kabineta noteikumi?

Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors

Grāmatvedības nozare jau labu laiku ir jauna likuma gaidās — saskaņā ar Finanšu ministrijas pēdējo informāciju tam plānots stāties spēkā mazliet vairāk nekā pēc gada — 2022. gada 1. janvārī. Jaunais likums ietvers ne tikai strukturālas, bet arī saturiskas un praktiskas izmaiņas — par svarīgāko, kam grāmatvežiem jāpievērš uzmanība gaidāmajā regulējumā, Finanšu ministrija informēja īpašā tiešsaistes seminārā 20. novembrī.  Par jaunā Grāmatvedības likumprojekta galvenajām atšķirībām no pašreizējā regulējuma seminārā informēja Finanšu ministrijas (FM) Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ko paredzēs jaunais Grāmatvedības likums un to pavadošie Ministru kabineta noteikumi?
Ilustrācija: © master1305 – stock.adobe.com

Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors
Ikars Kubliņš,
portāla BilancePLZ
redaktors
Foto: Aivars Siliņš

Grāmatvedības nozare jau labu laiku ir jauna likuma gaidās — saskaņā ar Finanšu ministrijas pēdējo informāciju tam plānots stāties spēkā mazliet vairāk nekā pēc gada — 2022. gada 1. janvārī. Jaunais likums ietvers ne tikai strukturālas, bet arī saturiskas un praktiskas izmaiņas — par svarīgāko, kam grāmatvežiem jāpievērš uzmanība gaidāmajā regulējumā, Finanšu ministrija informēja īpašā tiešsaistes seminārā 20. novembrī. 

Par jaunā Grāmatvedības likumprojekta galvenajām atšķirībām no pašreizējā regulējuma seminārā informēja Finanšu ministrijas (FM) Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Taču līdz ar jauno grāmatvedības likumu tiks izdoti arī jauni Ministru kabineta noteikumi, kas detalizēti regulēs jaunā likuma piemērošanu. Darba grupā esot izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti — “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” un “Noteikumi par skaidras naudas uzskaiti uzņēmuma kasē”. Par tajos plānoto informēja FM Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vecākā eksperte Dina Šaknere.

Galvenās vadlīnijas

Jaunajā Grāmatvedības likumā galvenais uzsvars tikšot likts uz elektronisku grāmatvedības dokumentu veidošanu, glabāšanu, kārtošanu, reģistrēšanu. Tieši elektronisko dokumentu aprite turpmāk būs prioritāra salīdzinājumā ar grāmatvedības dokumentu apriti papīra formā. Likumā tikšot ietverta arī īpaša prasība, kas attiecas uz gadījumiem, kad grāmatvedība tiek kārtota elektroniski — šajos gadījumos grāmatvedības dokumenti datora (vai citas elektroniskas ierīces) ekrānā būs jāattēlo cilvēklasāmā formātā (elektronisks datu attēlošanas veids, ko cilvēks var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes), kā arī jānodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas).

Ļoti būtiskas izmaiņas saistībā ar elektronisko grāmatvedības dokumentu apriti plānotas arī “Grāmatvedības kārtošanas noteikumu” projektā, sadaļā par grāmatvedības datorprogrammām. Detalizēti jaunās normas gan neesot skaidras, jo par šo sadaļu vēl gaidāmas lielas diskusijas.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem esot paredzēt noteikumus, kādi būtu jāievēro, ja dokumentu glabāšanai tiek izmantoti mākoņdatošanas pakalpojumi, informēja D. Šaknere. Tāpat plānots noteikt grāmatvedības datorprogrammu lietošanas prasības, kā arī datorprogrammu tehniskās prasības. 

Jaunajā Grāmatvedības likumā tiks uzsvērts, ka tas attiecas uz Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Līdzšinējos likuma subjektus papildinās arī reliģisko organizāciju iestādes, citas publiskās personas un iestādes, patstāvīgās iestādes, Latvijā reģistrētas Eiropas ekonomisko interešu grupas, kooperatīvās sabiedrības, komercsabiedrības, politiskās partijas un politiskie fondi, kā arī fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (iekļaujot arī advokātu birojus, uz kuriem pašreizējā likumā atsauces nav un kas līdz šim grāmatvedību kārtoja, pakļaujoties Advokatūras likuma prasībām). 

Jaunajā likumprojektā noteikti arī grāmatvedības uzdevumi — nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai; nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus (kreditorus, potenciālos ieguldītājus, investorus, akcionārus, bankas, valsts iestādes utt.) ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli (uzņēmuma spēju savlaicīgi norēķināties par saistībām), saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem. 

Kā viens no jauninājumiem likumprojektā iecerēts, ka vienkāršā ieraksta sistēmā grāmatvedību drīkstēs kārtot reliģiskās organizācijas un to iestādes, kuru apgrozījums iepriekšējos divos pārskata gados pēc kārtas nebūs pārsniedzis 100 000 eiro (līdz šim šis slieksnis bija 40 000 eiro apmērā).

Attaisnojuma dokumenti

Saskaņā ar jauno likumprojektu turpmāk attaisnojuma dokumentā vairs nebūs jānorāda adrese, kā arī saimnieciskā darījuma pamatojums (pietiks tikai ar saimnieciskā darījuma aprakstu). Ja ārēja attaisnojuma dokumenta autors vai saņēmējs ir tāda fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, tad būs jānorāda tikai šīs personas vārds un uzvārds. “Protams, jāskatās, vai konkrētā situācijā no citiem likumiem neizriet prasība norādīt arī šīs personas kodu; tādā gadījumā to vajadzētu uzrādīt, bet pirms tam pajautājot atļauju šai fiziskajai personai,” skaidro A. Priede. 

Jaunais likumprojekts arī paredz, ka likumā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem jāpiemēro tikai tad, ja citos normatīvajos aktos nav atsevišķas prasības noteiktu attaisnojuma dokumentu veidu izstrādāšanai un noformēšanai (piemēram, PVN rēķinam, strukturētam elektroniskajam rēķinam). “Tas nozīmē — ja PVN rēķins ir sagatavots atbilstoši PVN likumā noteiktajām prasībām, šāds PVN rēķins ir automātiski uzskatāms arī par attaisnojuma dokumentu — vairs nav jāseko līdzi, vai tajā iekļauti visi attaisnojuma dokumentam noteiktie rekvizīti. Tieši tas pats sakāms par strukturētu elektonisko rēķinu xml formātā, kas sagatavots atbilstoši ES noteiktajam standartam,” uzsver A. Priede. 

Jaunajā likumprojektā pagarināts attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš, paredzot, ka līdzšinējo 15 dienu laikā attaisnojuma dokumentus varēs iegrāmatot 20 dienu laikā (pēc attiecīgā mēneša beigām), tuvinot regulējumu PVN likumā noteiktajam PVN deklarācijas iesniegšanas termiņam.

Savukārt “Grāmatvedības kārtošanas noteikumu” projektā attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem pamatā saglabātas līdzšinējās prasības (par precēm un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu). Precizētas normas vienīgi par attaisnojuma dokumentu numurēšanu. Paredzēts, ka visi attaisnojuma dokumenti jānumurē, izņemot gadījumus, ja numura piešķiršanas kārtību regulē konkrēts normatīvais akts un noteikts, ka numuru piešķir attaisnojuma dokumenta sagatavošanas procesā. Līdz ar to attaisnojuma dokumentus varēšot numurēt arī atsevišķi pa to veidiem. 

Inventarizācija 

Papildus noteiktajām prasībām saistībā ar inventarizāciju jaunajā likumprojektā norādīts arī inventarizācijas mērķis (“uzņēmuma īpašumā vai lietojumā esošās mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem”) un paredzēti konkrēti gadījumi, kad veicama inventarizācija (uzsākot uzņēmuma darbību, noslēdzot katru pārskata gadu, izbeidzot uzņēmuma darbību, reorganizējot uzņēmumu, pasludinot maksātnespējas procesu, apturot vai atjaunojot uzņēmuma darbību ar komersanta lēmumu). Tāpat noteikts, ka inventarizācijas rezultāti jāieraksta reģistros līdz gada pārskata parakstīšanas datumam.

Būtiska papildprasība saistībā ar inventarizācijas veikšanu paredzēta “Grāmatvedības kārtošanas noteikumu” projektā, proti,

plānots noteikt, ka dati par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem valsts budžeta attiecināmajiem maksājumiem būs jāsalīdzina ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajiem datiem. Gadījumā ja tiks konstatētas atšķirības, uzņēmuma vadītājam par to būs jāinformē VID, izmantojot EDS.

Tāpat plānots iekļaut jaunu normu, kas paredz, ka gada pārskata slēguma inventarizācijas gaitas novērošanai uzņēmuma vadītājs uzaicina uzņēmuma revīzijas komisijas revidentu, iekšējā audita revīzijas dienesta darbinieku (ja tādi ir) vai zvērinātu revidentu (gadījumos, kad uzņēmuma gada pārskats tiek pakļauts zvērināta revidenta pārbaudei). 

Dokumentu uzglabāšana

Jaunais likumprojekts paredz, ka grāmatvedības dokumentus elektroniskā formā varēs glabāt ne tikai Latvijas, bet arī kādas citas ES dalībvalsts teritorijā. 

Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laika regulējumā plānota jauna nianse — tie attaisnojuma dokumenti, kuri ietver darbiniekiem aprēķināto samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, jāuzglabā 10 gadus no darba tiesisko attiecību ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju izbeigšanas dienas. “Šāda norma ir iestrādāta pēc zvērinātu advokātu lūguma, jo atvaļinājumu kompensācijas piedziņas lietās pierādīšanas pienākums gulstas uz darba devējiem, kuriem tiesā vai Valsts darba inspekcijā jāiesniedz visi rakstveida pierādījumi par darbiniekiem aprēķināto atvaļinājumu naudu,” skaidro A. Priede. 

Grāmatveža un ārpakalpojumu grāmatveža definīcija 

Likumprojekta 34. pantā, kur sniegtas grāmatveža un ārpakalpojumu grāmatveža definīcijas, iekļautas arī norādes par to, kādas personas nav uzskatāms par grāmatvedi, proti, tās ir tādas personas, kas grāmatveža vadībā vai patstāvīgi veic tikai uzskaites un grāmatvedības darbinieka pienākumus, kā minēts normatīvajos aktos par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām (piemēram, aprēķina algas, veic materiālo vērtību uzskaiti, sagatavo rēķinus, inventarizācijas sarakstus, attaisnojuma dokumentu ievadi sistēmās). “Personas, kas veic kādu atsevišķu konkrētu darbību, nav uzskatāmas par grāmatvedi. Šī likuma izpratnē par grāmatvedi uzskatāma tāda persona, kas veic gada pārskata sagatavošanu. Tieši tāpat par ārpakalpojuma grāmatvedi nebūs uzskatāma tāda firma, kas veic tikai, piemēram, ieskenēšanas procedūras,” klāsta A. Priede. 

Kā zināms, likumprojekts paredz arī ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas mehānisma ieviešanu, paredzot, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta, ja tam ir spēkā licence (izsniedz uz pieciem gadiem, jāmaksā valsts nodeva — 100 eiro) un tas ierakstīts publiskā ārpakalpojumu grāmatvežu reģistrā, ko uzturēs Valsts ieņēmumu dienests. 

A. Priede atzīst, ka uzņēmuma vadītājs (ja tas ir vienīgais valdes loceklis) ir tiesīgs grāmatvedību kārtot arī pats, un šādā gadījumā nav noteiktas nekādas kvalifikācijas prasības. A. Priede skaidro, ka ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana nepieciešama, lai, izvēloties ārpakalpojumu sniedzēju, uzņēmuma vadītājs varētu būt drošs par tā kompetenci, savukārt izvērtēt savu kompetenci tad būtu paša uzņēmuma vadītāja atbildība. 

Sodi un soģi

Jaunajā likumā tiks pārņemti spēkā esošajā regulējumā paredzētie administratīvo sodu atvieglojumi par grāmatvedības pārkāpumiem, vairs neparedzot sodus par gada laikā atkārtoti izdarītiem pārkāpumiem (mantas konfiskāciju), kā arī nepiemērojot papildsodu — tiesību atņemšanu, kas šobrīd noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. 

Grāmatvežiem reizēm rodoties neskaidrības, kāpēc grāmatvedības likumprojektā iestrādāta norma par to, ka administratīvā pārkāpuma procesu var veikt ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. “Esam saņēmuši neizpratnes pilnus zvanus, kāpēc jaunajā likumprojektā pēkšņi parādījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Šāda prasība likumā bija jāiestrādā tāpēc, ka politiskās organizācijas (partijas) savus gada pārskatus neiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, bet gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kurš pārbaudīs tieši politisko partiju gada pārskatus,” mierina A. Priede. 

Kases operācijas

Vairākas būtiskas atšķirības no pašreizējā regulējuma paredzētas arī topošajos “Noteikumos par skaidras naudas uzskaiti uzņēmuma kasē”. Definēts, kāds attaisnojuma dokuments jāgatavo par skaidras naudas saņemšanu kasē un izdošanu no kases — attiecīgi kases ieņēmumu orderis vai kases izdevumu orderis, kā arī cits tam pielīdzināms dokuments.

Atšķirībā no spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz, ka ieņēmumu un izdevumu orderis jāparaksta gan uzņēmuma vadītājam, gan kasierim, jaunajā noteikumu projektā ir definēts, kādos gadījumos kasiera pienākumus var veikt vadītājs. Turklāt vairs nav plānots iekļaut spēkā esošo ierobežojumu, ka uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus vienai un tai pašai personai. Kā jauns nosacījums plānots arī tas, ka uzņēmuma vadītājs vai viņa noteiktā persona apstiprina kases izdevumu orderī norādīto darījumu informācijas pareizību. “Līdz ar to uzņēmuma vadītājam nav obligāti jāparaksta ieņēmumu un izdevumu orderis tā izrakstīšanas brīdī, bet orderī norādītās informācijas pareizību var apstiprināt arī vēlāk,” skaidro D. Šaknere.

Vēl plānots jauns nosacījums — ja kases orderus sagatavo elektroniski, tad katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā un kas norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. “Līdz ar to numuriem nav jābūt piešķirtiem augošā secībā. Pašlaik šāda iespēja nav dota,” uzsver D. Šaknere.

Attiecībā uz kases izdevumu orderiem ir precizēts — ja kasieris darbdienas laikā saņemto skaidru naudu nodod inkasentam iemaksāšanai uzņēmuma kontā kredītiestādē, ziņas par skaidras naudas saņēmēju nav jānorāda, bet jāpievieno inkasenta dokuments (čeks). 

Jaunajā noteikumu projektā atvieglotas normas kases grāmatām, atsakoties no prasības, ka papīra veidā sagatavotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, kā arī neparedz prasību, ka kases grāmata jācaurauklo, pēdējā lapā jānorāda lapu skaits, kas jāapliecina ar uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstu un zīmogu. Ja kases grāmatu kārto elektroniski ar datorprogrammu palīdzību, vairs nebūs obligāti jānodrošina tās izdrukas (izdrukas varēs veikt pēc nepieciešamības). Tā kā noteikumos vairs nebūs atsevišķas normas, kas nosaka kases grāmatas glabāšanas termiņus, kases grāmata jāglabā vismaz desmit gadus, kas ir minimālais grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks saskaņā ar Grāmatvedības likumu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: