Finanšu ministrija informē, ka 9. aprīlī valdība ārkārtas sēdē pieņemti Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 205“Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem””, kas stājušies spēkā 10. aprīlī. Ar tiem paplašināts dīkstāves pabalstu saņēmēju loks, lai turpmāk to varētu saņemt arī krīzes skarto darba devēju valdes locekļi ar nosacījumu, ka tad, ja uzņēmumā bez valdes locekļa ir vairāki darbinieki, tad tiem visiem jāatrodas dīkstāvē. Savukārt, ja persona ir valdes loceklis vairākās dīkstāvē esošos uzņēmumos, dīkstāves pabalstu varēs saņemt tikai par vienu uzņēmumu.

Dīkstāves pabalstu var saņemt  krīzes skarto darba devēja valdes locekļi, ja 2019. gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro.

Tāpat dīkstāves pabalstu varēs saņemt, ja vienlaikus tiek saņemta vecuma vai izdienas pensija.

Noteikumos arī precizēts, ka VID dīkstāves pabalstu nepiešķir valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem. Tas nozīmē, ka tiem komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri saņem nelielu valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu (dotāciju) un tātad tos nevar uzskatīt par valsts vai pašvaldības kontrolētiem komersantiem, ir iespēja pieteikties uz dīkstāves pabalstu.

Valdība 9. aprīļa sēdē arī lēma, ka darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķirs 50 eiro piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums. Piemaksu piešķirs un izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts. Piemaksu pārskaitīs uz darbinieka kontu, kurā tiek pārskaitīts dīkstāves pabalsts.

Grozīts arī šo noteikumu punkts, kurš regulē, kā nosaka dīkstāves pabalstu, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētos datus).

Vispārējā nodokļu režīmā strādājošam darbiniekam dīkstāves pabalstu noteic 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Mikrouzņēmuma nodokli (MUN) maksājoša uzņēmuma darbiniekam pabalstu aprēķina 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Savukārt krīzes skartajiem MUN maksātājiem, kuri darbību MUN maksātāja statusā ir uzsākuši pēc 2019. gada 1. oktobra, mikrouzņēmumu darbinieku dīkstāves pabalstu, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju, nosaka 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020. gada pirmo ceturksni (informācija, kas norādīta MUN ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Līdz ar šiem grozījumiem par spēku zaudējušiem tiek atzīti Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumus Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība” .