Viena no tiesību jomām, kurā zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāti un juristi sniedz palīdzību un konsultē klientus, ir krimināltiesības. Taču dažādu ikdienas notikumu ietekmē klienti mēdz saskarties arī ar cita veida noziegumu izpausmēm. Tās, lai arī šķiet kā privātuma aizskārumi, tomēr galvenokārt saistītas ar notikumiem Latvijas biznesā. 

Atskatoties uz aizvadīto gadu, esam apkopojuši aktuālāko jautājumu topu, ar kuriem klienti visbiežāk pie mūsu biroja speciālistiem vērsās 2023. gada laikā un kurus esam risinājuši. Tie aptvēra: 

• iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, 
• iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 
• iespējamus sankciju pārkāpumus,
• palīdzību klientiem, kuri kļuvuši par vajāšanas, goda un cieņas aizskāruma upuriem,
• palīdzību negodīgas konkurences upuriem.

Krimināltiesību jomā liela nozīme ir ne tikai reaģēšanai uz iespējamu likuma pārkāpumu. Vienlīdz liela nozīme jāpiešķir prevencijai – izglītošanai un atbilstības nodrošināšanai. Lai to panāktu, uzņēmumiem jāsagatavo un jāievieš iekšējie normatīvie akti, jāizglītojas gan uzņēmumu vadītājiem pašiem, gan jānodrošina darbinieku apmācība. Nereti šai ziņā noder juridiskā palīdzība gan dažādu dokumentu sagatavošanā, gan izpratnes par tiesību normu izpratni un interpretāciju. 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (NILL)

Biznesa vidē NILL tēma tipiski un bieži ir saistīta ar tiesību aizsardzības iestāžu pieņēmumiem, ka uzņēmumu darbībā tiek izmantoti nelikumīgas izcelsmes finanšu līdzekļi un manta, kas dažādos veidos tiek iepludināti biznesā, slēpjot to patieso izcelsmi.

NILL ir tēma, kas Latvijā ir aktuāla jau vairākus gadus. Šai ziņā 2023. gads nav bijis izņēmums. Kopumā šīs lietas raksturo īpatnība – tās ir saistītas ar tādiem mantas un finanšu sākotnējās izcelsmes regulējuma pārkāpumiem kā:

• izvairīšanās no nodokļu nomaksas, 
• korupcija, 
• pārkāpumi pret dabas vidi, 
• krāpšana, 
• komerciāla uzpirkšana. 

NILL tikai atsevišķās situācijās bijušas kā atsevišķa nozieguma (angl. – stand alone) lietas. Visbiežāk šādas lietas izvēršas pārrobežu projektos, jo iesaistītie uzņēmumi ir ar sarežģītu un dažādās valstīs izvietotu biznesu. 

Tā, piemēram, vienu no apjomīgākajām krimināllietām NILL jomā aizvadītajā gadā raksturo biznesa struktūra – uzņēmumu grupa ar vairāk nekā 100 uzņēmumiem, kas darbojas dažādās valstīs Eiropā un ārpus tās. Uzņēmumu grupas darbības dabiska un nepieciešama sastāvdaļa ir iekšējas – horizontālas un vertikālas – īpašuma tiesību un darījumu ķēdes, kas, lai arī atbilst mūsdienu biznesa standartiem un videi, trešajām personām ir nereti neizprotamas un tādējādi šķietami aizdomīgas. Raksturojot šīs aizdomas, jāatzīst, ka tieši biznesa sarežģītība, tostarp kompleksas īpašumtiesību un darījumu ķēdes un dažādu jurisdikciju aspekts nereti ir tas, kādēļ konkrētais klients nonāk tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Savukārt, raugoties uz minēto no juridiskās palīdzības sniedzēja skatu punkta, problēmu cēlonis nereti ir uzņēmēja zināšanu līmenis par sadarbības partneriem un to līdzekļu izcelsmi, kā arī nepietiekamas (vai pat neesošas) iekšējās atbilstības procedūras – gan darījumu partneru izvēlē, gan darījumu noslēgšanā, gan citos biznesa ikdienā nozīmīgos jautājumos.

Jāpiemin, ka NILL lietu īpatnību Latvijā raksturo regulējums, ka mantas likumīgas izcelsmes pierādīšana ir ne tikai tiesībaizsardzības iestāžu, bet arī paša klienta pienākums. Šajā aspektā īpašs izaicinājums, sniedzot juridisko palīdzību, ir pašiem advokātiem izprast klienta biznesu, veiktās darbības un attiecīgi saprotami izklāstīt tās kriminālprocesa veicējiem, tādējādi kliedējot to aizdomas par nelikumīgām darbībām. Ilustratīvs piemērs: klienta biznesa struktūras īpatnība – Latvijas tiesību sistēmai netipiska, savukārt anglosakšu tiesību jurisdikcijās plaši izmantota – trasta institūts, kura saturs un novērtējums no tiesību viedokļa kriminālprocesa veicējiem nav labi zināms un līdz ar to arī šķiet kritiski vērtējams. 

NILL jautājumu atrisināšanā jāsadarbojas dažādu jomu ekspertiem. Tā piemēram, NILL nereti ir saistīta ar aizdomām par iespējamu pārkāpumu nodokļu jomā. Šajā aspektā esam sastapušies ar diskutablu izpratni par ne bis in idem jeb dubultās sodīšanas aizlieguma principa saturu un piemērošanu praksē.

Sankciju pārkāpumi

Krimināllikumā kriminālatbildība par sankciju pārkāpumiem ir paredzēta vairākus gadu desmitus. Praktisku nozīmi tā ir ieguvusi kopš Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainā.

Sankciju pārkāpumi var izpausties dažādi. Mūsu praksē šīs lietas raksturo uz un no Eiropas Savienības veikts tādu preču eksports vai imports, kas tiesībsargu ieskatā nav atļauts. Attiecīgi domstarpību priekšmets ir konkrētās preces, tostarp metāla izstrādājumi, būvniecībā izmantojami priekšmeti, naftas produkti, jeb to atbilstība tādas preces statusam, kas pakļautas sankcijām.

Šajos gadījumos nākas noskaidrot, vai konkrētā prece patiesi ir klasificējama kā tāda, kura drošības apsvērumu dēļ ir pakļauta sankcionētas preces statusam.

Palīdzot klientiem, kopīgi darbojoties krimināltiesību un muitas tiesību lietpratējiem, juristu un advokātu uzdevums ir noskaidrot, vai konkrētā prece patiesi ir klasificējama kā tāda prece, kurai drošības apsvērumu dēļ ir noteikts sankcijām pakļautas preces statuss ar atbilstošu Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu jeb vai tomēr muitas eksperti, izvērtējot eksportētajai vai importētajai precei piemērojamo kodu, izdarījuši kļūdainus secinājumus.

Goda un cieņas aizsardzība

2023. gada ietvaros vairākkārt esam strādājuši pie lietām, kur klientiem pēc medijos publiski izskanējušas informācijas par nepamatotām, noziedzīgām darbībām rodas tūlītējas negatīvas sekas biznesa darbībai un reputācijai. Šādos gadījumos cietušajam jāveic saziņa ar saviem sadarbības partneriem, kuri publiskotās informācijas dēļ steigšus pārtrauc ar to sadarbību, gan arī jāpieprasa medijiem labot/atsaukt publiskoto informāciju, gan arī jāapsver potenciālu kriminālprocesa uzsākšanu.

Krimināllikums paredz atbildību par neslavas celšanu jeb apzināti nepatiesu, apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu plašsaziņas līdzeklī. Situācijās, kad šādas informācijas izplatīšana vērsta pret uzņēmumu, jo īpaši vainojot noziedzīgu darbību īstenošanā, tiek aizskarta uzņēmuma reputācija. Diemžēl, sniedzot palīdzību cietušajiem, esam saskārušies ar izpratni, ka par neslavas celšanu aizsardzību pelna tikai fiziskās personas, bet ne juridiskās personas – uzņēmumi. Nepiekrītot šādai noteikumu interpretācijām, cenšamies darīt iespējamo, lai šādu izpratni mainītu.

Žurnālistu aizsardzība

Nereti nākas dzirdēt par uzbrukumiem žurnālistiem un masu mediju redakcijām ar šķietami nevainīgiem, bet tomēr uzmācīgiem saziņas mēģinājumiem, negatīviem komentāriem un vajāšanu. Latvija nav izņēmums, un arī šo kategoriju lietās prakse attīstās.

Sorainen sniedza juridisko palīdzību žurnālistei, kura cieta no personas īstenotas ilgstošas un vairākkārtējas vajāšanas, kas ietvēra iebiedēšanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu. Ar vairākkārtēju vēršanos pie tiesībsargājošām iestādēm izdevās panākt kriminālprocesa uzsākšanu, kas noslēdzies ar notiesājoša tiesas sprieduma spēkā stāšanos. 

Jāuzsver, ka tikai ar neatlaidību izdevās aizsargāt cietušās personas tiesības un panākt, ka ilgstoša nevēlama citas personas, turklāt žurnālistikā strādājošo sieviešu, vajāšana Latvijas sabiedrībā nav pieņemama un tiek atbilstoši sodīta.

Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā

Krimināllikums aizsargā valsts un sabiedrības intereses publiskajai varai efektīvi darbojoties sabiedrības labā, tādējādi novēršot risku radīt būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm. Valsts amatpersonu darbību regulē arvien skaitliski pieaugošs un saturā komplicēts tiesību normu regulējums, kurā orientēties var būt sarežģīti ne vien pašai valsts amatpersonai, bet arī krimināltiesību normu piemērotājiem. Viedoklis par dažādu tiesību normu izpratni var būtiski atšķirties, padarot robežu starp likuma pārkāpumu un amata pienākumu izpildi izplūdušu vai pat pavisam neskaidru.

Tā 2023. gada nogalē uzņēmāmies nodrošināt aizstāvību valsts amatpersonai kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar, iespējams, pieļautiem pārkāpumiem, pildot amata pienākumus. Procesa ietvaros šķetināmi iemesli būtiski atšķirīgajiem viedokļiem par amatpersonas tiesībām un pienākumiem. Kriminālprocesa gaitā tiek vērtēta valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstība paredzētajam mērķim un noformēto dokumentu satura atbilstība faktiski veiktajām darbībām.

Aizstāvja loma šādos gadījumos iegūst īpašu nozīmi, jo pienesums sniedzams tostarp izpratnes veidošanā arī par amatpersonu pieļaujamo rīcību amata pienākumu izpildē līdzīgās situācijās nākotnē.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada februāra (128.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS