Kravas automašīnām tomēr nebūs jāatgriežas reģistrācijas valstī ik pēc astoņām nedēļām

Eiropas Savienības Tiesa kopumā apstiprinājusi Mobilitātes pakotnes spēkā esamību, tomēr tā atcēlusi prasību transportlīdzekļiem atgriezties uzņēmuma darbības centrā ik pēc astoņām nedēļām. Tiesa konstatēja, ka ES likumdevējs nebija pietiekami pierādījis, ka šāds pienākums ir samērīgs.

Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Kipra, Ungārija, Malta un Polija vērsās Eiropas Savienības Tiesā, apstrīdot Mobilitātes pakotnes, ko 2020. gadā pieņēma Eiropas Parlaments un Padome, noteikumus. Šīs valstis īpaši iebilda pret šādiem noteikumiem:

1. Aizliegumu vadītājiem izmantot savu regulāro vai kompensējošo iknedēļas atpūtas periodu transportlīdzeklī.
2. Pienākumu transporta uzņēmumiem organizēt darba grafikus tā, lai vadītāji varētu reizi trīs vai četrās nedēļās atgriezties uzņēmuma darbības centrā vai savā dzīvesvietā un tur pavadīt regulāro vai kompensējošo atpūtu.
3. Prasības par otrās paaudzes viedo tahogrāfu uzstādīšanas termiņa ieviešanas paātrināšanu un par minētā aizlieguma un pienākuma stāšanos spēkā datumu.
4. Pienākumu transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, atgriezties uzņēmuma darbības centrā ik pēc astoņām nedēļām.
5. Četru dienu gaidīšanas periodu, kura laikā pēc kabotāžas operācijām pārvadātājiem nav atļauts veikt jaunus kabotāžas pārvadājumus tajā pašā dalībvalstī ar to pašu transportlīdzekli.
6. Vadītāju kvalifikāciju kā "norīkotiem darbiniekiem" kabotāžas operācijās vai starptautiskajos pārvadājumos, kas saistīti ar trešajām valstīm.

Tiesa lielākoties noraidīja prasītājvalstu argumentus, izņemot attiecībā uz transportlīdzekļu atgriešanās pienākumu. Tā atzina, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot šo noteikumu, nebija nodrošinājuši pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu tā samērīgumu.

Citos jautājumos Tiesa noraidīja argumentus par samērīgumu, vienlīdzīgu attieksmi, pakalpojumu sniegšanas brīvību un citām juridiskām normām, uzsverot, ka ES likumdevējs rīkojās likuma noteiktajās robežās un neapdraudēja pārvadātāju tiesības nodrošināt pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Mobilitātes pakotne tika izstrādāta, lai līdzsvarotu vadītāju sociālās garantijas un darba apstākļus ar transporta uzņēmumu iespējām veikt komerciāli izdevīgus pārvadājumus taisnīgos apstākļos.

Satiksmes ministrija paudusi, ka 2020. gadā apstiprinātā Mobilitātes pakotne "kopumā rada negatīvu precedentu un ietver nosacījumus, kas ir vērsti nevis uz nozares attīstību, bet atsevišķu reģionu pārvadātāju darbības ierobežošanu. Pakotnē noteiktās prasības kopumā neveicina ES vienotā tirgus stiprināšanu, rada ievērojamu administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt nav saskaņā ar ES klimata politiku un var radīt negatīvu ietekmi uz ceļu satiksmes drošību. Šie noteikumi ne tikai nevajadzīgi apgrūtina nozari, bet galvenokārt mākslīgi rada papildus tukšos braucienus. Turklāt noteikums atgriezties reģistrācijas valstī visvairāk ietekmē valstis, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no ES centra, un nokļūšana no viena punkta uz otru prasa vairāk laika."