2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies. Savukārt autopārvadājumu jomā, par spīti Krievijas sāktajam karam Ukrainā un tam sekojošajām sankcijām, kritums bijis neliels un kopējie apjomi aizvien krietni lielāki nekā 2021. un 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 102,6 milj. t kravu, par 1,3 % mazāk nekā pirms gada un par 1,3 % vairāk nekā 2020. gadā, bet par 13,1 % mazāk nekā 2019. gadā, vēstī CSP.

Tieši ar autotransportu 2022. gadā pārvadāti 80,9 milj. t kravu, kas bijis par 0,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet par 6,9 % vairāk nekā 2020. gadā un par 9,8 % vairāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē transportēja 64,8 milj. t kravu, par 1,4 % vairāk nekā gadu iepriekš. Starptautiskajos kravu pārvadājumos transportēja 16,1 milj. t kravu – par 8,9 % mazāk. No tiem eksporta kravu pārvadājumos – 5,1 milj. tonnu kravu, par 10,5 % vairāk. Importa kravu pārvadājumi samazinājās par 3,4 %, transportējot 3,5 milj. t kravu. Ārvalstīs pārvadāja 7,5 milj. t kravu, par 20,5 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma 77,6 % kravu transportēja komercpārvadājumos. Tie saruka par 3,1 %.

Savukārt strādājošo mēneša vidējā darba samaksa sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozaru jomā 2022. gadā pieaugusi līdz 1076 eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tā bija 979 eiro (savukārt 2020. gadā – 889 eiro).

Projektu “Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Kas ir Latvijas ekonomikas mērķis?” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022