0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTILatvijā augsts nelaimes gadījumu darbā un arodslimnieku skaits

Latvijā augsts nelaimes gadījumu darbā un arodslimnieku skaits

Eksperti norāda, ka situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav apmierinoša, par ko liecina aizvien pieaugošais nelaimes gadījumu skaits darba vietās un augstais arodslimnieku skaits. Tomēr statistika nav pilnīga, jo daudzi pārkāpumi netiek reģistrēti. „Ir vienkārši meli. Ir lieli meli. Un ir statistika. Latvijā statistika, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā, ir lieli meli, jo absolūtais vairākums negadījumu tiek slēpti. Arī par arodslimībām strādājošie izvēlas noklusēt, jo baidās zaudēt darbu. Tāpēc valdība ievēro „strausa politiku” – runā par visu, izņemot darba aizsardzību,” norādījis Ziedonis Antapsons, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts darba aizsardzības jautājumos. Statistika maldina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Eksperti norāda, ka situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav apmierinoša, par ko liecina aizvien pieaugošais nelaimes gadījumu skaits darba vietās un augstais arodslimnieku skaits. Tomēr statistika nav pilnīga, jo daudzi pārkāpumi netiek reģistrēti. „Ir vienkārši meli. Ir lieli meli. Un ir statistika. Latvijā statistika, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā, ir lieli meli, jo absolūtais vairākums negadījumu tiek slēpti. Arī par arodslimībām strādājošie izvēlas noklusēt, jo baidās zaudēt darbu. Tāpēc valdība ievēro „strausa politiku” – runā par visu, izņemot darba aizsardzību,” norādījis Ziedonis Antapsons, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts darba aizsardzības jautājumos. Statistika maldina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka Latvijā darba vietās reģistrēto nelaimes gadījumu skaits ik gadu pieaug – 2012. gadā valstī fiksēti 1 510 šādi negadījumi, no kuriem 34 bija letāli. Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 15 cilvēki. Kopumā nelaimes gadījumos darbā Latvijā ik gadu iet bojā 4,3 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotājiem, kas ir divas reizes vairāk nekā Igaunijā un vidēji Eiropas Savienībā (ES). Vērā ņemams fakts – katrs ceturtais bojā gājušais bijis alkohola reibumā. „Salīdzinot nelaimes gadījumu darba vietās un tajos bojā gājušo cilvēku īpatsvaru, jāsecina, ka Eiropas Savienībā ik gadu tiek reģistrēts 1 bojā gājušais uz vidēji 600 iedzīvotājiem, kamēr Latvijā – 1 bojā gājušais uz 40 nelaimes gadījumiem. Šajā griezumā situācija darba aizsardzības jomā Latvijā izskatās pat ļoti labi. Taču šie dati neatbilst dzīves realitātei. Ļoti bieži darba devēji vienojas ar darbiniekiem, ka tas vai cits nelaimes gadījums darba vietā netiks reģistrēts. Un ierindas cilvēku pārliecināt par to, ka negadījums ir jānoklusē, nav nemaz tik grūti. Atliek tikai piedraudēt vai piesolīt nelielu prēmiju,” skaidro Z.Antapsons, piebilstot, ka vidēji smagas un smagas darba traumas nekad nepaliek bez sekām – agrāk vai vēlāk cilvēkiem sākas veselības problēmas. Ja negadījums nav reģistrēts, viņi kļūst par situācijas ķīlniekiem, proti, nevar pretendēt uz pabalstiem, valsts apmaksātām rehabilitācijas programmām u.tml., jo tiek uzskatīts, ka veselības problēmas radušās sadzīves traumu rezultātā. Darba vidi ietekmē tehnoloģiju attīstība Arī arodslimnieku skaits Latvijā ir augsts, taču stabils – uz 100 000 nodarbinātajiem tiek reģistrēti aptuveni 100 pirmreizējie arodslimnieki, kas ir divas reizes mazāk nekā vidēji Eiropā. Pērn reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 67% diagnosticēti Rīgā un Rīgas rajonā. Saskaņā ar pētījumu datiem, Latvijas vidējais arodslimnieks ir cilvēks pusmūžā, kura vecums arodsaslimšanas diagnosticēšanas brīdī ir aptuveni 53 gadi, bet darba stāžs – 24,5 gadi:
  •     viņš strādā apstrādes rūpniecībā, transporta nozarē vai veselības un sociālās aprūpes nozarē;
  •     viņam ir diagnosticētas vismaz divas arodslimības, kas lielākoties ir hroniskas;
  •     viņa arodsaslimšanas saistītas ar skeleta, muskuļu vai saistaudu slimībām (šādas slimības, kuru primārais cēlonis ir fiziskā pārslodze, tiek diagnosticētas aptuveni 75% arodslimnieku);
  •    viņš pie ārsta ir vērsies vienā no diviem gadījumiem: sliktās pašsajūtas dēļ vairs nevar pastrādāt vai arī viņa darba vieta ir likvidēta, tāpēc rodas nepieciešamība meklēt papildu ienākumu avotus.
Skaidrojot šā brīža situāciju arodsaslimšanu jomā, speciālisti norāda, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās darba vide un pieaug darba temps. Pēdējo gadu tendences liecina, ka „klasiskie” kaitīgie darba vides faktori (piemēram, putekļi, troksnis utt.) kļūst sekundāri. Pirmajā vietā izvirzās faktori, ko ar mūsdienu darba aizsardzības metodēm novērst ir grūtāk – jaunas ķīmiskās vielas, pārslodze u.c. „Viena no pēdējā laika nopietnākajām problēmām, ar ko saskaras mediķi visā pasaulē ir tā dēvētais „izdegšanas sindroms”, ko veicina aizvien pieaugošais dzīves temps, kuram cilvēka organisms nav piemērots. Situāciju pasliktina fakts, ka darba devēji nereti taupa līdzekļus uz darbinieku rēķina – neveic darba aizsardzības risku novērtējumu, nepietiekami kontrolē darbiniekus attiecībā uz individuālo darba aizsardzības lietošanu ikdienas darbā utt.,” norāda P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārste Jeļena Reste. Tieši darba devēju attieksme ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi strādājošie obligātajās veselības pārbaudēs noklusē veselības problēmas. Viņu bailes no iespējamajām represijām ir visai pamatotas, jo pēdējā laikā aizvien vairāk arodslimnieki tiek atbrīvoti no darba, līdzko darba devēji uzzina par viņu saslimšanām, uzsvēra J.Reste: „Arodslimība kā diagnoze ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks vairs nevar strādāt, tāpēc ir atlaižams. Parasti arodslimnieki ir cilvēki ar augstāko izglītību un ļoti bagātu darba pieredzi, tāpēc viņus var efektīvi izmantot arī darbos, kas nav tieši saistīti ar tiešajiem pienākumiem pirms arodsaslimšanas.”