0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSLatvija modernas rūpniecības attīstībā plāno ieguldīt pusmiljardu latu

Latvija modernas rūpniecības attīstībā plāno ieguldīt pusmiljardu latu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2013.-2020.gadam un tajās paredzēto uzdevumu un pasākumu īstenošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un dažādākam eksporta grozam. „Periodā līdz 2020.gadam NIP īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānojam vairāk nekā 540 miljonus latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. NIP ietvaros EM īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu, piemēram, darba spēka pieejamības un prasmju attīstībai,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2013.-2020.gadam un tajās paredzēto uzdevumu un pasākumu īstenošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un dažādākam eksporta grozam. „Periodā līdz 2020.gadam NIP īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānojam vairāk nekā 540 miljonus latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. NIP ietvaros EM īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu, piemēram, darba spēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai. Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latuplānojam investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos. Nozīmīga loma būs arī citām ministrijām, kuru plānotie finansējumi NIP rīcības virzienu īstenošanai tiks precizēti tuvāko mēnešu laikā. Nākamajā plānošanas periodā ES struktūrfondu finansējums un valsts sniegtais atbalsts prioritāri ir jākoncentrē uz investīcijām, kas veicina kopējo uzņēmējdarbības aktivitāti un rada darbavietas un ienākumus Latvijas iedzīvotājiem,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš arī atgādina,ka 2012.gadā NIP īstenošanai EM sagatavojusi vairākus pilotprojektus, piemēram, programmu zaļās ražošanas attīstībai Latvijā ar 8 miljonu latu finansējumu, izaugsmes kapitāla instrumentu 28 miljonu latu apmērā, kā arī programmu ražošanas telpu renovācijai reģionos 13 miljonu latu apmērā. Veicinot padziļinātu makro un mikro datu analīzi, kā arī konsultējoties ar nozaru asociācijām, EM ir identificējusi Latvijas ekonomikas attīstības būtiskākos izaicinājumus: zemā produktivitāte un vājais inovācijas sniegums; darba spēka izmaksas un cenu konkurētspēja; demogrāfiskā situācija, finansējuma ierobežojumi un starptautiskā biznesa transformācija. Lai efektīvi risinātu šos izaicinājumus, NIP kā pārnozaru politika paredz īstenot aktivitātes šādās jomās: darba spēka pieejamības un prasmju pilnveidošana, industriālo telpu un teritoriju pieejamība, finanšu pieejamība, inovācijas veicināšana, eksporta veicināšana un energoresursu izmaksu ierobežošana. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot NIP pamatnostādnēs paredzētos rīcības virzienus, norāda: „Industriālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2020.gadam ietvertais virza mūsu valsti pretim Nacionālā attīstības plāna virsmērķa „ekonomiskais izrāviens” īstenošanai – uzņēmēji atbalsta šai dokumentā ietvertā ieviešanu. Daudz ES fondu finansējuma iepriekšējos periodos ir ieguldīts Latvijā, bet fokusa investīcijām līdz šim ir trūcis. Industriālā politika iedos šo fokusu vismaz 540 miljonu latu apmērā. Dokuments būtu vien papildināms, paredzot arī radošo industriju attīstīšanu, tajā paredzama sazobe ar nodokļu politikas instrumentiem un „burkāns” pašvaldībām industriālās politikas īstenošanai ārpus Rīgas.” Būtiska NIP sastāvdaļa ir arī regulārs un ciešs dialogs ar nozaru asociācijām un nozaru uzņēmumiem, kas valstij palīdz iegūt daudz precīzāku informāciju par situāciju nozarēs. EM visās NIP izstrādes fāzēs ir konsultējusies ar lielākajām nozaru asociācijām un uzņēmumus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kā arī ir veiktas 28 uzņēmumu vadības padziļinātās intervijas, kas nodrošināja papildus informāciju par ekonomikas mikro līmeņa darbības principiem un galvenajiem izaicinājumiem. NIP pamatnostādnes 2013.-2020.gadam Ministru kabinetā plānots apstiprināt 2013.gada pavasarī un tās ietver ekonomikas attīstības analīzi un prognozes, izaugsmi ierobežojošo problēmu identifikāciju un nepieciešamos rīcības virzienus. Tāpat, vadoties no NIP uzstādījumiem, 2013.gadā plānots apstiprināt MK Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.-2019.gadam. NIP galvenie mērķi un uzstādījumi ir integrēti arī Nacionālajā attīstības plānā. Lai sasniegtu definēto mērķi, NIP ietvaros noteikti sekojoši sasniedzamie rezultatīvie rādītāji: apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020.gadā sasniedz 20%; apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu sasniedz 40%; apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, sasniedz 60%, kā arī ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniedz 1,5% no IKP.