Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās
Otrā ceturkšņa dati apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%, ziņo Finanšu ministrija.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Otrā ceturkšņa dati apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%, ziņo Finanšu ministrija.
Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2,0%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas tāpat ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā liecināja IKP ātrais novērtējums.
Otrā ceturkšņa ekonomikas izaugsme gada griezumā bijusi lēnākā kopš 2016.gada trešā ceturkšņa.
Attīstības tempu samazināšanos noteicis vairāku faktoru kopums, tajā skaitā pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, samazinot apstrādes rūpniecības izaugsmes tempus, Krievijas kravu tranzīta kritums Latvijas ostās un dzelzceļā, kā arī samazinājums nerezidentu apkalpošanā finanšu sektorā un zemāki produktu nodokļu apjomi, kur ietekmi sāka atstāt pierobežas tirdzniecības mazināšanās. Arī būvniecības nozares attīstība būtiski palēninājusies, otrajā ceturksnī uzrādot vairs tikai 1,0% pieaugumu, kamēr divos iepriekšējos gados tā bija sasniegusi divciparu skaitļos mērāmu kāpumu.
Savukārt starp straujāk augošajām nozarēm otrajā ceturksnī bijušas lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī komercpakalpojumu nozares, kas kopā tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēm nodrošinājušas lielāko devumu Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē pievienotā vērtība pieaugusi par 12,8%, tajā skaitā lauksaimniecībā par 24,5%, bet mežsaimniecībā – par 5,8%. Komercpakalpojumu nozarē sasniegts 8,9%, bet izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – 8,7% pieaugums.
Bez jau minētajām transporta un finanšu pakalpojumu nozarēm ar attiecīgi 3,7% un 7,6% kritumu, lejupslīdi otrajā ceturksnī piedzīvojusi arī pārējā rūpniecība, tajā skaitā ieguves rūpniecība un enerģētika, kas samazinājusies par 1,6%, kamēr apstrādes rūpniecība augusi tikai par 0,4%.
Šā gada pirmajā pusē kopā Latvijas ekonomika, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, palielinājusies par 2,4%, savukārt, ņemot vērā darba dienu skaita ietekmi, pieaugums pēc izlīdzinātiem datiem bijis būtiski augstākā 3,0% līmenī. Augstāki sezonāli izlīdzinātie dati, kas savā ziņā precīzāk raksturo Latvijas ekonomikas pašreizējā brīža attīstības tempu, ļauj nākamajos ceturkšņos sagaidīt augstākus pieauguma tempus arī neizlīdzinātajos datos. Vienlaikus situācija ārējos tirgos joprojām saglabājās ne īpaši labvēlīga Latvijas eksportam, izaugsmes prognozes pasaules ekonomikai kopumā un īpaši eirozonai arvien tiek samazinātas, Eiropas Savienības ekonomiskās konfidences indekss jau vairāk nekā gadu pastāvīgi samazinās, augustā noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2013.gada. Pasaules tirdzniecības attīstību kavē augošās protekcionisma tendences un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, bet Eiropā situāciju pasliktina neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES un Vācijas rūpniecības nozares problēmas. Līdz ar to arī atvērtā Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā divos iepriekšējos divos gados.
Kamēr ārējie riski Latvijas ekonomikai pēdējo mēnešu laikā ir tikai palielinājušies, izaugsmes tempu palēnināšanās būvniecības un informācijas tehnoloģiju nozarēs iezīmē nedaudz vājinājušos iekšējos riskus saistībā ar nepietiekamajiem darbaspēka resursiem un pārmērīgi strauju algu kāpumu.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.