0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTILauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes "sarkanā līnija" platību maksājumiem - 85% no ES vidējā līmeņa

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes “sarkanā līnija” platību maksājumiem – 85% no ES vidējā līmeņa

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē trešdien, 12. septembrī, tika definēti LOSP uzstādījumi attiecībā uz Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.-2020. gadam. Pret vairākiem NAP punktiem LOSP pauž iebildumus, savukārt citus rosina papildināt: 1) LOSP kategoriski iebilst NAP paustajam uzstādījumam, ka Latvija tiks apmežota, līdz mežainums sasniegs 55% no teritorijas; 2) NAP plānā jāiestrādā nodokļu sadaļa, tajā skaitā 5% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai, un norēķinu termiņu pārstrādāšanu; 3) LOSP iebilst pret utopiju, ka līdz 2020.gadam 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes būs apstrādātas. LOSP uzskata,  ka visai informācijai, kas ietverta NAP, jābūt pamatotai uz konkrētu aprēķinu pamata, nevis jābūt ieliktai tikai…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē trešdien, 12. septembrī, tika definēti LOSP uzstādījumi attiecībā uz Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.-2020. gadam. Pret vairākiem NAP punktiem LOSP pauž iebildumus, savukārt citus rosina papildināt: 1) LOSP kategoriski iebilst NAP paustajam uzstādījumam, ka Latvija tiks apmežota, līdz mežainums sasniegs 55% no teritorijas; 2) NAP plānā jāiestrādā nodokļu sadaļa, tajā skaitā 5% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai, un norēķinu termiņu pārstrādāšanu; 3) LOSP iebilst pret utopiju, ka līdz 2020.gadam 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes būs apstrādātas. LOSP uzskata,  ka visai informācijai, kas ietverta NAP, jābūt pamatotai uz konkrētu aprēķinu pamata, nevis jābūt ieliktai tikai pēc balsošanas principa. „NAP ir ietverts, ka Latvijā tiks veicināta nodarbinātība, dzimstība un citas svarīgas lietas, bet nav nekādi pieminēts, ko valsts apņemas darīt saistībā ar nodokļu politiku,” uzsver Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. LOSP aicina jebkuru lauksaimnieku iesaistīties NAP veidošanā un sniegt savus priekšlikumus NAP izveidē un pilnveidošanā. LOSP valdes loceklis Armands Krauze un vadošā eksperte Ginta Jakobsone informēja par līdz šim sasniegtajiem un plānotajiem darbiem saistībā ar lielākiem tiešmaksājumiem Latvijai. Sākotnējās sarunās Latvijai tika piedāvāts 54% no vidējā Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu līmeņa, tad Eiropas Parlaments piedāvāja 65% , taču pēdējās sarunās Francijā Latvijai tika piedāvāts Rumānijas tiešmaksājumu līmenis, kas ir vismaz 75%. Sarunas notiek un virzāmies uz rezultātu, tomēr ne jau Latvijas pārstāvji pieņems gala lēmumu. Tomēr LOSP sola savas sarkanās līnijas nepārkāpt – šajā gadījumā panākt Latvijas lauksaimniekiem vismaz 85% no ES vidējā tiešmaksājumu apjoma. Armands Krauze, LOSP valdes loceklis: "Francijā problēmas ar aktīvo lauksaimnieku nav, jo ir ļoti stingra likumdošanas pakete, kas regulē, kas ir lauksaimnieks, kas var iegādāties lauksaimniecības zemi, kā jāslēdz nomas līgumi. Reģionālā līmenī ir speciālas komisijas, kas sastāv no vietējo zemnieku organizāciju pārstāvjiem un pašvaldību pārstāvjiem un izskata potenciālo zemes pircēju izglītības, pieredzes līmeni, nepieciešamību saimniecībai augt, pieejamos resursus, pat intervē zemes pircējus un tikai tad norāda, kuri zemi var iegādāties. Piemēram, komisija no 5 pretendentiem noraida divus un atļauj zemi iegādāties trim, un tikai tad zemes pārdevējs sāk diskutēt ar šiem 3 pretendentiem par zemes cenu. Šāda sistēma praktiski izslēdz, ka lauksaimniecības zemi apsaimnieko nelauksaimnieki vai to appļauj pilsētā dzīvojoši zemes īpašnieki, vai zeme nonāk starptautisko fondu īpašumā. Šādas sistēmas rezultātā vidējā zemes nomas maksa ir relatīvi zema - ap 150 EUR. Diemžēl šādu sistēmu nav izdevies ieviest Latvijā un, visticamāk, arī neieviesīs, jo pie varas esošajā koalīcijā ir politiķi - pelēkie kardināli, kuri spekulē ar zemi un iztirgo to ārzemniekiem.”

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: