0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTILielās reformas aiz muguras, laiks slīpēt nianses

Lielās reformas aiz muguras, laiks slīpēt nianses

Ikars Kubliņš

Kā ik gadu žurnāla Bilance konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi", kas video tiešraides formātā notika 13. janvārī, varēja gūt plašu un pilnvērtīgu pārskatu par nodokļu un grāmatvedības pasaulē notiekošo. Desmit lektori — no Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas un vadošām Finanšu ministrijas amatpersonām līdz izciliem nozares speciālistiem piecu stundu garumā analizēja jaunākās normatīvo aktu izmaiņas, pie viena gan atskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, gan arī ielūkojoties nākotnē gaidāmajās tendencēs. Lai gan lielākās izmaiņas nu jau ir aiz muguras, tomēr, kā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Edijs Bošs, Bilances konferences moderators Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore
Edijs Bošs, Bilances konferences moderators, Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Kā ik gadu žurnāla Bilance konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi", kas video tiešraides formātā notika 13. janvārī, varēja gūt plašu un pilnvērtīgu pārskatu par nodokļu un grāmatvedības pasaulē notiekošo. Desmit lektori — no Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas un vadošām Finanšu ministrijas amatpersonām līdz izciliem nozares speciālistiem piecu stundu garumā analizēja jaunākās normatīvo aktu izmaiņas, pie viena gan atskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, gan arī ielūkojoties nākotnē gaidāmajās tendencēs. Lai gan lielākās izmaiņas nu jau ir aiz muguras, tomēr, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās — un tieši dažādas niansētas normatīvā regulējuma pārmaiņas, kas radušās, likumdevējam mēģinot "pieslīpēt" pērn veikto nodokļu reformu, kā arī jauno grāmatvedības normatīvo ietvaru, bija konferences saturiskais pamats.

Pērnais gads bijis labāks, nekā gaidīts

Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore
Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore

Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla Bilance konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi, un pirms tam izteiktās drūmās prognozes gan saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu ieviešanu, gan VID lēmumu publiskošanu un citiem procesiem neesot piepildījušās.

"Pagājušais gads Valsts ieņēmumu dienestā un tiem, kas saņem algu, pensiju no valsts budžeta, ir bijis ļoti labs. Visi ieņēmumi galvenajās nodokļu jomās ir bijuši lielāki, nekā cerēts," uzstāšanās sākumā uzsvēra VID vadītāja.

Kopējais nodokļu ieņēmumu līmenis 2021. gadā pārsniedzis 2020. gadu par 4,1%, bet īpaši naski pildījušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 7,3% vairāk) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (par 7,1% vairāk) apcirkņi. Līdzīgs kāpums bijis arī uzņēmumu ienākuma nodoklim (6,5%), taču mazliet samazinājies akcīzes nodokļa apjoms (99% no iepriekšējā gada ienākumiem), kas galvenokārt esot skaidrojams ar mazākiem nodokļa ieņēmumiem no degvielas tirdzniecības.

Pagājušajā gadā arī ievērojami palielinājies gada ienākumu deklarāciju atmaksu skaits (788 181 pret 734 146) un tajās atmaksātā summa (no 169,4 miljoniem 2020. gadā līdz 202,5 miljoniem pērn). "Mans pieņēmums, ka tas saistīts ar to, ka cilvēkiem, esot mājās, ir vairāk laika atcerēties par iepriekšējos gados uzkrātajiem izdevumu čekiem," sacīja I. Jaunzeme. Tiesa, ne mazums bijis arī tādu ienākumu deklarāciju, kuru iesniedzējiem nodoklis bijis jāpiemaksā (pērn 218 225, kas ir par 17 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gadā, piemaksājamās summas kopējais apjoms — 68,3 miljoni pret 45,6 miljoniem gadu iepriekš).

Vēl viena pozitīva tendence esot strauji augušais nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu skaits (no 6576 2020. gadā līdz 32 894 pērn par kopējo summu 326,5 miljoni). "Tas nozīmē, ka uzņēmēji vēlas sakārtot attiecības, nevis izlikties, ka viss kārtībā un pēc tam sociālajos tīklos sūdzēties, ka tiem piemērots inkaso. Tāpat tas lielā mērā saistīts ar valdības atbalsta mehānismiem, jo atbalstu nevar saņemt, ja ir nodokļu parāds," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Vēl viens 2021. gadā ieviestais jauninājums bija VID lēmumu (kuri pieņemti pēc 2021. gada 5. augusta) publicēšana par būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas pārkāpumiem. "Pirms šīm izmaiņām bija daudz spekulāciju par to, vai tas negraus uzņēmumu reputāciju. Savukārt pēc lēmumu publicēšanas neesmu pat dzirdējusi diskusiju par to, ka kādam būtu sagrauta reputācija, toties uzņēmēji var ieiet mājaslapā un pārliecināties par sava darījumu partnera godprātīgumu. Patiesībā informāciju būtu nepieciešams publiskot vēl plašāk. Piemēram, riska personu saraksts aizvien nav publisks, jo tajā ir personas dati, taču kāpēc gan tas būtu slēpjams, ja cilvēks šajā sarakstā nonāk par konkrētu pārkāpumu — nodokļu nemaksāšanu?" retoriski vaicāja I. Jaunzeme.

Patlaban VID publicē lēmumus attiecībā uz uzņēmumiem piecos gadījumos:

  • par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem (līdz 2021. gada 30. decembrim publicēti 15 lēmumi);
  • par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem (publicēti 6 lēmumi);
  • par lēmumiem, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta 5.2 un 5.3 daļu (publicēti 19 lēmumi);
  • par lēmumiem, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds (publicēti 122 lēmumi);
  • par lēmumiem, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa (publicēti 382 lēmumi).

Tāpat bažas neesot apstiprinājušās arī saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas minimālo obligāto iemaksu ieviešanu. Kopumā konstatēts, ka sociālo iemaksu papildināšana līdz minimāli obligātajam līmenim attiecas apmēram uz 44 000 darba ņēmēju, savukārt vidējā piemaksas summa uz darba devēju ir 318,73 eiro, tāpat — uz 1805 pašnodarbinātajiem (vidējā piemaksas summa — 53,95 eiro). Obligāto minimālo VSAOI ieviešana neesot atstājusi pirms tam prognozētās negatīvās sekas — masveida atlaišanas un ēnu ekonomikas pieaugumu.

"Esmu šī mehānisma atbalstītāja, jo redzu, ka cilvēkus ar zemiem ienākumiem un zemu izglītības līmeni darba devēji nereti izmanto, uzņēmuma operacionālos riskus pārnesot uz darbinieku, samazinot tā darba stundu skaitu. Kvalificētam inženierim šādus nosacījumus nepiemērosi — viņš aizies strādāt pie konkurentiem, taču cilvēkam pirmspensijas vecumā vai ar zemu izglītības līmeni, kuram visu mūžu nav veicies ar darba devēju, šķiet, ka šāda situācija ir akceptējama. Šis instruments cilvēkiem ļauj saņemt vismaz minimālu sociālo nodrošinājumu," pauda I. Jaunzeme.

Tiesa gan, kā atzina I. Jaunzeme, ap 99% saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbināto, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju), kuru ienākumi ir mazāki par minimālās algas apmēru, iesnieguši VID apliecinājumus, kas ļāvis minimālās VSAOI nemaksāt. Tādējādi sekas, kas varētu būt iestājušās, ja normatīvajā regulējumā nebūtu tikusi iestrādāta šī iespēja, varēja izrādīties krietni skarbākas. I. Jaunzeme sacīja — tā kā VID ienākumu apliecinājuma iesniegšanai jau izstrādājis arī elektronisko versiju, tā administrēšana kļuvusi vienkāršāka un VID rēķinās ar to, ka vismaz kādu laiku šī norma vēl būs spēkā.

"Vēlos pateikt milzīgu paldies grāmatvežiem un uzņēmējiem par pacietību saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu — tas bija liels pārbaudījums mums visiem. Man un kolēģiem tas deva mācību, ka nevajadzētu vienā dienā ieplānot visus iespējamos pasākumus, jo pagājušā gada 1. janvārī vienlaikus stājās spēkā ļoti daudz izmaiņu," uzstāšanās nobeigumā secināja VID ģenerāldirektore.

Atvieglojumu sabalansēšana ar pretizvairīšanās pasākumiem

Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore
Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore

Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore, konferencē sniedza sīku pārskatu par tiešo nodokļu politikas aktualitātēm, kur kopumā notikusi virkne niansētu izmaiņu. 

Viens no aktuālajiem jaunumiem 2022. gadā ir pagarinātais atbrīvojums darba devēja kompensācijām darbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro un ja izpildīti likumā ietvertie nosacījumi (elektrība, internets utt.). Taču, tā kā Finanšu ministrija vēloties analizēt datus par to, kā uzņēmēji piemēro šo atvieglojumu, līdz ar to darba devējiem jau par 2021. gadu (kā arī par 2022. gadu) būs jāsniedz ziņas VID par šīm darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām. Līdz šim uzņēmēju viedoklis par šo normu esot skaidrots aptaujās, kur darba devēji pauduši vēlmi, lai atbrīvojums būtu piemērojams kompensācijām līdz 60 eiro mēnesī bez ierobežojumiem. "Finanšu ministrija uz to raugās piesardzīgi, jo šo instrumentu var izmantot kā neapliekamā minimuma elementu. Lai nesāktos nodokļu plānošana, ir paredzēts ierobežojums 30 eiro apmērā un atsevišķi papildnosacījumi," sacīja A. Kaļāne.

Vēl būtisks jaunums ir uz šo gadu pagarinātais pārejas periods īpašajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmam autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzības saņēmēji aizvien var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un saņemt autoratlīdzības līdzšinējā kārtībā (IIN no autoratlīdzības ienākuma ietur ienākuma izmaksātājs). Iemesls pārejas perioda pagarināšanai esot tāds, ka bankās iekavējusies saimnieciskās darbības konta pakalpojuma izveide. "Bija cerības, ka jau no šā gada 1. janvāra būs spēkā modelis ar saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Diemžēl regulējums ir izstrādāts, taču Saeima to nespēja laikus pieņemt, un līdz ar to bankas šādu modeli vēl nepiedāvā, un saimnieciskās darbības ieņēmumu konts fiziskām personām pagaidām nav pieejams," atklāja A. Kaļāne.

Paplašināti arī citi IIN atvieglojumi. Viens no tiem — ja darba koplīgumā ir paredzēts, ka darba devējs kompensē darbiniekam medicīnas izdevumus, tad, sākot ar 2022. gadu, darbinieka ārstniecības izdevumus (vidēji ne vairāk kā 40 eiro mēnesī) iekļauj IIN atbrīvojumos (kopā ar ēdināšanas izdevumiem kopējais limits ir 480 eiro gadā). Vienlaikus darba devējam ir jāatbilst noteiktām prasībām un tam ir jāuzglabā ārstniecības izdevumus attaisnojošie dokumenti. "Attaisnojošos dokumentus nepieciešams uzglabāt, lai mēs spētu identificēt, ka izdevumi tiešām bijuši par ārstniecību. Nevar pārskaitīt 40 eiro uz darbinieka kontu tāpat vien. Darba devējam ir jāuzglabā medicīniska rakstura dokuments par fizisko personu, un tas nozīmē, ka jāievēro visas fizisko personu datu aizsardzības normas," brīdināja A. Kaļāne. 

Tāpat no IIN tiks atbrīvoti arī vairāki ar vides politiku saistīti ienākumu veidi: 

  • Granti, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju (privātmāju) atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros piešķirti ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai (piemēro atpakaļejoši — ar 2021. gadu).
  • ERAF atbalsta maksājums par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās.
  • Vietējās pašvaldības līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai.
  • Atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā.

Izmaiņas pieņemtas atbrīvojuma piemērošanā ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas. "IIN likumā ir norma, kas paredz, ka, atsavinot lauksaimniecības zemi, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, ja lauksaimniecības zemi iegādājas lauksaimnieks, fiziskai personai šo ienākumu neapliek ar nodokli. Tomēr dzīvē situācija mēdz būt tāda, ka uz šīm lauksaimniecības zemēm atrodas arī mežs, ēkas vai ēku pamati. Rezultātā atvieglojuma mērķi nevar sasniegt, jo, lauksaimniecības zemi pārdodot kopā ar šādiem objektiem, nodoklis tomēr jāmaksā," stāstīja A. Kaļāne. Minētā nepilnība tiek labota ar jaunu normu, kas paredz, ka IIN atbrīvojums attiecībā uz lauksaimniecības zemes atsavināšanu būs piemērojams, ja 12 mēnešu periodā pirms atsavināšanas līguma noslēgšanas būs nodrošināts sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums attiecībā gan uz kopējo nekustamā īpašuma tirgus vērtību (zeme kopā ar visu pārējo) un katram objektam atsevišķi (zemei, ēkai utt.). "Protams, nodokļa aprēķināšanai mēs neņemsim par pamatu vērtējumā ierakstīto vērtību, bet skatīsimies, kāda tā būs pārdošanas darījuma līgumā, un, pamatojoties uz vērtējumā norādīto proporciju, varēsim aprēķināt nodokļa vajadzībām katra apliekamā vai neapliekamā objekta vērtību," skaidroja A. Kaļāne. Piedevām normai ir arī atpakaļejošs spēks — tā attiecas arī uz 2021. gadā veiktajiem darījumiem. Tātad, ja pagājušajā gadā tika pārdota lauksaimniecības zeme un 12 mēnešu periodā pirms tam tika veikts NĪ vērtējums, būs iespējams saņemt IIN atmaksu.

Tāpat ticis pilnveidots normatīvais regulējums attiecībā uz IIN atbrīvojuma piemērošanu stipendijām, paredzot VID tiesības vērtēt stipendiju izmaksas modeli arī pēc ekonomiskās būtības (t.sk. attiecībā uz finanšu plūsmu). "Tātad, ja ir kādi uzņēmumi, kas formulē savas stipendijas kā tādas, kas būtu neapliekamas ar IIN, bet pēc ekonomiskās būtības tā ir atlīdzība par veikto darbu, būtu pēdējais laiks kļūt ļoti uzmanīgiem ar šādiem modeļiem," brīdināja A. Kaļāne. 

Tāpat veikta normatīvā regulējuma pilnveidošana saistībā ar personāla nomu, t.sk. iespēju ņemt vērā citās ES dalībvalstīs veiktās VSAOI (ja to samaksu apliecina ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprināts dokuments), aprēķinot IIN. "Taču arī personāla nomas gadījumā VID ir dotas tiesības vērtēt darījuma kopumu," uzsvēra eksperte.

Precizētas arī normas, lai nodrošinātu attaisnoto izdevumu par dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) vienveidīgu piemērošanu atbilstoši mērķim. "Paredzēts, ka dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi varēs notikt par pašu konkrēto personu un labuma guvējam būs jābūt pašai personai. Respektīvi, nevarēs apdrošināt jebkuru personu vai labuma guvējus no citas personas dzīvības apdrošināšanas, šis atbalsta instruments ir paredzēts attiecībā uz pašu konkrēto nodokļa maksātāju," skaidroja A. Kaļāne. Jaunajai normai noteikts divu gadu pārejas periods, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja precizēt noslēgto apdrošināšanas līgumu. 

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs no 2022. gada būs 78 100 eiro, attiecīgi no 2022. gada līdz 78 100 eiro paaugstināsies arī slieksnis, no kura piemēro IIN likmi 31% apmērā. Arī solidaritātes nodokļa slieksnis no 2022. gada būs 78 100 eiro. 

Vairākas nodokļu izmaiņas ievieš arī grozījumi Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Pirmkārt, fiziskās personas, kas maksā IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, arī 2022. gadā varēs nepiemērot avansa maksājumus (nodokli maksās, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju).

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kas veic procentu maksājumus par aizņemto kapitālu, par 2021. un 2022. gadu netiks piemērota nacionāli noteiktā nodokļu pretizvairīšanās norma. "Tas nozīmē, ka tie uzņēmumi, kuriem bija jāpalielina UIN par tiem procentu maksājumiem, ko viņi maksā citai personai, kas nav banka, nacionāli noteiktās normas par pašu un aizņemtā kapitāla īpatsvaru dēļ pagājušajā gadā un šogad šo normu varēs nepiemērot," skaidroja A. Kaļāne.

Tāpat noteikts, ka valsts izmaksātās algu subsīdijas ir ietveramas arī pašnodarbināto personu saimnieciskās darbības ieņēmumos jeb apgrozījumā un apliekamas ar nodokli. Vienīgais gadījums, kad personai nebūs nodoklis jāmaksā pašai, bet to tās vietā izdarīs VID (jau pie subsīdijas izmaksas ieturot nodokli), būs autoratlīdzību saņēmēji (kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji).

Jaunais grāmatvedības jumta likums

Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatve­dības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja
Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatve­dības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede konferencē uzstājās ar prezentāciju par jauno Grāmatvedības likumu, kas stājies spēkā no jaunā gada.

Atšķirībā no iepriekšējā likuma "Par grāmatvedību" jaunajā ir noteikts grāmatvedības mērķis — sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmumu finansiālo stāvokli.

Jaunajā likumā nedaudz vienkāršots saimnieciskā darījuma jēdziens — tas definēts kā jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī (pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas). 

Jēdziens "strukturēts elektroniskais rēķins" likumā tiek izmantots, lai nošķirtu atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavotu elektronisko rēķinu no jebkurā citā formātā sagatavota elektroniskā rēķina. "Man ir lūgums pievērst lielāku uzmanību strukturēta elektroniskā rēķina sagatavošanas procesam, jo nākotnē uzņēmumiem arvien biežāk nāksies saskarties ar šādiem rēķiniem," uzsvēra A. Priede.

Būtisks akcents likumā likts arī uz grāmatvedības kontroli. Uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde. Detalizētāka informācija par grāmatvedības kontroli sniegta Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi".

Kārtojot grāmatvedību elektroniski, jānodrošina, lai tā būtu attēlojama cilvēklasāmā formātā (datu attēlošanas veids, ko fiziska persona var izmantot bez jebkādas apstrādes), paredz jaunais likums. 

Jaunums likumā ir tas, ka tagad dažādām nevalstiskajām organizācijām — gan biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, gan arī reliģiskajām organizācijām ir atļauts kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja to apgrozījums divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nav pārsniedzis 100 000 eiro (iepriekš šis slieksnis bija 40 000 eiro). 

Visgarākais pants jaunajā likumā ir veltīts attaisnojuma dokumentiem. Vairākas būtiskas izmaiņas attiecas uz rekvizītiem, kurus attaisnojuma dokumentos var vairs nenorādīt — juridiskā adrese vai adrese; saimnieciskā darījuma pamatojums (tikai darījuma apraksts); ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, var nenorādīt tās personas kodu. Tāpat likumā noteikti gadījumi, kad attaisnojuma dokuments var nesaturēt rekvizītu "paraksts". 

Likumā "Par grāmatvedību" bija noteikts, ka attaisnojuma dokumenti jāiegrāmato 15 dienu laikā, taču jaunajā likumā paredzēts, ka to dara 20 dienu laikā pēc mēneša beigām un 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām (pašnodarbinātie). 

Vēl viens jauninājums likumā noteikts attiecībā uz inventarizāciju — tās rezultātus var ierakstīt grāmatvedības reģistros līdz gada pārskata parakstīšanas datumam.

Darba tiesību piemērošanās pandēmijas realitātei

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības darba tiesību speciālists Kaspars Rācenājs konferencē skāra jautājumus, kas saistīti ar jaunajiem darba tiesību izaicinājumiem, kas radušies Covid–19 ērā. 

Viens no šādiem izaicinājumiem ir darba laika uzskaite. "No likuma viedokļa izriet, ka darba devējam ir jāuzskaita darbinieka nostrādātās stundas, un tas nav atkarīgs no tā, vai darbs notiek darba devēja telpās vai attālināti. Rodas jautājums, kādus kontroles pasākumus darba devējs drīkst piemērot, lai pārbaudītu, cik stundu darbinieks reāli ir nostrādājis. Šajā ziņā jāievēro Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktie datu apstrādes principi — likumība, pārredzamība, godprātība — un jāizvēlas iespējami minimāla darbinieku datu apstrāde. Nevar izvirzīt nesamērīgas prasības, piemēram, nemitīgi ieslēgta tīmekļa kamera, tāpat jābūt uzmanīgiem ar programmatūru, kas kontrolē katru peles kustību, katru ievadīto tekstu, e–pastu skenēšanu, apmeklēto mājaslapu uzraudzību utt.," norāda K. Rācenājs. Savukārt darba laika uzskaites trūkums var novest pie strīda starp darbinieku un darba devēju par to, cik stundu ticis strādāts. Eiropas Savienības Tiesa noteikusi, ka gadījumā, ja uzskaite nav tikusi veikta, darbiniekam savu nostrādāto stundu pierādīšanai ir iespējams izmantot jebkurus citus līdzekļus, tajā skaitā tādus audio vai video ierakstus, kas iegūti bez darba devēja vai to pārstāvju piekrišanas. 

Tāpat darba devējam jāievēro darbinieka tiesības būt bezsaistē. Eiropas Parlaments (EP) 2021. gada 21. janvārī pieņēmis rezolūciju (un aicinājis pieņemt direktīvu), kurā atzina, ka tiesības būt bezsaistē ir uzskatāmas par pamattiesībām, kas ir vērtējamas kā jaunā digitālā laikmeta novatorisko darba paņēmienu neatņemama daļa, un tās ir īpaši svarīgas visneaizsargātākajiem darba ņēmējiem un tiem, kuriem ir aprūpes pienākumi. Tiesības būt bezsaistē ir tiesības ārpus darba laika būt nesasniedzamam — neatbildēt uz telefona zvaniem, e–pastiem utt. 

Izaicinājumus darba tiesībās radījusi arī sertifikāta nepieciešamība ārkārtējās situācijas laikā, turklāt šīs prasības turpināsies arī pēc tās beigām, kā paredz Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai" iestrādātie punkti. Darbinieku, kuram nav vakcinācijas sertifikāta, darba devējs drīkst atstādināt (līdz 3 mēnešiem, pēc šī perioda darba devējam rodas tiesības atbrīvot darbinieku no darba) vai noteikt dīkstāvi (tai nav noteikts termiņa ierobežojums). Atlaišanas gadījumā izmaksā darbiniekam atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, — viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā. K. Rācenājs atzina, ka, viņaprāt, ļoti nesamērīga ir obligāta prasība pēc vakcinācijas sertifikāta valsts/pašvaldības sektora darbiniekam, kurš strādā attālināti. "Personām, kas vēlas šo regulējumu apstrīdēt, ir iespēja vērsties administratīvajā tiesā un to darīt," sacīja K. Rācenājs.

Minimālo obligāto iemaksu sāga — kas radījis pirmos pārpratumus?

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzstājās ar prezentāciju par aktualitātēm sociālās apdrošināšanas jomā, jo īpaši — konstatētajām problēmsituācijām saistībā ar minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu.

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

No 1. janvāra mainījies obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs, kas iepriekšējo 62 800 eiro vietā sasniedzis 78 100 eiro gadā (tas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam). 

Arī šogad pašnodarbinātajiem, kuri prognozē, ka ienākumi nesasniegs minimālo algu, ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par 1. ceturksni līdz 17. janvārim, par 2. ceturksni līdz 17. aprīlim utt.) vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs). Tādā gadījumā pašnodarbinātajam nav jāmaksā papildus 10% pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajai algai.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) apmērs šogad nemainās, bet no jaunā gada visas SIA zaudējušas tiesības maksāt MUN. Tāpat kā pašnodarbinātajam, arī MUN ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu, ka apgrozījums nesasniegs minimālo algu, un nemaksāt papildus 10% pensiju apdrošināšanai no ienākumu starpības līdz minimālajai algai.

Jaunums šogad ir tas, ka pašnodarbinātie lauksaimnieki un autoratlīdzības saņēmēji 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs maksāt vienreiz gadā, nevis katru ceturksni kā pārējie pašnodarbinātie. Reizi gadā varēs maksāt to VSAOI daļu (10%), kas paredzēta tikai pensiju apdrošināšanai, bet, ja ienākumi kādā ceturkšņa mēnesī sasniedz 500 eiro, VSAOI 31,07% būs jāmaksā reizi ceturksnī, kā tas noteikts pašnodarbinātajiem. Ņemot vērā jauno kārtību par 10% VSAOI maksāšanu reizi gadā, pašnodarbinātajam lauksaimniekam un autoratlīdzības saņēmējam par taksācijas gadu būs pienākums iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām līdz nākamā gada 17. janvārim, aizpildot IV ceturkšņa ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām. VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu jāveic līdz nākamā gada 23. janvārim (tās neveido personas fondēto pensijas kapitālu).

"Tas nu ir noticis — minimālās obligātās iemaksas par 2021. gada III ceturksni ir aprēķinātas 2021. gada 20. decembrī," uzstāšanās sākumā paziņoja A. Jakseboga. VSAA gan neaprēķinās minimālās iemaksas par tiem mēnešiem, kuros ir noteikta ārkārtējā situācija valstī (2021. gada oktobris, novembris, decembris un 2022. gada janvāris un februāris). "Vai iemaksas tiks aprēķinātas par martu, vēl nav skaidri zināms, bet ir doma, ka iemaksas varētu neaprēķināt par visu šāgada pirmo ceturksni," atklāja A. Jakseboga. Tāpat minimālās iemaksas netiks aprēķinātas arī par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas, — tam pat ieviesti jauni ziņu kodi (53 un 54), ko darba devējs līdz 16. janvārim par darbiniekiem varēja iesniegt par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 17. decembrim.

VSAA veikto minimālo obligāto iemaksu aprēķinu darba devējs un pašnodarbinātais var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu VSAA direktoram mēneša laikā no dienas, kad informācija nosūtīta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS). Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Kopumā minimālās iemaksas tikušas aprēķinātas 21 583 darba devējiem. VSAA statistika liecina, ka pusei no tiem piemaksājamā summa bijusi līdz 99,99 eiro, vēl 41% — no 100 līdz 399,99 eiro un desmitajai daļai — vairāk (maksimāli līdz 511,35 eiro). Savukārt pašnodarbinātajiem (iemaksas kopumā aprēķinātas mazāk nekā 2000 pašnodarbinātajiem) 56% jāpiemaksā līdz 49,99 eiro, 28% — līdz 99,99 eiro un atlikušajiem 16% — no 100 līdz 149,99 eiro.

Pēc tam kad darba devēji un pašnodarbinātie saņēma informāciju par aprēķinātajām minimālajām iemaksām, VSAA esot saņēmusi daudz darba devēju iesniegumu (reizēm 20–30 dienā) un esot izkristalizējušās pirmās neprecizitātes darba devēju sniegtajā informācijā par saviem darbiniekiem. Piemēram, atvaļinājuma nauda tiek deklarēta tikai vienā mēnesī, lai gan atvaļinājums ir bijis, piemēram, no 15. jūnija līdz 15. jūlijam. "Atvaļinājuma nauda deklarēta par jūniju, līdz ar to par jūlija pirmajām 15 dienām, kad cilvēks faktiski bija atvaļinājumā, viņam ir aprēķinātas minimālās iemaksas. Katrā mēnesī aprēķinātā atvaļinājuma naudas daļa ir jāiekļauj attiecīgā mēneša darba devēja ziņojumā, tad šādu nepatīkamu pārsteigumu nebūs," skaidroja A. Jakseboga.

Savukārt gadījumos, kad sociālās iemaksas aprēķinātas par darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums, bet kuri darbā nevienu dienu neesot ieradušies, darba devējam ir tiesības iesniegt VID ziņu ar kodu 26, kas nozīmē, ka darbinieks tiek atbrīvots no darba ar pieņemšanas dienu. Arī šādā situācijā minimālās iemaksas darba devējam nebūšot jāmaksā — pat ne par vienu dienu. 

Tāpat darba devējam ir tiesības iesniegt ziņas VID par piešķirtajiem bezalgas atvaļinājumiem (kā arī atstādināšanu no darba, dīkstāvi) — VSAA saņemot iesniegumus, kam pievienots rīkojums par to, ka darbinieks bijis bezalgas atvaļinājumā, taču ar to nepietiek, ja šīs ziņas nav iesniegtas VID. "VSAA visus aprēķinus veic, pamatojoties uz informāciju, kas tiek saņemta no VID," uzsvēra A. Jakseboga. 

"Esam konstatējuši kļūdas arī mūsu pusē, bet programmētāji strādā pie tā, lai tās izlabotu un aprēķinātās minimālās iemaksas tiktu labotas," atzina A. Jakseboga. Viena no šādām kļūdām esot saistīta ar situāciju, kad darbinieks mācās citā valstī. Šādā gadījumā darbiniekam pašam jāiesniedz izziņa VSAA no mācību iestādes. Tāpat ir situācijas, kad nodokļu maksātāji algas nodokļa grāmatiņā nav savlaicīgi reģistrējuši apgādībā esošus bērnus un bērnus ar invaliditāti. 

VSAA cer, ka darba devējiem, kuriem netaisnīgi aprēķinātas minimālās iemaksas, kļūdas tiks izlabotas un par to tiks paziņots līdz 23. martam, lai šīs iemaksas nebūtu jāmaksā. Taču gadījumos, ja darba devējs ir mainījis informāciju par saviem darbiniekiem VID, pārrēķins var tikt veikts pēc 23. marta, taču kā samaksas termiņš ir noteikts 23. marts. "Tātad, lai darba devējiem netiktu piemērotas soda naudas, būtu ieteicams šīs iemaksu summas samaksāt — pēc tam pārrēķina gadījumā tās tiks atgrieztas," solīja A. Jakseboga.

Ar ko jārēķinās pašnodarbinātajiem?

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus konferencē pastāstīja par aktuālākajiem jautājumiem pašnodarbināto grāmatvedībā.

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore
Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore

Neskaidrības radušās zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuriem ir iespēja gan būt darba attiecībās ar savu saimniecību, gan arī maksāt sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajiem (vēl viena iespēja ir iecelt pārvaldnieku, nosakot viņam darba samaksu un maksājot VSAOI par viņu). "Statuss reizēm tiek mainīts pat gada vidū, un pēc tam ir grūti atšķetināt, par kuru periodu kādā veidā jāmaksā. Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka lauksaimniekiem pagājušā gada vidū mainījās nosacījumi sociālo iemaksu veikšanai, bet pēc tam ar atpakaļejošu datumu tika atgriezta iespēja aprēķināt sociālās iemaksas par gadu. Izmaiņas tomēr būtu jāveic pārdomātāk un savlaicīgāk," vērtēja I. Leibus.

Pārpratumi laika gaitā veidojušies arī ar sociālo iemaksu uzrādīšanu pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā). "Ieviesusies prakse, ka pašnodarbinātie par sevi veiktās sociālās iemaksas uzrāda kā saimnieciskās darbības izdevumus. Faktiski tie nav saimnieciskās darbības izdevumi, un, aizpildot ieņēmumu un izdevumu žurnālu, tie būtu jānorāda atsevišķi tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko maksājam par savu saimniecisko darbību. Arī IIN likumā ir teikts, ka visas sociālās iemaksas ir attaisnotie izdevumi," norāda I. Leibus. Pašlaik norādījums, ka, "nosakot mēneša obligāto iemaksu objektu, saimnieciskās darbības izdevumos nevar iekļaut obligātās iemaksas, kuras persona maksājusi par sevi kā pašnodarbināto personu", iekļauts tikai VID metodiskajā materiālā "Pašnodarbinātā VSAOI", bet drīzumā tikšot iestrādāts arī normatīvajos aktos. 

Attiecībā uz minimālo VSAOI maksāšanu svarīgi ievērot būtisku atšķirību — kamēr darba devējam ir pienākums veikt iemaksas līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas, pašnodarbinātajam tas nav obligāts pienākums, bet tikai izvēles opcija. Pašnodarbinātajam obligāts pienākums ir veikt minimālās iemaksas par gadu (bet, protams, ir iespēja arī iesniegt apliecinājumu VID par to, ka ieņēmumi nesasniegs minimālo iemaksu apmēru).

I. Leibus ieteica izvēlēties maksāt sociālās iemaksas tikai vienreiz gadā, jo tas dod iespēju labāk saprast gada kopējo peļņas apmēru. Piemēram, ja pirmajā pusgadā ir lieli zaudējumi, bet otrajā — liela peļņa (šādas situācijas nereti veidojas tieši lauksaimniekiem), tad, saskaitot kopējo bilanci, sociālās iemaksas būs jāmaksā no krietni mazākas summas nekā tad, ja tiktu maksāts atsevišķi pa mēnešiem vai ceturkšņiem otrajā pusgadā. "Maksāt iemaksas 10% vienreiz gadā ir privilēģija, un tiem, uz kuriem tas attiecas, to vajag izmantot," mudināja I. Leibus. Tiesa, tas arī nozīmē, ka gada peļņa ir jāaprēķina gana ātri, jo ziņojums par obligātajām iemaksām jāiesniedz līdz 17. janvārim. "Tikko svētki nosvinēti, ķeramies klāt pie peļņas aprēķina, lai varētu pareizi aizpildīt sociālo iemaksu ziņojumu, jo to var precizēt tikai vienu mēnesi — līdz 17. februārim!" rosināja eksperte.

Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos

Zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča konferencē analizēja jauno Ministru kabineta grāmatvedības kārtošanas noteikumu (Nr. 877) atšķirības no iepriekšējiem noteikumiem (Nr. 585).

Jaunie noteikumi grāmatvedim darbu atvieglošot, jo papildu birokrātisko slogu tie neuzliek, tikai samazina, vērtēja N. Janoviča. Piemēram, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem esot iespējams uz attaisnojuma dokumenta nelikt grāmatojumu, jo noteikumos mainīts formulējums uz pieļāvuma formu: "Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (turpmāk — iegrāmatojums), var izdarīt rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta (..)." N. Janoviča gan ieteica būt uzmanīgiem: "Ja kāds grāmatvedības reģistrus vēl veido papīra formā, nevis elektroniski, tad, protams, šie grāmatojumi jāliek, jo kur gan citur to varēs redzēt? Taču to nav nepieciešamības darīt, ja ir grāmatvedības datorprogramma, kurā dokuments ievadīts un grāmatojums redzams".

Jaunajos noteikumos ir paredzēta arī iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru iekārtošanu katram pārskata gadam, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu. 

Paredzēts, ka šādā gadījumā minētā prasība ir izpildīta, ja uzņēmums savā datorprogrammā nodrošina grāmatvedības reģistru nodalīšanu pa pārskata gadiem.

Tāpat atvieglots nosacījums preču piegādes dokumentiem, atbrīvojot tos no prasības fiziskām personām norādīt personas kodu, kas attiecas arī uz izmaksu sarakstiem par fiziskajām personām izsniegto skaidras naudas summu par sēņu, ogu vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu nodošanu. Jāievēro, ka šo atvieglojumu var izmantot tad, ja no vienas personas iegādāto sēņu, ogu vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vērtība nepārsniedz 300 eiro, jo pretējā gadījumā personas kods būs nepieciešams, sniedzot ziņas VID. 

Vēl viens no jauno noteikumu punktiem paredz, ka, vienojoties ar kontrolējošo iestāžu revidentiem, uzņēmums var nodrošināt grāmatvedības datu ierakstīšanu mašīnlasāmā formātā. "Tas nozīmē, ka pārbaudītājs nevar uzspiest, lai grāmatvedības dati tiktu sniegti tādā formā, kādā tam ir ērti, ja uzņēmumam tas nav tehniski iespējams; taču tas, protams, nenozīmē, ka datus varētu nesniegt vispār!" akcentēja N. Janoviča. 

Īpaša uzmanība jāpievērš iekšējai kontroles sistēmai. "Katra revīzija tagad sākas ar jautājumu — kā jums ir ar iekšējo kontroles sistēmu? Kā jūs nodrošināt, lai nepieļautu krāpšanu? Grāmatvedības kārtošanas noteikumu 10. nodaļa ir labs "špikeris", kas piedāvā piemērus, kurus var pārkopēt un izmantot savā uzņēmumā — piemēram, kā nodalīt darbinieku pienākumus, noteikt atbildīgos darbiniekus, ierobežot pieeju uzņēmuma mantai utt.," ieteica eksperte. 

Grāmatvežiem uzmanība jāpievērš arī jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai". Piemēram, jaunais regulējums nosaka, ka darba līgumā ar kasieriem jābūt noteiktiem pienākumiem, tiesībām un atbildībai (kā uz piemēru šeit varot raudzīties uz iepriekšējiem "Kases operāciju uzskaites noteikumiem" (Nr. 584), kuros atsevišķa nodaļa bija veltīta tieši kasiera pienākumiem un tiesībām, atzina N. Janoviča).

Par kases grāmatām noteikts, ka tad, ja kases grāmata tiek kārtota elektroniski, uzņēmuma kases ieņēmumus un kases izdevumus var reģistrēt vienā kases grāmatā, atsevišķi uzskaitot kases ieņēmumus un kases izdevumus eiro un ārvalstu valūtās pa to veidiem.

Tāpat noteikts atvieglojums uzņēmuma vadītājam, paredzot, ka tas var nesagatavot atsevišķu izdevumu orderi, ja iespējams nodrošināt darījuma izsekošanu grāmatvedības programmā.

Jaunumi budžeta iestāžu grāmatvedībā

Konferenci noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos.

Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore
Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore

Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs". Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes.

Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). "Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns," norādīja L. Kelmere. 

Grozījumos MK noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" esot ietvertas "daudzas labas lietas", atzina eksperte. Viena no tām — iestādes vadītājiem gada pārskata inventarizācijas ePārskatos vairs nav jāparaksta salīdzināšanas akti starp vispārējās valdības sektora partneriem. 

Labs un viegli lasāms rīks esot finanšu pārskata posteņu strukturizētais skaidrojums, kurā precizēta informācijas sniegšana par būtiskām izmaiņām, kā arī svītrota prasība sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks, kā arī par šādiem darījumiem iepriekšējos periodos, ja tie joprojām ir nozīmīgi pārskata periodā. Tāpat vairs nav jāsniedz skaidrojums par konsolidācijas posteņiem un summām.

Gada pārskatu iesniegšanas termiņi gan par pagājušā, gan šā gada pārskatu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām Valsts kasei būs jāiesniedz līdz sekojošā gada 1. maijam, savukārt 2023. gada pārskats būs jāiesniedz par vienu mēnesi agrāk — līdz 1. aprīlim. 

Savukārt MK noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" noteikts, ka budžeta iestādes, veicot pārskata gada slēguma inventarizāciju par nekustamajiem īpašumiem, salīdzina datus par to īpašumā vai valdījumā esošiem nekustamā īpašuma objektiem ar attiecīgu valsts reģistru aktualizētiem datiem un pārbaudi apskatot veic ne retāk kā reizi piecos gados, katru gadu inventarizējot vismaz vienu piektdaļu no šo aktīvu skaita. "Domāju, ka budžeta iestādes par šo iespēju — dabā apskatīt tikai 20% no visiem nekustamajiem īpašumiem — ir ļoti priecīgas. Taču jāatceras, ka šo atvieglojumu var izmantot, veicot 2024. pārskata gada un turpmāko pārskata gadu slēguma inventarizāciju, ar nosacījumu, ja līdz 2024. gadam ir veikta pilnīgi visu nekustamo īpašumu inventarizācija apskatot. Tātad ir doti divi gadi, lai visu mierīgi sakārtotu, apsekotu — kā zināms, mūsdienās inventarizācijas var veikt ļoti radoši — ar fotofiksācijām, daži izmanto pat dronus," stāstīja L. Kelmere.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada februāra (482.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: