Latvijas Banka publicējusi pētījuma par mājsaimniecību finanšu un patēriņu kopsavilkumu. Pētījumā sniegta mājsaimniecības finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) galveno rezultātu analīze. Aptauja veikta Latvijā laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2020. gada decembrim. Līdzīgu pētījumu veic visas eiro zonas valstu, kā arī Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Albānijas centrālās bankas, atkārtojot mājsaimniecību aptauju ik pēc trim gadiem. Apkopotie eiro zonas valstu rezultāti, kā arī iepriekšējās aptaujās iegūtie valstu specifiskie rādītāji pieejami ECB MFPA tīmekļvietnē.

MFPA aptauja izstrādāta un ieviesta, lai iegūtu saskaņotus mājsaimniecību līmeņa datus par iesaistīto valstu mājsaimniecību labklājību un tās pārmaiņām.

Liela daļa aptaujas datu ir kombinēta ar datiem no administratīvo datu avotiem, pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Tas sniedz Latvijas MFPA daudz priekšrocību. Tādējādi pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Latvijā 2020. gadā veiktā aptauja tika papildināta ar jauniem datiem no administratīvo datu avota, proti, ar informāciju par noguldījumiem, ieguldījumu fondiem, akcijām un obligācijām, kas iegūta no četrām lielākajām komercbankām. Tādējādi tika atrisināta problēma saistībā ar finanšu aktīvu nepilnīgu uzrādīšanu aptaujā.

2020. gadā veiktās MFPA rezultāti liecina, ka mājsaimniecību vidējā neto bagātība, ko nosaka kā starpību starp mājsaimniecības aktīviem un saistībām, ir ievērojami (aptuveni par 40%) pieaugusi salīdzinājumā ar 2017. gadu, turklāt neto bagātības sadalījums ir kļuvis vienlīdzīgāks. To noteica ekvivalento neto ienākumu mediānas pieaugums un mājsaimniecību atlikušo saistību apjoma samazinājums. Turpmāk – nedaudz sīkāk par katru no tiem.

Pirmkārt, līdz ar ekvivalento neto ienākumu mediānas pieaugumu tautsaimniecībā vērojams mājsaimniecību īpašumā esošo reālo aktīvu vērtības kāpums, turklāt palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām pieder nekustamais vai cita veida īpašums. Kaut arī reālo aktīvu mediānas vērtība pieaugusi, aktīvu struktūras sadalījums tautsaimniecībā nav būtiski mainījies.

Otrkārt, kopējais mājsaimniecību saistību apjoms tautsaimniecībā ir samazinājies. Novērojams gan mazāks kopējo parādsaistību atlikums, gan arī to mājsaimniecību īpatsvara sarukums, kuras uzņēmušās jebkāda veida saistības. Tas liecina par mājsaimniecību parādu sloga samazinājumu Latvijā. Tomēr šāda tendence nav vienlīdz izteikta visās mājsaimniecību grupās un dalījumā pēc saistību veidiem. Ar hipotekāro kredītu nesaistītu saistību apjoms samazinājies straujāk nekā hipotekāro saistību apjoms. To galvenokārt noteicis straujāks parādsaistību kritums turīgāko mājsaimniecību vidū. Turpretim hipotekārās saistības visizteiktāk augušas jaunajām ģimenēm ar vidēji augstiem ienākumiem. To veicinājusi AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" īstenotā valsts atbalsta programma. Plānus uzņemties jaunas saistības ierobežojuši stingrie kreditēšanas nosacījumi, turklāt pieaudzis arī tādu mājsaimniecību īpatsvars, kuras uzskata, ka aizņēmums tām nemaz netiktu piešķirts.

Tāpat arī relatīvi augstais "aplokšņu algu" īpatsvars tautsaimniecībā turpināja ierobežot mājsaimniecību iespējas uzņemties saistības.

Mājsaimniecību finansiālās situācijas pašnovērtējums ir uzlabojies. Mazāk nekā piektdaļa no mājsaimniecībām ar saistībām uzskata, ka to esošās saistības ir pārmērīgas (2017. gadā šādu viedokli izteica trešdaļa mājsaimniecību). To, ka ienākumi pārsniedz izdevumus un tādējādi ir iespēja veidot uzkrājumus, atzīst trešdaļa mājsaimniecību. Tajā pašā laikā, neraugoties uz kopējo ienākumu pieaugumu tautsaimniecībā, vidējais mājsaimniecību uzkrājumu "drošības spilvens" vēl joprojām ir salīdzinoši mazs. Aptuveni pusei Latvijas mājsaimniecību darba attiecību pārtraukšanas gadījumā uzkrājumu pietiktu vien mēneša tēriņiem. Turklāt tikai ceturtdaļa mājsaimniecību veidojušas papildu uzkrājumus pensiju trešajā līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu (lielākoties to veidojušas vien pašas turīgākās mājsaimniecības). Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām ar pašlaik zemiem ienākumiem būs zemāki ienākumi arī pensijas vecumā.

Analizējot 2022. gadā vērotā straujā cenu pieauguma un procentu likmju kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām, tiek secināts, ka procentu likmju pieaugums par 300 bāzes punktiem būtiski nepalielinātu ienākumu daļu kas nepieciešama kredīta maksājumu veikšanai, līdz ar to būtiski nepazeminot rīcībā esošo ienākumu līmeni. Savukārt straujais inflācijas pieaugums rada nozīmīgus papildu izdevumus, tādējādi mazinot mājsaimniecību spējas veidot uzkrājumus nākotnei.

Covid-19 pandēmijas ietekmē katra piektā mājsaimniecība norādīja, ka ir izjutusi pandēmijas radīto ietekmi uz ienākumiem, nodarbinātību vai nostrādāto darba stundu skaitu. Varbūtība pandēmijas laikā zaudēt darbu vai saskarties ar ienākumu samazinājumu visbiežāk skārusi mājsaimniecības ar zemāku ienākumu vai izglītības līmeni. Neraugoties uz minēto, salīdzinoši neliela daļa no mājsaimniecībām mainīja savu parādsaistību nosacījumus pandēmijas radītās ietekmes dēļ.

Diskusijas materiāls angļu valodā