Rakstā uzmanība pievērsta problēmai, kas saistīta ar materiāla stāvokļa vērtējumu un nepilnībām tiesiskajā regulējumā. Civilprocesa likums neparedz kritērijus atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas, kādi tiesai būtu jāvērtē.

Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos. 

Civilprocesa likuma 43.¹ panta otrajā daļā paredzēts, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas, turklāt tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no drošības naudas samaksas. 

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta otro daļu personai, kura lūdz atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, jāsniedz pierādījumi par tās mantisko stāvokli, tajā skaitā par saviem ienākumiem un mantas piederību. Tiesa vai tiesnesis pārbauda puses mantisko stāvokli pēc tiem pierādījumiem, kas pievienoti lietas materiāliem.

1 Augstākās tiesas lēmumi, ievadot lietas numuru, pieejami: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi.

Jautājumā par to, ka lūgumam par personas pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas samaksas jāpievieno pierādījumi, kas apliecina personas apgalvojumus par viņas mantisko stāvokli, ir izveidojusies stabila judikatūra, piemēram Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 16. aprīli lēmums lietā Nr. C33329109, SKC–1909–15¹, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 13. janvāra lēmums lietā Nr. C33329109, SKC–2071–15, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. februāra lēmums lietā Nr. C04223010, SKC–2071–15, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 21. janvāra lēmums lietā Nr. C29858912, SKC–1279/2016, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. janvāra lēmums lietā Nr. C28436710, SKC–1309/2016, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 11. februāra lēmums lietā Nr. C29590813, SKC–1707/2016, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 15. jūnija lēmums lietā Nr. C29845013, SKC–1989/2016, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 24. aprīļa lēmums lietā Nr. C29491516, SKC–934/2018, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2019. gada 16. aprīļa lēmums lietā Nr. C20230708, SKC–732/2019, Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 21. decembra lēmums lietā Nr. C68462918, SKC–1100/2022.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 13. janvāra lēmumā lietā Nr. C33329109 kolēģija norādījusi, ka regulējums noteikts ar mērķi novērst šķērsli, kas finanšu līdzekļu trūkuma dēļ personām traucētu īstenot konstitucionālās pamattiesības uz brīvu pieeju tiesai.

Satversmes tiesa 2023. gada 17. februāra spriedumā lietā Nr. 2022–05–01 atzīst, ka Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa, ciktāl tā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, zaudē spēku no 2023. gada 1. oktobra. 

Kā savos secinājumos norādījusi Satversmes tiesa, „Latvijas tiesību sistēmā juridiskās personas statuss ir piešķirts dažādiem tiesību subjektiem – gan tādiem, kas dibināti nolūkā gūt peļņu, gan tādiem, kuri pastāv citu, ar peļņas gūšanu nesaistītu mērķu labad. Tomēr arī tāda juridiskā persona, kas dibināta peļņas gūšanas nolūkā, lai gan nav pasludināts tās maksātnespējas process, var nonākt finansiālās grūtībās, kas ietekmē tās spēju samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu. Nevērtējot konkrētas privāto tiesību juridiskās personas spēju veikt pieprasīto maksājumu, nav iespējams apgalvot, ka tai ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai samaksātu valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu. Jautājumā par tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu nav objektīva pamata pieņēmumam, ka ikvienai privāto tiesību juridiskajai personai ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai samaksātu valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu. Šāds pieņēmums var radīt tādu demokrātiskā tiesiskā valstī nepieļaujamu situāciju, ka personai nav pieejas tiesai, jo tai nav šā maksājuma veikšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu.” 

Līdz ar to arī privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, ievērojot tās mantisko stāvokli.

Jānorāda, ka atbrīvošana no valsts nodevas samaksas ir ar likumu noteikta izņēmuma situācija, kurā lūguma izteicējam noteikts pienākums pierādīt, ka uz viņu ir attiecināmi Civilprocesa likuma 43. panta ceturtajā daļā norādītie apstākļi, bet pierādīšanas līdzekļi ir atstāti lūguma iesniedzēja ziņā.

No tiesību normas izriet, ka pamats personu atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas ir tādu apstākļu kopums, kas apliecina, ka konkrētās personas mantiskais stāvoklis liedz tai īstenot tiesības uz tiesu.

Personas iesniegtie pierādījumi ir pakļauti tiesas vērtējumam. Lēmumu pieņem tiesa vai tiesnesis vienpersoniski, nerīkojot tiesas sēdi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

2 Latvijas Republikas Senāta 2022. gada [..] lēmumā lietā Nr. [..], SKC–[I]/2022 sk., https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2022. Slēgtas lietas statuss. Publicēti izvilkumi no lēmuma.

Jānorāda, ka Latvijas Republikas Senāts 2022. gada [..] lēmumā lietā Nr. [..], SKC–[I]/2022² atzīst, ka maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusa piešķiršana atbildētājai vai viņas ģimenei varētu liecināt par tādu mantisko stāvokli, kas apgrūtina tiesāšanās izdevumu samaksu valsts ienākumos. Minētā statusa neesība neizslēdz situāciju, ka personas mantiskais stāvoklis ir nepietiekams drošības naudas samaksai pilnā apmērā.

3 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2018. gada 18. septembra lēmums, lietas arhīva Nr. CA–3165–18/5, nav publicēts.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2018. gada 18. septembra lēmumā³ atzīst, ka tiesnesis nepamatoti atstājis bez virzības prasības pieteikumu, pirms konstatējis – ir vai nav samaksāti tiesas izdevumi (nav izlemts lūgums par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem). Lūgums par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas izlemjams, vērtējot prasītājas iesniegtos pierādījumus personas mantiskajam stāvoklim, un attiecīgi noraidāms, ja norādītais mantiskais stāvoklis nav ticis pamatots ar pierādījumiem. Tikai pēc jautājuma izlemšanas (pozitīvi vai negatīvi) par personas atbrīvošanu no valsts nodevas, tiesnesis var izlemt jautājumu par prasības pieteikuma turpmāko virzību – tajā skaitā, par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

4 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2018. gada 6. decembra lēmums, lietas arhīva Nr. CA–3530–18/34, nav publicēts.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2018. gada 6. decembra lēmumā⁴ atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese jautājumu vērtējusi formāli, nepievēršot pietiekamu vērību jautājumam par personas mantiskā stāvokļa samērīgumu ar Satversmes 92. pantā personai garantētām tiesībām uz aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā fiziskās persona maksātnespējas process ir pietiekams pamats Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas noteikumu piemērošanai izskatāmajā lietā.

Kopsavilkums

1. Jautājumā par to, ka lūgumam par personas pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas samaksas jāpievieno pierādījumi, kas apliecina personas apgalvojumus par viņas mantisko stāvokli, ir izveidojusies stabila judikatūra.

2. Arī privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, ievērojot tās mantisko stāvokli.

3. Civilprocesa likums neparedz nekādus kritērijus pēc kuriem tiesa var noteikt, ka personas mantiskais stāvoklis liedz samaksāt tiesas izdevumus. Pierādījumus personas mantiskā stāvokļa izvērtējumam tiesai jānovērtē, ievērojot Civilprocesa likuma 97. pantu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada marta (129.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS