Valsts prezidents 21. martā izsludinājis Saeimā 8. martā otrajā gala lasījumā pieņemtos un par steidzamiem atzītos grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Tie paredz, ka mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām pārskatu iesniegšanas termiņs būs ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. maijam.

Attiecībā uz vidējām un lielām sabiedrībām, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, līdzšinējais termiņš netiek mainīts, tas ir - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. jūlijam.

Atgādinām, ka GPKGPL 5. pants paredz, ka mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām:

• 1) bilances kopsumma — 350 000 euro;
• 2) neto apgrozījums — 700 000 euro;
• 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Savukārt maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām:

• 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro;
• 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro;
• 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Likuma grozījums  attiecībā uz mikrosabiedrību un mazo sabiedrību gada pārskatu iesniegšanas termiņu piemērojams gada pārskatiem, sākot jau ar 2022. pārskata gadu.

Grozījumus rosināja Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), lūdzot Finanšu ministriju pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņus gada pārskatiem, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un vēlāk, vismaz uz vienu mēnesi.

Sākotnēji ministrijas rosinātie grozījumi paredzēja termiņa pagarināšanu par vienu mēnesi tikai  mazajām sabiedrībām, bet ne mikrosabiedrībām. Vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai LRGA vērsa uzmanību, ka likumā paredzētais četru mēnešu termiņš rada ārkārtīgi nevienmērīgu grāmatvežu noslodzi gada griezumā. Lai arī formāli gada pārskatu sagatavošanai mikrosabiedrībām ir doti četri mēneši, tomēr faktiski janvāri no šī perioda var viennozīmīgi izslēgt, jo līdz 20. janvārim tiek sagatavotas un iesniegtas nodokļu deklarācijas par iepriekšējā gada decembri vai 4. ceturksni (t.sk. pēdējā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija, kuras sagatavošana prasa ievērojami lielāku laika patēriņu kā citos gada mēnešos), savukārt līdz 1. februārim ir jāsagatavo un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paziņojumi par izmaksām fiziskām personām. Tā kā kapitālsabiedrību gada pārskats ir vēl jāapstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulcei, kura sasaucama vismaz divas nedēļas (akciju sabiedrībām – 30 dienas) iepriekš, tad faktiski grāmatvežiem jānodrošina gada pārskatu sagatavošana mazajām SIA vismaz līdz 15. aprīlim, savukārt mazajām akciju sabiedrībām – jau līdz marta beigām. Līdz ar to šajos divarpus mēnešos grāmatvežiem papildus kārtējiem darbiem jāpaspēj sagatavot vēl gada pārskati 99% uzņēmumu. Turklāt ļoti liela daļa mazo uzņēmumu gada pārskatu tiek iesniegti tieši aprīļa pēdējās un maija pirmajās dienās, kas negatīvi iespaido arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas darbību.

LRGA arī norādīja, ka gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarināšana par vismaz vienu mēnesi visiem mazajiem uzņēmumiem (arī mikrosabiedrībām) viennozīmīgi izlīdzinās noslodzi grāmatvežiem (un arī VID EDS). To apliecina arī Lursoft statistikas dati par gada pārskatu iesniegšanas dinamiku – ja 2019. gadā, kad gada pārskatu par 2018. gadu iesniegšana notika atbilstoši likuma 97. panta pirmās daļas prasībām, 17.-18. nedēļā (t.i. 22.04.-05.05.2019.) tika iesniegti 42,7%, tad 2021. gadā, kad gada pārskatu par 2020. gadu iesniegšanas termiņš bija pagarināts par trīs mēnešiem saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto, 30.-31. nedēļā (26.07.-08.08.2021.) tika iesniegti tikai 21,8% no kopējā 2021. gadā iesniegto gada pārskatu skaita.