Žurnāls “Bilance” marta sākumā aicināja uz tikšanos grāmatvedības ekspertus, lai pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus – citiem vārdiem, noskaidrotu, kas ir tas, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk.
Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai gūtu iestādes skaidrojumu uz uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem.
Sarunas emocionālākie brīži bija tie, kuros tika skarts jautājums par valsts iestāžu attieksmi pret grāmatvedības profesijas pārstāvjiem. Grāmatvežu – sarunas dalībnieku – kopējā izjūta bija tāda, ka valsts šīs profesijas pārstāvjus neciena (sarunā tika lietots apzīmējums “valstiskā necieņa pret grāmatvežiem”).
Necieņas attieksmi grāmatveži izjūtot arī kā uzņēmumu pārstāvji. Kopumā to varētu raksturot kā nemitīgu aizdomīgumu, ikvienu uzņēmumu uzskatot par potenciālu krāpnieku. Piemēram, neesot saprotams, kāpēc uzņēmumam, kurš iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas “Bronzas līmenī”, pienāk paziņojums, kurā vienlaikus ar apsveikumu tiek arī gari un plaši uzskaitīts, par kādiem pārkāpumiem uzņēmumam šo sadarbības līmeni var atņemt. Rodas sajūta, ka pat tādi uzņēmumi, kas it kā atzīti par godprātīgiem nodokļu maksātājiem un labiem nodokļu administrācijas sadarbības partneriem, tomēr aizvien tiek uzskatīti par savā būtībā negodīgiem blēžiem, kurus nodokļu maksāšanas disciplīnā notur tikai nemitīga pātagas švīkstoņa aiz muguras. Šāda attieksme esot sajūtama ne tikai no VID, bet arī Finanšu ministrijas puses – atsevišķas ministrijas amatpersonas semināros pat nekautrējoties to paust pavisam tieši un atklāti.
Reizēm aizdomas no sērijas “Visi zog!” radot pat kuriozus precedentus. Piemēram, kādam, kā energoresursu elektrību izmantojošam, ražojošam uzņēmumam esot izteikts šāds pārmetums: “Jums ir pārāk lieli elektrības rēķini!” “Tad jau laikam ietina elektrību plēvē un aiznesa mājās!” – smējās diskusijas dalībnieki.
VID skaidro, ka iestādes kopējā politika esot balstīta uz pozitīvu attieksmi pret klientiem un pārliecību, ka lielākā daļa no tiem ir godprātīgi, līdz ar to sarunā minētie piemēri ir izņēmumi, nevis likumsakarības.
“Mums ir patiešām žēl, ja kāda mūsu iestādes rīcība ir radījusi priekšstatu par šādu mūsu iestādes attieksmi pret mūsu klientiem. Tā tas noteikti nav, taču vienlaikus tas arī mums ir signāls, ka vēl lielāks un rūpīgāks darbs jāiegulda, lai savā ikdienas sadarbībā ar klientiem iedzīvinātu to jauno pieeju un darbības principus, kas ietverti VID jaunajā darbības stratēģijā. Gluži pretēji pārmetumos paustajam, mūsu sadarbība ar klientiem ir balstīta pārliecībā, ka lielākais vairums klientu ir godīgi, bet nereti pilnībā nepārzina vai neizprot normatīvo aktu prasības, un tāpēc viņiem ir nepieciešama mūsu palīdzība un atbalsts. VID jau tagad savā darbā balstās uz principu “Konsultē vispirms” un tāpēc mums ir ļoti svarīgi panākt savstarpēju sapratni ar nodokļu maksātājiem. Ja atklājam apzināti vai neapzināti pieļautas kļūdas vai pārkāpumus, sākotnēji dodam iespēju nodokļu maksātājiem pašiem labprātīgi novērst neatbilstības,” uzsver VID.
Savukārt Padziļinātās sadarbības programmā ietvertais uzņēmumu izvērtējums (un vēstulēs uzņēmumiem nosūtītais noteikumu izklāsts) vispār neesot saistīts ar apsvērumiem par uzņēmuma iespējamo godīgumu vai negodīgumu – tas esot tikai informatīvs atgādinājums par kritērijiem, kādi noteikti, lai uzņēmums varētu būt iekļauts šajā programmā.
VID norāda, ka Padziļinātās sadarbības programmai (PSP) “ir vairāki kritēriji, uz kuru izpildes pamata nodokļu maksātājs kļūst par tās dalībnieku un to neizpildes gadījumā dalību programmā zaudē. Taču sūtot informatīvās vēstules tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir atlasīti un apstiprinājuši savu dalību programmā, mērķis nekādā gadījumā nav paredzēt uzņēmuma iespējamos pārkāpumus, bet gan savlaicīgi vērst dalībnieku uzmanību uz programmas vērtēšanas kritērijiem. Šādi rīkojamies gan “Konsultē vispirms” principa ietvaros, taču vēl jo vairāk – balstoties uz iepriekšējo pieredzi, kad nodokļu maksātāji paši ir vērsuši VID uzmanību uz to, ka nav bijuši pilnībā informēti par izvērtēšanas kritērijiem. Papildus informējam, ka PSP dalībniekus no programmas izslēdz nevis par pārkāpumiem, bet par neatbilstībām programmas kritērijiem. Arī savās vēstulēs nodokļu maksātājiem, kurās skaidrojam iemeslus, kāpēc nodokļu maksātājs ir izslēgts no programmas, allaž uzsveram, ka neatbilstība programmas līmeņa kritērijam (piemēram, darba ņēmēju mēneša vidējie darbavietā gūtie ienākumi) neliecina par nodokļu maksātājam konstatētajiem pārkāpumiem. Ja nodokļu maksātājs neatbilst PSP programmas kritērijiem, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir krāpnieks un negodprātīgs nodokļu maksātājs.”
Visu rakstu “Grāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts attieksme, gan citi jautājumi” lasiet žurnāla “Bilance” 2020. gada aprīļa (460.) numurā.
