Darba devēja ziņojums papildināts ar norādi par darba samaksas izmaksu skaidrā naudā

No šā gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildāmajā dokumentā «Darba devēja ziņojums»¹ iekļauta papildu 16. aile, kurā jāveic atzīme, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā.

1 Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 3. pielikums «Darba devēja ziņojums».

https://likumi.lv/ta/id/217642-noteikumi-par-valsts-socialas-apdrosinasanas-obligato-iemaksu-veiceju-registraciju-un-zinojumiem-par-valsts-socialas-apdrosinasanas

2024. gada 10. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» veikti ar mērķi, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 1.2.2. pasākumu, kurš paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.

Grozījumu izstrādes un apstiprināšanas brīdī konstatēts, ka ēnu ekonomika joprojām ir izplatīta parādība Latvijā, neskatoties uz daudziem ieviestajiem pasākumiem tās ierobežošanai. Saskaņā ar Dr. Arņa Saukas veiktā pētījuma «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā» rezultātiem 2023. gadā nedeklarētās darba samaksas jeb «aplokšņu algas» komponente veidoja 48,2%, bet 2022. gadā «aplokšņu algas» komponente bija 46,7%. Dati par darba samaksas izmaksas formu (skaidra nauda/bezskaidra nauda) būtu lietojami kā nedeklarēto ienākumu un «aplokšņu algu» riska indikatori.

Ēnu ekonomikas aktivitātēm visbiežāk tiek izmantota skaidra nauda. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Pastāv uzskats, ka, palielinot bezskaidras naudas aprites īpatsvaru, uzraudzības procedūras naudas plūsmas caurskatāmībai var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.

Ēnu ekonomikas pētniecības organizācijas un zinātnieki ir vienisprātis par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite, tāpēc, attiecīgi uzraugot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams mazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī.

Saskaņā ar Latvijas Bankas «Maksājuma radara» datiem 2025. gada februārī Latvijas iedzīvotāji bezskaidrā naudā veikuši vidēji 78% maksājumu, kas liecina par faktu, ka fizisko personu rīcībā ienākumi, visticamāk, nonāk pārsvarā tieši bezskaidrā naudā.

2023. gadā vidēji mēnesī bija 91,4 tūkst. darba devēji, kuri vidēji mēnesī veidoja 887 tūkst. darbavietu. Daļai darbavietu darba samaksa ar lielu varbūtību tiek izmaksāta bezskaidrā naudā, pie tādām var attiecināt:

• 328,49 tūkst. darbavietas ir iestādēm vai uzņēmumiem, kuri pilnībā vai daļēji finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta;
• 234,30 tūkst. darbavietas veido komersanti, kuriem 2023. gadā vairāk nekā 6 mēnešos bija vairāk nekā 36 darbinieki.

Kā jau iepriekš minēts, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 1.2.2. pasākums paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Lai atspoguļotu darba algas izmaksas veidu, kā viens no atbilstošiem risinājumiem tika noteikta iespēja Darba devēja ziņojumā datus par katra konkrēta darba algas saņēmēja ienākumiem papildināt ar aili, ko darba devējs aizpilda tikai gadījumā, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā.

Ir aplēsts, ka tas skars nelielu darba ņēmēju skaitu. Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023. gada augustā 76,9% jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem (2022. gadā bija 77,5% darba devēji, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, ir par 1,2 procentpunktiem vairāk), no tiem 55,0% darba devējiem ir konstatēti būtiski «aplokšņu algu» riski.

Līdz ar to, ņemot vērā lielo «aplokšņu algu» īpatsvaru ēnu ekonomikā, bija nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams indikatīvi konstatēt iespējamu «aplokšņu algu» maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.

Vēršu uzmanību, ka noteikumu grozījumos nav norādīts skaidrā naudā izmaksātās darba samaksas apmērs, pie kura šī atzīme veicama, kas nozīmē, ja darbiniekam jebkāda summa, pat 10 eiro, ir izmaksāta kā darba samaksa skaidrā naudā, Darba devēja ziņojumā būs jāliek šī atzīme. Ja darba samaksa tiek izmaksāta gan bezskaidrā naudā, gan skaidrā naudā — jāveic atzīme, ka darba samaksa ir izmaksāta skaidrā naudā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūlija (523.) numurā.

Lasiet arī:

• Labumu darbiniekiem detalizētāka uzskaite 2025. gadā (IIN atvieglojumi darbinieku piesaistei un mobilitātei)
• Komandējums vai darba brauciens?
• Uzkrātās saistības — palīgs izmaksu uzrādīšanai attiecīgajos pārskata periodos