Vai uzņēmējiem ir pietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts mašīnlasāmo e-rēķinu ieviešanai?

No Latvijā strādājošiem uzņēmumiem 42% nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, noskaidrots portāla www.epakalpojumi.lv izstrādātāja un uzturētāja SIA ZZ Dats kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktajā aptaujā. Aptuja tika veikta 2025. gada aprīlī visā Latvijā, aptaujājot 1093 dažādu nozaru uzņēmumus.

Uz jautājumu "Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?" 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem - 33%.

Savukārt 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe.

Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk nekā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, noskaidrots aptauja. Vismazāk šādu uzņēmumu ir no Rīgas un Kurzemes.

Vēl 22% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka tiem nav nepieciešams atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, jo viss ir skaidrs saistībā ar e-rēķina formātu un tā apriti.

ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris skaidro, ka visvairāk šādu uzņēmumu vidū ir tie, kuru nodarbošanās ir ieguves rūpniecība, ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, informācija un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu. Žeiris norāda, ka liela daļa no tiem varētu būt uzņēmumi, kuriem klientu vidū ir valsts un pašvaldības iestādes jeb publiskais sektors, ar ko jau no šī gada sākuma e-rēķina formāts ir obligāts savstarpējos norēķinos.

Lai Latvijā notiktu vienmērīga pāreja uz digitālu rēķinu apriti, lielas daļas Latvijā strādājošo uzņēmumu dienas kārtībā pašreiz ir aktuāli izvēlēties, kādu sistēmu mašīnlasāmu e-rēķinu sagatavošanai un izsūtīšanai nākotnē izmantot savstarpējos norēķinos, skaidro Žeiris.

Viņaprāt, uzņēmumi apzinās, ka mašīnlasāmi e-rēķini nākotnē būs obligāti jāizmanto norēķinos arī starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ne tikai valsts, pašvaldību iestādēm.

Žeiris uzskata, ka liela daļa uzņēmumu nav gatavi e-rēķinu apritei, un, ja mazie uzņēmumi šo jautājumu, visticamāk, risinās, izmantojot portālu Latvija.lv, grāmatvedības ārpakalpojumus un tamlīdzīgi, tad vidējiem un lielajiem uzņēmumiem būs nepieciešama kāda mašīnlasāmu e-rēķinu sagatavošanai un izsūtīšanai atbilstoša sistēma.

E-rēķinu sistēmas ieviešana uzņēmumiem atlikta vēl uz diviem gadiem, un šis laiks jāizmanto, lai sagatavotos izmaiņām, uzsver Žeiris. Viņš norāda, ka pašreiz vērojama uzņēmumu interese par sagatavošanās iespējām, tiek meklēts atbalsts un apzināti pieejamo sistēmu varianti, pielāgota informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra. Paralēli digitālu e-rēķinu aprites sistēmu ieviešanai tiek uzlabotas arī citas, piemēram, lietvedības sistēmas, lai e-rēķinu sagatavošanas un nosūtīšanas procesi notiktu maksimāli automātiski.

Mašīnlasāmie rēķini jeb e-rēķini ir digitāli dokumenti, kas tiek sagatavoti un nosūtīti elektroniskā formātā, nodrošinot iespēju tos automātiski apstrādāt resursu vadības un citās sistēmās bez manuālas datu ievades. Žeiris skaidro, ka e-rēķini sniedz būtiskas priekšrocības - padara rēķinu apriti efektīvāku, samazina kļūdas un ļauj uzņēmumiem ietaupīt resursus. Lai arī Latvijā e-rēķinu formāts tika noteikts jau pirms pieciem gadiem, ne visi uzņēmumi to ir ieviesuši.

No 2025. gada e-rēķina formāts ir obligāts rēķinu apritē ar publisko sektoru, sūtot rēķinus valsts un pašvaldību iestādēm. No 2028. gada 1. janvāra e-rēķini savstarpējos darījumos būs jāsāk izmantot visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem.

• Aktualizēts e-rēķinu pakalpojuma sniedzēju saraksts
• Grāmatvedības likuma grozījumi par e-rēķinu apriti uzņēmumu starpā
• E–rēķinus uzņēmumu savstarpējos darījumos uz laiku jāatliek