Sociāliem uzņēmumiem varētu atļaut daļēju peļņas sadali

Likumprojekts "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā", ko sagatavojusi Labklājības ministrija (LM) un kas nodots ministriju saskaņošanai,  citastarp paredz atļaut sociālam uzņēmumam daļēju peļņas sadali līdz 50% no iegūtās peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus.

Daļēja peļņas sadale ļautu sociāliem uzņēmumiem piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju. Turklāt atļauja sadalīt peļņu var motivēt gan sociālos uzņēmējus, gan investorus strādāt produktīvāk, palielinot gan uzņēmuma ieņēmumus, gan arī  radīto sociālo ietekmi. Tomēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu, norāda likumprojekta sagatavotāji.

Atļaujot peļņas sadali sociālajiem uzņēmumiem, jānodrošina pietiekama uzraudzība, lai izslēgtu situācijas, kad uzņēmums koncentrējas uz peļņas gūšanu, nevis sociālā mērķa sasniegšanu.

Ja uzņēmuma peļņas avots ir saņemtais grants no publiskajiem resursiem, nevis saimnieciskās darbības ieņēmumi, peļņas sadale būtu atļauta tikai tad, ja pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir iesniegti gada pārskati, uzņēmums nav saņēmis sociāliem uzņēmumiem paredzētu finanšu atbalstu granta veidā no publiskiem avotiem. Attiecīgi triju gadu periods tiks skaitīts no brīža, kad tika pieņemts lēmums par de minimis atbalsta (granta) piešķiršanu.

Šāda peļņas sadalīšanas iespēja ierobežotā apmērā ar noteiktiem nosacījumiem ļautu sociālajiem uzņēmumiem piesaistīt investorus, kas vēlas ieguldīt savus līdzekļus sociālā labuma radīšanā, vienlaikus novēršot konkurences kropļojumus un publiskā finansējuma nonākšanu sociālo uzņēmumu īpašnieku rokās, kā arī radītu papildus motivāciju veiksmīgai uzņēmuma darbībai.

Paredzēts arī nodrošināt sociālajiem uzņēmumiem iespēju ne tikai nodarbināt personas ar invaliditāti savā uzņēmumā, bet arī sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus šīm personām, kas tiks uzskatāms par darba integrācijas veidu. Šāda pakalpojuma sniedzēji varēs nepiemērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības un Darba likumā noteiktās prasības par darba samaksu dīkstāves laikā, ja kopš sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas dienas pagājuši ne mazāk kā trīs gadi vai ja sociālo uzņēmumu dibināja sabiedriskā labuma organizācija, kura ne mazāk kā trīs gadus darbojas, sniedzot labumu personām ar invaliditāti.

Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka iepriekšējā gada darbības pārskatus sociālie uzņēmumi iesniedz katru gadu līdz 1. maijam, bet LM informatīvais ziņojums tiek gatavots pirms saņemti dati par sociālo uzņēmumu darbību, kas nozīmē, ka informatīvajā ziņojumā sniegtais izvērtējums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību nevar būt pilnvērtīgs. Līdz ar to, divu gadu periods nav pietiekams, lai izvērtētu sociālo uzņēmumu darbību un attīstības dinamiku. Tādēļ turpmāk LM sagatavotu iesniegšanai valdībā informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību ne retāk kā reizi trijos gados.

• Sociālajai uzņēmējdarbībai ir iespējas uzplaukt
• Sociālā stipendija “Studētgods” nav uzskatāma par ienākumiem likuma izpratnē
• Uzņēmējdarbības uzsākšana — būtiskākie jautājumi