Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420231320, SKA–234/2023

Vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš faktiski nesaņem ienākumus, ir tiesīgs saņemt slimības pabalstu?

Lietas faktiskie apstākļi

Pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam.

Pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 27. marta līdz 29. jūnijam, un 2020. gada 22. jūlijā pieteicējs vērsās ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 30. jūnija līdz 17. jūlijam.

Ar VSAA lēmumu nolemts atteikt piešķirt slimības pabalstu, jo pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. 

Pirmās un apelācijas instances tiesas pieteicēja pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa secināja, ka pieteicējs neatbilst kritērijam par ienākumu zaudējumu darbnespējas dēļ (kas pats par sevi jau ir šķērslis slimības pabalsta piešķiršanai), kā arī pieteicējs nebija sociāli apdrošināts slimībai strīdus darbnespējas laikā.

Senāts atstāja spriedumu negrozītu un atzina, ka lietā nav strīda, ka pieteicējs pienākumus kapitālsabiedrībā veicis bez atlīdzības. Līdz ar to nepastāv viens no priekšnoteikumiem slimības pabalsta piešķiršanai – nav konstatējams ienākumu zaudējums darbnespējas dēļ.

Senāta atziņas

Senāts spriedumā izteica šādas atziņas.

Par sociālās apdrošināšanas jēdzienu un sociālo risku

Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. panta pirmajai daļai sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu citstarp sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību. Savukārt likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 1. panta 1. punktā ir skaidrots, ka apdrošināšanas gadījums ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus.

1 Senāta 2012. gada 23. marta sprieduma lietā Nr. SKA–96/2012, A42728909, 7. punkts.

Sociālais risks, kas noteic nepieciešamību personai saņemt sociālās apdrošināšanas izmaksu – slimības pabalstu –, ir personas slimība, kuras dēļ persona nevar strādāt un gūt darba ienākumus. Jeb citiem vārdiem, noteicošais priekšnoteikums, lai personai rastos tiesības uz slimības pabalstu, ir minētā sociālā riska iestāšanās, ko savukārt raksturo vienlaicīgi pastāvoši divi apstākļi – darba nespēja slimības dēļ un ienākumu zaudējums minētās darba nespējas dēļ.¹

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11. panta pirmā daļa ir tikai viens no vairākiem priekšnoteikumiem, kuriem vienlaikus ir jāpastāv, lai personai būtu tiesības uz slimības pabalstu. 

Uz diviem no tiem Senāts norādīja jau iepriekš – darba nespēja slimības dēļ un ienākumu zaudējums minētās darbnespējas dēļ. Minētajā tiesību normā norādītā apdrošināšanas perioda konstatēšana pati par sevi, vienlaikus nepastāvot arī citiem priekšnoteikumiem, nerada tiesības uz slimības pabalstu. 

Atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 4. panta pirmajai daļai tiesības uz slimības pabalstu ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Valdes loceklis nav apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem 

Vispārīgā gadījumā darba ņēmēji ir apdrošināmi visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, kas uzskaitīti minētā likuma 4. pantā, tajā skaitā arī slimības apdrošināšanai. Tomēr likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir norādītas arī personu grupas, kuras nav apdrošināmas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem. 

Viena no šādām personu grupām ir norādīta 6. panta 2.³ daļā, atbilstoši kurai kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1. panta 2. punkta „m” apakšpunkta nosacījumiem, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1. panta 2. punkta „m” apakšpunkta nosacījumiem un ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai. Tātad uz minēto personu grupu ir attiecināma tikai daļa no 4. pantā norādītajiem sociālās apdrošināšanas veidiem, slimības apdrošināšana neietilpst attiecināmo apdrošināšanas veidu lokā.

Ja persona izvēlas [..] ieņemt amatu, par kuru atlīdzība netiek maksāta, nav loģiska pamata uzskatīt, ka persona ir nonākusi situācijā, kad tai būtu nepieciešams sociālais nodrošinājums. Pildīt kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumus bez atlīdzības, tādējādi nesaņemot ienākumus un neesot sociāli apdrošinātam slimības gadījumam, ir personas izvēle, nevis tiesību normās noteikts šķērslis uz Latvijas Republikas Satversmes 109. pantā garantēto sociālo nodrošinājumu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada aprīļa (130.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS