Šā gada 21. janvārī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma grozījumus, kuri skars plašu uzņēmumu un fizisko personu loku — NILLTPFN likuma subjektus, kas strādā finanšu un nefinanšu sektoros un, kas ir jauninājums, to patiesos labuma guvējus. (Likumprojekts Saeimai vēl jāskata turpmākajos lasījumos - redakcijas piezīme).

Finanšu ministrija, kura sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāja likumprojektu, paskaidroja, ka tam ir četri mērķi:

1. Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF¹, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendāciju, kuras uzskata par pasaules standartu NILLTPFN jomā, precīza ieviešana;
2. jauna kopīgā klientu izpētes rīka izveide;
3. jauna kārtība, kādā tiek ziņots par aizdomīgiem darījumiem; 
4. NILLTPFN likuma subjektu patieso labuma guvēju atbilstības nodrošināšana.

Rakstā aplūkotas jaunās normas, kuras, kā plānots, stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija un būs saistošas visiem NILLTPFN likuma subjektiem.

PLG atbilstības izvērtēšana un neatbilstības sekas

Plašu rezonansi juridiskajās aprindās un presē izraisīja grozījumi, kas paredz ieviest visu NILLTPFN likuma subjektu patieso labuma guvēju atbilstības izvērtēšanu. 

Atbilstības vērtēšanas prasība atteiksies gan uz NILLTPFN likuma subjektu — juridisko personu vai juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem, gan uz likuma subjektiem — fiziskām personām, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem. Šajā nolūkā NILLTPFN likumā tiks ieviests jauns termins "likuma subjekta patiesais labuma guvējs" (turpmāk — PLG).

Likumprojekts paredz, ka 10.¹ pants, kas nosaka prasības par NILLTPFN likuma prasību izpildi atbildīgajiem darbiniekiem, attieksies arī uz PLG. Proti, par likuma subjekta PLG var būt persona:

1. kurai ir nevainojama reputācija;
2. kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu;
3. kurai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu NILLTPFN vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā.

PLG atbilstības izvērtēšanu veiks institūcija, kura licencē vai uzrauga un kontrolē attiecīgo NILLTPFN likuma subjektu, ārpakalpojumu grāmatvežiem tas ir Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID).

Sodāmības un pārkāpumu NILLTPFN jomā esamības pārbaudei tiks izmantota informācija no Sodu reģistra un uzraudzības un kontroles institūciju datubāzēm par likuma subjektiem piemērotajām sankcijām, un tā ir objektīva.

Attiecībā uz nevainojamu reputāciju likumprojekta anotācijā² ir norādīts: "Galvenie reputāciju ietekmējošie faktori ir darbības atbilstība likumam, informācija par personas iepriekšējām personiskām vai komerciālām darbībām, valsts iestāžu veiktajām pārbaudēm, kā arī izmeklēšanas ietvaros apkopotā informācija. Tāpat tiek ņemts vērā, vai par personu nav publiski pieejama negatīva informācija, kas varētu liecināt par iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu." 

Likumprojekta anotācijā norādīts arī, ka, "vērtējot PLG, augstākās vadības locekļa un par NILLTPFN likuma prasību izpildi atbildīgā darbinieka reputāciju, tiek vērtēta arī to ģimenes locekļu un personu, par kurām ir zināms, ka ar tām ir darījuma vai citas ciešas attiecības vai tie ir akcionāri vai dalībnieki vienā un tajā pašā komercsabiedrībā, reputācija". Jāatzīmē, ka likumprojekta autori piedāvā saistību ar citām personām traktēt plaši un ņemt vērā arī neformālo saskarsmi, kā piemērs ir minēta "darba telpas dalīšana ar personu, kura ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu".

Tas nozīmē, ka, izvērtējot plašu informācijas klāstu gan par pašu PLG, gan par PLG ģimenes locekļiem un saistītām personām, licencēšanas vai uzraudzības un kontroles institūcija izdarīs secinājumu par PLG reputāciju. Teorētiski ir iespējamas situācijas, kad, piemēram, kāda tendencioza raksta presē vai tīmekļa vietnē dēļ var tikt uzskatīts, ka PLG reputācija nav nevainojama un NILLTPFN likuma subjektam tiks atteikta licences saņemšana vai darbības turpināšana pēc licences saņemšanas. 

Iespējams, skaidrību šajā jautājumā ieviesīs Ministru kabineta noteikumi par PLG reputācijas vērtēšanas kārtību, kurus plānots izdot līdz 2021. gada 1. aprīlim. 

Ja tiks konstatēta PLG neatbilstība, tad saskaņā ar likumprojektu uzraudzības un kontroles institūcija varēs apturēt vai pārtraukt NILLTPFN likuma subjekta saimniecisko darbību, dot rīkojumu par norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu un piemērot citas sankcijas. Tas ir attiecībā uz likuma subjektu, bet attiecībā uz PLG — uzraudzības un kontroles institūcija pieņems lēmumu uzdod attiecīgajam PLG novērst konstatēto neatbilstību, tostarp atsavināt attiecīgās kapitāla daļas vai akcijas. PLG būs liegts arī izmantot balsstiesības. Ja lēmums netiks izpildīts, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga piemērot piespiedu naudu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 20 000 eiro.

Likumprojektā ir izstrādāta speciālā procedūra kapitāla daļu atsavināšanai. Proti, ja gada laikā PLG neatbilstība netiek novērsta un tam piederošās kapitāla daļas vai akcijas atsavinātas, to bez atlīdzības iegūst likuma subjekts — kapitālsabiedrība, kura iegūtās daļas vai akcijas gada laikā no to iegūšanas dienas atsavina un atsavināšanas darījuma summu, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atlīdzina daļu vai akciju sākotnējiem īpašniekiem.

Likumprojekta anotācijā ir atzīmēts, ka ar kapitāla daļu atsavināšanu var tikt ierobežotas Satversmē paredzētās personas tiesības uz īpašumu un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, bet tas tiks veikts, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, un tāpēc ir sabiedrības interesēs.

FATF 26. un 28. rekomendācijas iesaka valstīm veikt tiesiskus vai regulatīvus pasākumus, kas liegtu noziedzniekiem vai to līdzdalībniekiem veikt vadības funkcijas, iegūt nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību vai būt par patieso labuma guvēju atbildīgajos subjektos — Latvijā tie ir NILLTPFN likuma subjekti.

Tiesību eksperti atzīmē, ka likumprojekts paplašina FATF rekomendācijas. Tā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs profesors Jānis Kārkliņš intervijā Dienas Biznesam³ skaidro: "Ja FATF rekomendācijas saka, ka likuma subjekta PLG nevar būt noziedznieks vai nozieguma līdzdalībnieks, tad Latvija šo prasību ir būtiski paplašinājusi, nosakot, ka persona, pat ja tā nav noziedznieks, bet tās reputācija nav uzskatāma par nevainojamu, nevar būt par likuma subjekta PLG."

Likumprojekts galīgajā lasījumā vēl nav pieņemts. Iespējams, PLG atbilstības izvērtēšanas kārtība tiks mainīta.

Kopīgais klienta izpētes rīks

Likumprojekts paredz kopīgā klienta izpētes rīka izveidi (angļ. valodā — shared Know Your Customer utility). Šī rīka izveide ir paredzēta arī Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai⁴. Kopīgais klienta izpētes rīks dos NILLTPFN likuma subjektiem iespēju dalīties un izmantot klientu izpētes informāciju, ko ieguvuši citi likuma subjekti.

Ir paredzēti divi kopīgā klienta izpētes rīka modeļi:

1. Slēgtais kopīgais klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti vienas uzņēmumu grupas sastāvā varēs izveidot paši savu privātu klienta izpētes rīku. Šī rīka modelis paredz iespēju nodod ārpakalpojumā kādu no klienta izpētes procesa posmiem — piemēram, klienta neklātienes identifikāciju, pārbaudes sankciju sarakstos utt. Šādam modelim nebūs nepieciešams saņemt speciālu licenci, izņemot gadījumus, ja slēgto kopīgo klienta izpētes rīku izmantos likuma subjekti, kas nebūs vienas uzņēmumu grupas sastāvā.

2. Atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kura ietvaros klientu izpētei nepieciešamā informācija tiek piedāvāta jebkuram NILLTPFN likuma subjektam brīvā tirgus apstākļos. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka atvērtā kopīgā klienta izpētes rīkā tiktu integrēti privāti un publiski informācijas avoti, izveidots saslēgums ar publiskajiem reģistriem, kā arī padarītas pieejamas klienta aizpildītās anketas un klienta izpētes informācija. 

Atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzējam būs jāsaņem speciālā licence.

Likumprojekts paredz, ka informācijas, kas būs pieejama atvērtā kopīgā klienta izpētes rīkā, apjomu, to apstrādes, aktualizēšanas un glabāšanas kārtību, kā arī prasības kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licences saņemšanai noteiks Ministru kabinets. 

Saskaņā ar likumprojektu atviegloti nosacījumi kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licences saņemšanai būs kredītinformācijas birojiem. Patlaban Latvijā tādi ir divi, un to rīcībā jau ir plaša informācija par fiziskām un juridiskām personām un to saistībām.

Atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka informācija, kā to paredz likumprojekts, būs pieejama:

1. NILLTPFN likuma subjektiem;
2. citām personām, kuru darbības jomās atbilstoši nacionālajam riska novērtējumam pastāv vidējs vai augsts NILLTPF risks; pēc likumprojekta autoru viedokļa tas ļaus uzņēmējiem, kuri darbojas augstu risku nozarēs, pašiem izvērtēt savus darījuma partnerus, labāk identificēt un pārvaldīt riskus, kas saistīti ar šādu sadarbību; 
3. personām, kas noteiktas par atbildīgajiem subjektiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs;
4. Finanšu izlūkošanas dienestam, kas būs tiesīgs jebkurā laikā un bez iepriekšējas paziņošanas piekļūt informācijai atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka "likumprojekts rada tikai tiesisko iespējamību informācijas apmaiņai, klienta izpētei, izmantojot kopīgos klienta izpētes rīkus, taču nenosaka ne pienākumu šādus rīkus izveidot, ne likuma subjektu pienākumu obligāti piedalīties jebkāda veida kopīgo klienta izpētes rīku izmantošanā." Tādējādi var secināt, ka izmantot vai neizmantot slēgtā vai atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus būs likuma subjektu brīva izvēle. 

Jāņem arī vērā, ka kopīgais klienta izpētes rīks paredzēts kā palīgs NILLTPFN likumā noteikto pienākumu izpildei. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, "tas neaptvers visus klientu izpētes ietvaros veicamos procesus, nepārdalīs atbildību un nebūs derīgs risinājums pilnīgi visiem likuma subjektiem". Līdz ar to jāatceras, ka atbildība par risku pārvaldību paliek pašam NILLTPFN likuma subjektam.

Jauna ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam

No 2021. gada 1. jūlija plānots būtiski mainīt ziņošanas sistēmu Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk tekstā — FID) par aizdomīgiem darījumiem. Ziņošanas sistēmā turpmāk tiks izmantota goAML lietojumprogramma — integrēts programmatūras risinājums, kas nodrošina datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības un statistikas funkcijas un atbilst starptautiskajiem standartiem NILLTPFN jomā.

Vienlaikus tiks atcelta paralēlā ziņošana par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā FID un VID. Patlaban normatīvais regulējums uzliek pienākumu NILLTPFN likuma subjektiem iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan FID, gan VID. Likumprojekts paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija informācija par visiem aizdomīgajiem darījumiem tiek ziņota caur vienu informācijas kanālu FID.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets speciālajos noteikumos noteiks: 

1. kārtību un nosacījumus, kādā persona tiek reģistrēta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā;
2. kārtību un saturu, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem;
3. gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu;
4. kārtību, kādā FID nosūta VID likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.

Jāpievērš uzmanība, ka, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, NILLTPFN likuma subjektiem būs jauns pienākums — reģistrēties Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Patlaban šāda pienākuma nav, un likuma subjekts parādās FID sistēmā tikai tad, kad sniedz ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Darbinieku apmācība

Būtiskas izmaiņas likumprojekts paredz attiecībā uz darbinieku apmācību. Turpmāk NILLTPFN likuma subjektam būs jānodrošina, lai ne tikai atbildīgie darbinieki, bet visi likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus un regulējošo normatīvo aktu prasības.

Tas nozīmē, ka lielāka uzmanība un resursi būs jāvelta personāla apmācībai. Personāla apmācība ir viens no iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk — IKS) pamatelementiem. Ja ir izveidota efektīva IKS, tas palielina iespējas nebūt iesaistītam nelikumīgās darbībās un izvairīties no soda sankcijām, kas varētu būt ļoti nopietnas. Tāpēc personāla apmācībai ir liela nozīme, un tā saskaņā ar NILLTPFN likuma prasībām jau tagad jāveic regulāri. 

Jāatzīmē, ka personāla apmācība kopā ar citiem IKS elementiem — politikām un procedūrām, darbinieku atbilstību un funkcijām un neatkarīgo auditu — tiks izvērtēta arī NILLTPFN likuma subjektu licencēšanas procesā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.