0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻINodokļa dubulto uzlikšanu var novērst savstarpējās saskaņošanas procedūrā

Nodokļa dubulto uzlikšanu var novērst savstarpējās saskaņošanas procedūrā

Sagatavots pēc VID informācijas

Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā kompetentā iestāde nepiekrīt nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma samazinājumam, kas veidojies transfertcenu korekcijas rezultātā, nodokļa dubultā uzlikšana var tikt novērsta savstarpējās saskaņošanas procedūrā (MAP - Mutual Agreement Procedure). Kā norāda VID sagatavotajā metodiskajā materiālā " “Par uzņēmumu peļņas un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un savstarpējās saskaņošanas procedūrām”, savstarpējās saskaņošanas procedūra ir procedūra, kurā tiek risināts Latvijas Republikas un citas valsts (arī jurisdikcijas) kompetento iestāžu strīds, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Savstarpējās saskaņošanas procedūrā neveic…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto:
Photo Mikhail Nilov from Pexels

Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā kompetentā iestāde nepiekrīt nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma samazinājumam, kas veidojies transfertcenu korekcijas rezultātā, nodokļa dubultā uzlikšana var tikt novērsta savstarpējās saskaņošanas procedūrā (MAP – Mutual Agreement Procedure).

Kā norāda VID sagatavotajā metodiskajā materiālā “ “Par uzņēmumu peļņas un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un savstarpējās saskaņošanas procedūrām”, savstarpējās saskaņošanas procedūra ir procedūra, kurā tiek risināts Latvijas Republikas un citas valsts (arī jurisdikcijas) kompetento iestāžu strīds, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam.

Savstarpējās saskaņošanas procedūrā neveic papildu nodokļu uzrēķinus.

Savstarpējās saskaņošanas procedūra neiejaucas valstu suverenitātē par nodokļu jautājumu regulēšanu. Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, kompetentās iestādes vienojas par vienotu transfertcenu aprēķināšanas praksi ad hoc. Proti, vienošanās procesā var tikt izmantoti tikai savstarpējās saskaņošanas procedūrā piemērojami nodokļu iekasēšanas tiesību noteikšanas ekskluzīvie rīki, piemēram, jauni pierādījumi, kā arī var tikt izmantoti slepenie salīdzināmie dati – t.i., dati, kuri nav publiski pieejami un kurus nevar izmantot nodokļu audita procesā, bet kurus var izmantot savstarpējās saskaņošanas procedūrā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu.

Savstarpējās saskaņošanas procedūra ir no audita veikšanas nodalāms process.

Savstarpējās saskaņošanas procedūrā kompetentā iestāde nevar atzīt audita lēmumu par prettiesisku vai atceļamu, jo savstarpējās saskaņošanas procedūra ir kompetento iestāžu vienošanās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un var ietvert plašāku pierādījumu izmantošanu nekā auditos. Kompetentās iestādes var arī nevienoties par vienu risinājumu, un nodokļu dubultā uzlikšana saglabājas.

Latvijas Republika savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā automātiski neaptur nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas iekasēšanu par attiecīgo nodokļu periodu.

Savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā nodokļu maksātājs var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam.

Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt VID un citu iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm iesniegumu par strīda jautājumu. Latvijas Republikā MAP parasti norisinās starp divām valstīm, tomēr nepastāv šķēršļi ierosināt daudzpusējo MAP.

MAP iesniegumu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” var iesniegt kopš 2019. gada 1. jūlija par strīda jautājumiem saistībā ar ienākumiem vai kapitālu, kurš gūts Eiropas Savienības valstīs taksācijas gadā, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja strīda jautājums neatbilst šiem kritērijiem, dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties piemērot Direktīvas (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā noteikumus arī attiecībā uz jebkuru citu strīda jautājuma sūdzību, kas iesniegta pirms minētās dienas vai par agrākiem taksācijas gadiem. Savukārt, ja dalībvalstis nevienojas, tad strīda jautājums tiek risināts atbilstoši nodokļu konvencijai un/vai Arbitrāžas konvencijai.

Latvijas nodokļu maksātājiem jārēķinās, ka MAP var ierosināt tikai ar 62 jurisdikcijām. Lielākajā daļā nodokļu konvenciju nav paredzēts MAP veikšanas ilgums. MAP, kas ierosināta saskaņā ar Arbitrāžas konvenciju vai tiesību normām, kuras izriet no Direktīvas (ES) 2017/1852, paredzētais veikšanas laiks ir divi gadi ar iespēju paplašināt MAP procedūras veikšanas laiku par vēl vienu gadu.

MAP iesniegumu iesniedz VID un tajā iekļauj likuma “Par nodokļiem un nodevām” 120. pantā trešajā daļā noteikto informāciju. Gadījumā, kad otra nodokļu konvencijas līgumslēdzēja valsts nav ES dalībvalsts, nodokļu maksātājs, lai piemērotu likuma “Par nodokļiem un nodevām” XV nodaļu, var izmantot VID metodiskajā materiālā “Par strīda jautājuma risināšanu savstarpējās saskaņošanas procedūrā ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis” sniegtos ieteikumus.

MAP iesniegumā vispārīgi iekļauj šādu informāciju:

  • nodokļa maksātāja un strīda lietas darījumā iesaistītās saistītās personas identificējošo informāciju – nosaukumu, reģistrācijas kodu, adresi;
  • pārskata periodus, uz kuriem attiecas strīda jautājums;
  • atsauci uz piemērojamiem normatīvajiem aktiem, tostarp arī uz attiecīgo starptautisko līgumu (nodokļu konvenciju vai Arbitrāžas konvenciju). Ja ir piemērojams vairāk nekā viens starptautiskais līgums, nodokļu maksātājs norāda, kurš starptautiskais līgums tiek interpretēts vai piemērots saistībā ar attiecīgo strīda jautājumu;
  • paskaidrojumu, kāpēc nodokļu maksātājs uzskata, ka, atsaucoties uz piemērojamiem normatīviem aktiem, pastāv strīda jautājums;
  • sīku informāciju par attiecīgās lietas faktiskajiem apstākļiem (tostarp sīku informāciju par darījumu struktūru un attiecībām starp nodokļu maksātāju un pārējām attiecīgo darījumu pusēm, kā arī sniedz aprakstu un datumu darbībām, kuras izraisa strīda jautājumu (tostarp attiecīgā gadījumā
  • sīku informāciju par tiem pašiem ienākumiem, kas saņemti citā dalībvalstī, un par šādu ienākumu iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē citā dalībvalstī un informāciju par nodokli, kas samaksāts vai tiks maksāts par šādiem ienākumiem citā dalībvalstī), kā arī saistītās summas attiecīgo dalībvalstu valūtā un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas;
  • informāciju par visiem ar strīda jautājumu saistītajiem un uzsāktajiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesiem, kā arī tiesu spriedumiem;
  • nodokļu maksātāja apliecinājumu, ka tas apņemas pēc iespējas pilnīgāk un ātrāk atbildēt uz visiem VID izteiktajiem pieprasījumiem un iesniegt visus VID pieprasītos dokumentus saistībā ar strīda jautājumu;
  • citas valsts nodokļu administrācijas lēmumu (kopijas) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem vai cita ar strīda jautājumu saistīta dokumenta kopijas, kā arī to dokumentu kopijas, kurus izdevušas citu valstu nodokļu administrācijas attiecībā uz strīda jautājumu, ja šādi lēmumi ir pieņemti vai dokumenti sagatavoti;
  • informāciju par visiem iesniegumiem, ko nodokļu maksātājs iesniedzis saskaņā ar citu savstarpējās saskaņošanas procedūru vai citu strīda izšķiršanas procedūru.
  • Ja MAP iesniegumu iesniedz nodokļu maksātāja pārstāvis, iesniegumam pievieno pārstāvības pilnvaru.

Lai uzsāktu lietas izskatīšanu pēc būtības, VID papildus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 120. pantā noteiktajam var lūgt iesniegt:

  • nodokļu maksātāja transfertcenu dokumentāciju par pārskata periodiem, uz kuriem attiecas strīda jautājums, tostarp arī salīdzināmo datu atlasi un starp saistītajām pusēm noslēgtos līgumus;
  • peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauto ieņēmumu un izmaksu (tiešo un netiešo) segmentāciju sadalījumā pa saistītām personām un nesaistītām personām, kā arī pa ienākumu veidiem;
  • gūto ieņēmumu un attiecināto izmaksu sarakstu, norādot izmaksu veidus (materiālu izmaksas, personāla izmaksas, transporta izmaksas, mārketinga izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums u. c. ) un to īpatsvaru pret kopējām izmaksām, kā arī peļņas (bruto, operatīvās un peļņas pirms nodokļiem) rentabilitāti;
  •  jebkuru citu informāciju.

Jāatceras, ka nodokļu dubultā uzlikšana ir nodokļu uzlikšana Latvijā un citā valstī par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu, ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

  1. papildus maksājamo nodokli;
  2. nodokļu saistību palielinājumu;
  3. tādu izmaksu neatzīšanu vai samazināšanu, kuras varētu izmantot, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ienākumu.

Savukārt nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana ir procedūru kopums, ko VID īsteno, lai saskaņotu iesaistīto valstu nodokļu iekasēšanas tiesības.  Savstarpējās saskaņošanas procedūras ar Eiropas Savienības dalībvalstīm notiek saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” XV nodaļu.

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: