0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSNodokļu nomaksas jautājumi bijuši vieni no biežākajiem starp trauksmes cēlēju ziņojumiem

Nodokļu nomaksas jautājumi bijuši vieni no biežākajiem starp trauksmes cēlēju ziņojumiem

Sagatavots pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas

Visbiežāk trauksmi ceļ par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu, liecina Valsts kancelejas apkopotie dati. Kā zināms, 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās. Jāņem arī vērā, ka 25. februārī stājušies spēkā 30. janvāra grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas noteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt 40…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Visbiežāk trauksmi ceļ par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu, liecina Valsts kancelejas apkopotie dati.

Kā zināms, 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās.

Jāņem arī vērā, ka 25. februārī stājušies spēkā 30. janvāra grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas noteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt 40 naudas soda vienībām, amatpersonai - no astoņām līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no 14 līdz 2080 naudas soda vienībām.

Noteikta arī administratīvā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt 40 naudas soda vienībām.

Viena naudas soda vienība patlaban ir noteikta 5 eiro. Izmaiņas likumā stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu - 2020. gada 1. jūlijā.

Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada laikā centrālajās valsts institūcijās saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119.

No 119 trauksmes cēlēju ziņojumiem 54 gadījumos izskatīšana turpinās, tostarp ir ierosināts viens kriminālprocess. 65 ziņojumu izskatīšanu pabeidza 2019. gadā. Lēmums piemērot sodu ir pieņemts 7 gadījumos – 6 administratīvo pārkāpumu lietās un vienā disciplinārlietā. 11 reizes ziņojuma rezultātā veikti uzlabojumi, novēršot trūkumus, par kuriem celta trauksme. Savukārt atlikušajā daļā gadījumu ziņojumi izskatīti citā veidā vai arī nav apstiprinājušies fakti par pārkāpumu.

Trauksme visbiežāk celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, pārkāpumiem publiskajos iepirkumos, kā arī finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Trauksmes cēlēji ziņojuši arī par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar interešu konflikta situācijām, valsts valodas lietošanu, vides tīrību un draudiem videi un cilvēku veselībai, darba tiesību pārkāpumiem, darba drošību, būvniecību un citā jomām.

Atgādinām, ka Valsts kancelejā ir izveidots Trauksmes cēlēju kontaktpunkts un radīta tīmekļvietne trauksmescelejs.lv, kurā apkopota visplašākā informācija par trauksmes celšanas iespējām, trauksmes cēlēju aizsardzību un metodoloģiska informācija, kā ieviest drošus ziņošanas mehānismus un kā izvērtēt saņemtos ziņojumus.

Trauksmes cēlēju kontaktpunktā saņemti 70 iesniegumi. 2019. gadā ir sniegtas konsultācijas un atbalsts 268 iedzīvotājiem – potenciālajiem trauksmes cēlējiem, kompetento iestāžu trauksmes celšanas kontaktpersonām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem gan par aizsardzības mehānismiem, gan par trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu, gan citiem jautājumiem. Pārskatu par Trauksmes celšanas likuma darbību 2019. gadā Valsts kanceleja publicēs marta vidū.

Kuras iestādes saņēmušas visvairāk iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi?

  • Valsts ieņēmumu dienests 82
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 50
  • Prokuratūra 24
  • Valsts policija 24
  • Valsts darba inspekcija 23
  • Valsts vides dienests 21
  • Valsts valodas centrs 17
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 15
  • Vides pārraudzības valsts birojs 14
  • Datu valsts inspekcija 13

Par ko visbiežāk celta trauksme?

  • Izvairīšanās no nodokļu samaksas
  • Publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana
  • Amatpersonu pārkāpumi
  • Publiskajiem iepirkumi
  • Finanšu un kapitāla tirgus sektors

Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā:

  • saņemti 70 un pārsūtīti 54 iesniegumi;
  • 268 personām sniegts atbalsts un konsultācijas par trauksmes celšanas iespējām, mehānismiem un aizsardzību.

Skatīt arī:

Labās prakses vadlīnijas un trauksmes cēlēja ziņojumu veidlapas

 

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: