Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu “vētras” patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. 

Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. “Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi,” konferencē secināja I. Šņucins. 

Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences tiek prognozētas arī turpmākajiem gadiem (Latvijā šogad par 3,6%, bet 2023. gadā — par 4,8%). Tomēr vienlaikus pagājušais gads atnesis arī augstu inflāciju, kas ekonomiski attīstītajā pasaules daļā ilgāku laiku nav bijusi piedzīvota. Galvenie inflāciju stimulējošie faktori bijuši ekonomiskās aktivitātes pieaugums, monetārie stimuli, straujais pieprasījums pēc izejvielām (naftas, gāzes, koksnes, metāla u.c.) un tā radītais resursu cenu pieaugums. Pašreizējās ekonomistu prognozes liecina, ka inflācijas augstais līmenis saglabāsies vēl šāgada pirmajā pusē, bet pakāpeniska tā samazināšanās varētu būt sagaidāma vien vasarā. 

Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā šogad varētu pieaugt līdz 1309 eiro, nākamgad — 1380 eiro, bet 2024. gadā sasniegt 1454 eiro. Nodarbināto skaits būtībā stabilizēsies, šogad vēl pieaugot straujāk — par 16 000, bet 2023. gadā — vairs tikai par 3000 un 2024. gadā jau paliekot uz vietas. Savukārt bezdarba līmenis nemitīgi kritīsies — no 7,9% pērn līdz 7% šogad, 6,3% nākamgad un 5,9% — 2024. gadā.

Liela daļa no pagājušā un šāgada budžeta tēriņiem tiekot finansēta uz aizņemšanās rēķina, kas esot labi no ekonomikas stabilizācijas viedokļa, taču ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz nodokļu politiku, pieaugot parādu apkalpošanas izmaksām. Vidējā termiņā gan lielas problēmas šajā ziņā pagaidām nav paredzamas, jo aizņemšanās šobrīd iespējama par ļoti zemām likmēm, skaidroja I. Šņucins. 

Kopējie budžeta ieņēmumi Latvijā pieaugšot proporcionāli ekonomikas izaugsmei, nodokļiem netiekot palielinātiem. Gan 2023., gan 2024. gada budžetā katrā plānots par aptuveni pusmiljardu eiro vairāk ieņēmumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vienlaikus gan nemainīga paliek budžeta kopējo ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu, saglabājoties 30% apmērā — kas turklāt ir par procentu mazāk nekā 2020. gadā. 

Nodokļu politika Latvijā turpināšot saglabāt stabilitāti. Jaunas un būtiskas izmaiņas, kas nebūtu zināmas jau krietnu laiku iepriekš, uz šo gadu neesot tikušas pieņemtas (gan akcīzes nodokļa likmes, gan mikrouzņēmumu nodokļa regulējums tika grozīti jau 2020. gadā). Vienlaikus ar kopējo stabilitāti tomēr aizvien turpinās darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas tendence, 2022. gadam šajā ziņā izšķiroties par diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu — kā zināms, no 2022. gada 1. jūlija neapliekamais minimums no pašreizējiem 350 eiro mēnesī tiks pacelts līdz minimālās algas apmēram jeb 500 eiro mēnesī (savukārt pensijām līdz ar šāgada sākumu tas paaugstināts no 330 līdz 350 eiro, bet no 1. jūlija arī būs 500 eiro). Tas esot vērtējams kā vēsturisks notikums, jo pirmo reizi neapliekamais minimums būs līdzvērtīgs minimālajai algai. 

Tāpat atsevišķās jomās ticis samazināts pievienotās vērtības nodoklis — ar šo gadu samazināta likme grāmatām un preses izdevumiem no 12% līdz 5%, savukārt elektroniskā formāta izdevumiem šis kritums ir vēl ievērojamāks — no 21% līdz 5%. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojums no 2022. gada 1. janvāra stājies spēkā maksai par likumiskās zemes lietošanas tiesībām (arī piespiedu nomu) zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās. 

Finanšu ministrija sadarbībā ar visām pārējām nozaru ministrijām strādā pie visu esošo nodokļu atvieglojumu vētīšanas, katram atvieglojumam formulējot tā pastāvēšanas mērķi un sasniedzamos rādītājus, jo sen atpakaļ noteiktiem atvieglojumiem dažkārt vairs nevarot saskatīt jēgu. Tas vidējā termiņā ļaušot veikt izvērtējumu, vai konkrētais atvieglojums ir lietderīgs.

Savukārt starptautiskā mērogā notiek darbs pie uzņēmumu ienākuma nodokļa reformēšanas, kur I pīlārs Latvijas uzņēmumus neskaršot, jo tas mērķēts uz starptautiskām megakorporācijām, kurām būs jādalās ar valstīm ar tajās gūto peļņu, savukārt II pīlārs attieksies arī uz dažiem Latvijas uzņēmumiem un starptautisko uzņēmumu grupu filiālēm Latvijā, jo tas paredz noteikt minimālo efektīvo UIN likmi 15% apmērā (plānots piemērot uzņēmumiem ar apgrozījumu vismaz 750 miljonu eiro gadā apmērā). 

Lai detalizētāk skaidrotu šos un citus nodokļu politikas aspektus, Bilance uzdeva jautājumus I. Šņucinam.

Pašlaik notiek darbs pie Finanšu ministrijas makroekonomisko prognožu atjaunošanas, un februāra otrajā pusē redzēsim, kā visas šīs izmaiņas — pandēmijas attīstība, enerģijas cenu rekordi un inflācija — ir ietekmējušas mūsu izaugsmes izredzes. Jāteic, ka, neskatoties uz šiem notikumiem, arī visas jaunākās prognozes, piemēram, no Latvijas Bankas vai OECD paredz Latvijai pozitīvu izaugsmi gan šogad, gan arī tuvākajos gados. Omikrona variants ir atnācis ar plašāku inficēšanos, bet mazāku smagu gadījumu skaitu. Gribas būt optimistam, bet jārēķinās, ka scenāriji var būt dažādi. 

2021. gads ir atnesis jau kādu laiku pie mums piemirstu parādību — inflāciju, faktiski visās pasaules attīstītajās valstīs tiek uzstādīti pēdējās desmitgades cenu pieauguma rekordi. Inflāciju Latvijā pamatā nosaka globālie faktori. Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli. Otrkārt, izejvielu un it īpaši naftas, gāzes, koksnes, metālu cenu pieaugums, kas saistīts ar šo preču strauju pieprasījuma kāpumu. Energoresursu cenu pieaugumu negatīvi ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi, kā arī emisiju kvotu tirgus tendences Eiropas Savienībā. Treškārt, izejvielu trūkums un piegādes ķēžu traucējumi.

Viennozīmīgi, inflācija visātrāk un būtiskāk ietekmē cilvēkus ar zemākiem ienākumiem, un viņiem ir nepieciešams mērķēts atbalsts. Netiešo nodokļu samazināšana nav labākais instruments ne iedzīvotāju atbalstam, ne inflācijas apkarošanai. To var izmantot, bet efekts būs gan izkliedēts (mazturīgajām grupām, visticamāk, nepietiekošs), gan īslaicīgs, gan arī dārgs. Attiecībā uz terminētiem nodokļu samazinājumiem jārēķinās, ka pēc noteikta laika tiem būs atkal jāpieaug. No Eiropas piemēriem varu minēt tikai Vāciju, kurai bez lielām debatēm PVN jomā bija izdevies to īstenot. PVN samazinājums var bremzēt arī labi iesākto virzienu darbaspēka nodokļu sloga mazināšanā, kas ir daudz svarīgāks mūsu attīstībai un konkurētspējai, un attiecīgi arī spējai pelnīt.

Minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana lielā mērā izrietēja tieši no problēmas reālas apzināšanas pandēmijas laikā. Attiecīgi 2020. gada beigās tika izstrādāta un pieņemta pakete ar izmaiņām, kas ietvēra gan izmaiņas vairākos alternatīvos nodokļu režīmos, gan arī, tas jāuzsver, darbaspēka nodokļu samazinājumu strādājošiem nodokļu pamatrežīmā. Izmaiņas saistībā ar minimālo VSAOI stājās spēkā pēc pusgadu ilga pārejas perioda. Arī lielākajām uzņēmēju organizācijām nebija konceptuālu iebildumu pret šo lēmumu, kritika, kā jau minējāt, pamatā bija saistīta ar ieviešanas laiku un piemērošanas niansēm. Tādējādi pagājušajā rudenī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra vadībā tika izveidota darba grupa ar mērķi izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma pilnveidei. Diskusiju rezultātā tika izstrādāta un īstenota virkne izmaiņu un uzlabojumu gan attiecībā uz minimālo VSAOI regulējumu, gan administrēšanu. T.sk. arī tas, ka minimālās VSAOI netiek aprēķinātas un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros MK ir izsludinājis ārkārtējo situāciju visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus analīze par regulējumu pirmajā tā darbības ceturksnī liecina, ka lielākās bažas, kas bija izteiktas saistībā ar šo regulējumu, nav piepildījušās. Darba tirgus turpināja pozitīvu attīstību, bezdarbs samazinājās. 

Šī iespēja tika izveidota ar mērķi, lai potenciālais sociālo apdrošināšanas iemaksu apjoms nepārsniegtu pašnodarbinātās personas kopējos ienākumus. Uzstādījumi par to nav mainījušies. VID statistika arī liecina, ka tā tomēr nav problēma lielākajai daļai saimnieciskās darbības veicēju.

No nodokļu iekasēšanas viedokļa kopš 2018. gada var redzēt būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā, atbilstoši VID aprēķiniem samazinās nodokļu plaisas visos lielākajos nodokļos. Īpaši labs progress redzams PVN jomā, kur esam sasnieguši rādītājus pat zem ES vidējā līmeņa. To apliecina arī Eiropas Komisijas novērtējums. Bet, protams, darbs turpinās. Jaunais ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns ir jau gandrīz gatavs apstiprināšanai valdībā.

Kāpēc nodokļu kopējo ieņēmumu apjoms pret IKP nepieaug? To nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, tiek pakāpeniski, bet konsekventi mazināti darbaspēka nodokļi. Atceramies, ka 2021. gadā par vienu procentpunktu tika samazinātas VSAOI, šogad būtiski kāpj ar IIN neapliekamā minimuma apmērs. Tāpat UIN ieņēmumi vēl būtiski atpaliek no apjomiem, kas bija pirms reformas. Atliktā peļņas nodokļa samaksa ļauj uzņēmumiem šos līdzekļus izmantot investīcijām. Atbilstoši Igaunijas pieredzei varam prognozēt, ka tikai ilgākā termiņā sadalītās un tādējādi UIN samaksai pakļautās peļņas apjoms pieaugs līdz iepriekšējiem līmeņiem. Vienlaikus pēdējie divi gadi ir pagājuši ar būtiskiem pandēmijas ierobežojumiem, kas ir ietekmējuši atsevišķu nozaru darbību, vienlaikus ierobežojot patēriņa iespējas, piemēram, izklaides pakalpojumiem. To varam redzēt arī nodokļu ieņēmumos. Jāapzinās, ka pašlaik pandēmijas seku ierobežošanas pasākumi lielā mērā tiek finansēti uz budžeta deficīta rēķina, izdevumi pārsniedz nodokļu ieņēmumus.

Pašlaik Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām veic nodokļu atvieglojumu izvērtējumu. Mērķis nav panākt šī atbalsta veida likvidāciju vai būtiskus papildu ieņēmumus budžetā. Lielākie un fiskāli nozīmīgākie atvieglojumi ir samērā nedaudzi, un par tiem tiek regulāri diskutēts — vai tas būtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums vai PVN samazinātās likmes. Vienlaikus ir daudzi mazāki atvieglojumi, kas ir ieviesti, lai atbalstītu to vai citu politiku, to vai citu sabiedrības grupu, bet nav ikdienā sekots līdzi, vai tiešām tiek sasniegts gaidītais efekts. Tādējādi šajā procesā visiem šiem atvieglojumiem tiks definēts mērķis un rezultatīvie rādītāji, lai gan politikas veidotāji, gan ārējie vērotāji spētu tam sekot līdzi un pieņemt efektīvākus lēmumus. Pieņemu, ka procesa beigās būs gan atvieglojumi, kuri tiks aizstāti, piemēram, ar tiešu valsts budžeta atbalstu, gan arī tādi, kuri tiks atcelti, vienkāršojot nodokļu sistēmu.

Starpība darbaspēka nodokļu sloga ziņā Baltijā izveidojās 2009.–2010. gada krīzes laikā. Pēc krīzes beigām darbaspēka nodokļi Latvijā tika samazināti praktiski katru gadu, tomēr šis process bija pakāpenisks, jo no galveno darbaspēka nodokļu — IIN un VSAOI ir atkarīgi attiecīgi pašvaldību un sociālā budžeta ieņēmumi. Jāatceras, Latvijā paralēli pastāvēja arī daudziem uzņēmējiem būtiski pievilcīgāks alternatīvs darbaspēka nodokļu nomaksas veids — MUN, ar mazāku pienesumu budžetam un arī vājāku strādājošo sociālo aizsardzību, kurā vienu brīdi atradās vairāk nekā 10% no visiem strādājošiem. Arī tas kavēja pamatrežīma nodokļu ātrākus samazinājumus. Igaunijas un Lietuvas nodokļu sistēma nestāv uz vietas, un arī tur tika veikti darbaspēka nodokļu samazinājumi. Attiecīgi, mums šajā konkurencē ir jātur līdzi. 

Pēc IIN izmaiņām, kas plānotas šī gada vidū (500 eiro diferencētais neapliekamais minimums), atšķirība no pārējām Baltijas valstīm darbaspēka nodokļu sloga jomā, ko raksturo nodokļa ķīļa rādītājs, kļūs pavisam neliela. Bet, kā jau minēju, darbaspēka nodokļu samazinājums ir jāturpina arī nākotnē.

Starptautiskā UIN reforma, kas paredz minimālās efektīvās likmes piemērošanu vismaz 15% apmērā, vairumu Latvijas uzņēmumu tieši neskars. Jo šis risinājums attiecas uz uzņēmumiem, koncerniem ar apgrozījumu virs 750 milj. eiro gadā. Tomēr tiem Latvijas uzņēmumiem, kas sasniedz šādu apgrozījumu, kā arī lielo ārvalstu uzņēmumu meitas kompānijām tas nozīmē, ka, ja koncernā šāds nomaksātā UIN apmērs gadā netiek sasniegts, mātes kompānija savā valstī trūkstošo apjomu piemaksā. Šāda piemērošana tieši apdraudētu mūsu UIN režīma priekšrocības — atlikto maksājumu un varētu mazināt investīciju pievilcību. Tāpēc tika panākts īpašs izņēmums, atliktā UIN sistēmā strādājošiem uzņēmumiem efektīvo likmi skata tikai pēc četriem gadiem. Pašlaik ES līmenī strādājam pie direktīvas projekta, kas šo reformu vienotā veidā ieviesīs ES dalībvalstīs.

Mazie un vidējie uzņēmumi veido lielāko daļu no uzņēmumiem valstī, to veiksmīga darbība ir būtiska kopējai tautsaimniecībai. Tāpat te noteikti jāmin arī pašnodarbinātie, turklāt mūsdienās attīstās veselas nozares, kur pieaug neatkarīgu profesionāļu loma, kas nav saistīti ar darba attiecībām ne ar vienu no uzņēmumiem. Izmaiņas, kuras minat, ir saistītas ar sociālās apdrošināšanas jautājumiem. Ir būtiski, lai katrs nodarbinātais Latvijā, vai tas strādā lielā vai mazā uzņēmumā, varētu saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus vismaz minimālā apmērā. Pandēmijas pirmā pieredze ļoti precīzi parādīja situāciju, kad cilvēki, kas strādāja alternatīvos nodokļu maksāšanas režīmos, nonākot krīzes situācijā, bieži varēja saņemt tikai ļoti nelielu sociālo atbalstu no valsts. Un tālākā nākotnē tas tieši atspoguļotos arī pensiju apmērā. 

Mazo un vidējo uzņēmumu lielākie izaicinājumi atbilstoši, piemēram, OECD pētījumiem ir saistīti ar piekļuvi finansējumam, nepietiekamas iemaņas un prasmes (t.sk. jo grūtāk piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus), informācijas un biznesa sakaru nepietiekamība un administratīvais slogs. Šie jautājumi tiek risināti, piemēram, gan caur speciāliem ALTUM finanšu instrumentiem, gan Ekonomikas ministrijas administrētām ES fondu programmām. No Finanšu ministrijas puses pievēršam lielu uzmanību administratīvā sloga mazināšanai nodokļu un grāmatvedības jomā.

Jāatgādina, ka MUN režīms joprojām ir spēkā un pieejams saimnieciskās darbības veicējiem. Turklāt jau tagad ir spēkā arī normatīvais regulējums par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kas automatizēs visu nepieciešamo uzskaiti un nodokļu nomaksu tiem MUN maksātājiem, kas to izvēlēsies. Tas būs pieejams, tiklīdz arī kredītiestādēs būs izstrādāts SDI konta risinājums. Redzam arī ieinteresētību no Finanšu nozares asociācijas puses, tāpēc raugos samērā optimistiski, ka pārskatāmā laikā tas varētu tikt ieviests.

Pirmkārt, jāsaka, ka augstas pievienotas vērtības uzņēmējdarbībai parasti nav grūtību ar nodokļu nomaksu, un globāli tie mums ir samērā konkurētspējīgi, īpaši attiecībā uz kapitālu. To apliecina, piemēram, ASV domnīcas “Tax Foundation” mums piešķirtā jau tradicionālā 2. vieta OECD valstu starpā nodokļu jomā. Protams, lai šādi uzņēmumi rastos un attīstītos, būtiskas ir investīcijas, inovācijas, t.sk. arī valsts atbalsts. Šeit gribētu minēt no 2018. gada spēkā esošo UIN reformu, kas stimulē uzņēmumus iegūto peļņu izmantot investīcijām, atliekot nodokļa nomaksu līdz tās sadales brīdim. Tas faktiski nozīmē, ka uzņēmumi bez liekas birokrātijas, atļaujām un uzskaitēm atliek UIN samaksu un peļņu var pilnībā izmantot attīstības, nākotnes pievienotās vērtības finansēšanai. Tāpat arī jaunuzņēmumu atbalsta regulējums nodokļos, kas ļauj mazināt darbinieku izmaksas un stimulē to piesaisti. 

Pēdējos gados redzam lielu finansējuma pieaugumu veselības nozarē, bet detalizētākai sarunai par veselības aprūpes politiku būtu jāpieaicina Veselības ministrijas eksperti. No nodokļu puses pašlaik jaunas reformas šajā jomā netiek plānotas, veselības apdrošināšanai paredzētais procents VSOAI paliek spēkā.

Eiropas Savienība ar “zaļo kursu” nosprauž ļoti ambiciozus mērķus — līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to sasniegtu, izmaiņas skars daudzas ES politikas un jomas — emisiju tirdzniecības sistēmu,  enerģētiku, transportu, mežsaimniecību un lauksaimniecību, finanšu un arī nodokļu politiku. Eiropas Komisija jau ir publicējusi priekšlikumu paketi, un dalībvalstis ir iesaistījušās to izvērtēšanā. Grūti iedomāties iedzīvotāju vai uzņēmumu, kuru šīs izmaiņas varētu neskart. Attiecībā uz nodokļiem jāsaka, ka klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā dabas resursu nodoklim nav paredzēta būtiska loma, tas tomēr vairāk vērsts uz vides mērķu sasniegšanu, piemēram, mazināt piesārņojumu. EK paketē ir priekšlikums grozīt Enerģijas nodokļu direktīvu.

Projektu “Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas “Nodokļu politikas atbildes ekonomikas izaicinājumiem” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada februāra (482.) numurā.