0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKANodokļu sistēma un ekonomikas izaugsme – skats no opozīcijas

Nodokļu sistēma un ekonomikas izaugsme – skats no opozīcijas

Ikars Kubliņš, BilancePLZ, Kristaps Mednis

Foto: Pexels.com

Ilgi tapušais un sen gaidītais valsts budžets 2023. gadam daudzās nozarēs diemžēl atnesis vilšanos. Kārtējo reizi līdzekļu pietrūcis veselības aprūpei, un vienlaikus pietiekams atbalsts budžetā nav arī valdības deklarētajam mērķim – ekonomikas transformācijai un izrāvienam. Kamēr Finanšu ministrija vēl nav gatava runāt par jauno nodokļu politiku, pie kuras diskusijas tikai šobrīd sākušās, žurnāla Bilance marta numurā uz sarunu gan par nodokļiem, gan budžetu, gan priekšnoteikumiem ekonomikas izaugsmei aicinājām opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu.

Žurnāla Bilance interviju ciklā  uzņēmēji nereti uzsvēruši, ka viena no galvenajām Latvijas ekonomikas bremzēm ir darbaspēka nodokļu slogs, kas ir visaugstākais Baltijas reģionā. Andris Šuvajevs piekrīt, ka deviņdesmitajos gados Latvijā ieviestā darbaspēka nodokļu struktūra tiešām kavējusi attīstību un darbaspēka nodokļu mazināšana vidējo algu sektorā tiešām būtu nepieciešama – bet vairāk gan no darba ņēmēju viedokļa, kuru rīcībā paliktu vairāk līdzekļu un vienlaikus tas veicinātu iekšējo patēriņu.

Tomēr diez vai vajadzētu iedomāties, ka nodokļu sloga turpmāka pazemināšana padarīs daudz konkurētspējīgākus mūsu uzņēmumus. Produktivitātes ziņā krietni svarīgāks faktors varētu būt investīcijas ražošanas procesu optimizācijā un automatizācijā. Šajā jomā Latvija jau ilglaicīgi atpaliekot. Labā ziņa – drīzumā no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami lieli līdzekļi, lai investētu inovācijās un produktivitātes paaugstināšanā. Tieši uz šo iespēju uzņēmējiem patlaban vajadzētu fokusēties, uzskata Andris Šuvajevs.

Vai valsts budžetam trūkstošos līdzekļus varētu iegūt, atsevišķus nodokļus palielinot? Andris Šuvajevs atzīst, ka Latvijas situācija vairākos aspektos ir atšķirīga no Ziemeļeiropas vai Rietumeiropas konteksta, tāpēc pie mums ne vienmēr darbotos klasiski sociāldemokrātiska pieeja nodokļu jautājumā. Piemēram, augstākus nodokļus īpašumam nebūtu pareizi ieviest tāpēc, ka Latvijā deviņdesmitajos gados notika masveida privatizācija, kuras rezultātā ļoti daudzi cilvēki kļuva par mājokļu īpašniekiem. Savukārt Rietumeiropā daudz vairāk cilvēku mājokļus īrē.

Diskutējams būtu jautājums, vai jāpalielina nodokļu likme augstāko ienākumu saņēmējiem. Šis jautājums nereti tiekot vienkāršots, apgalvojot, ka tas aizbaidīs no Latvijas augsti kvalificētus darbiniekus. Bet vai tiešām augsti atalgotu speciālistu galvenais dzīvesvietas un darbavietas izvēles faktors ir tikai nodokļa lielums? Vai vismaz tikpat svarīgi nav faktori, kas saistīti ar dažādiem sociāliem labumiem – mājokļiem, infrastruktūras kvalitāti, skolām, veselības aprūpi un citiem? – jautā Andris Šuvajevs.

Skaidrs esot tas, ka būtu jālabo esošo situāciju, kad par dažāda veida ienākumiem tiek piemērotas atšķirīgas nodokļu likmes. Kamēr par dividendēm jāmaksā tikai 20 procentu ienākuma nodoklis, darbinieki to maksā skalā no 20 līdz pat 31 procentam. Tāpat būtu jālabo arī neapliekamā minimuma sistēma, atceļot diferencēto neapliekamo mininumu, jo tā apkalpošana tikai atņem resursus Valsts ieņēmumu dienestam, ko tas citādi varētu veltīt ēnu ekonomikas apkarošanai.

Ekonomikas izaugsmes veicināšanā viens no svarīgākajiem faktoriem ir finansējuma pieejamība uzņēmumiem. Andris Šuvajevs uzskata, ka valsts to varētu risināt, aktīvāk izmantojot Altum biznesa kreditēšanā, kas ar laiku uzlabotu uzņēmumu iespējas kvalificēties arī komercbanku kredītiem ar saprātīgām likmēm. Savukārt eksporta atbalstā būtu svarīgi noteikt prioritātes ražošanai ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, nozarēm, kas saistītas ar mākslīgo intelektu, biotehnoloģijām, kā arī tradicionāli Latvijā spēcīgajām jomām – piemēram, kokrūpniecību, kuru arī joprojām var attīstīt vairāk augsta pievienotās vērtības virzienā. Lielu iespēju attīstīt rūpniecību Latvijai sniegšot arī tā sauktās zaļās ekonomikas kursa mērķi. Latvija, līdzīgi kā Dānija, varot būt vieta, kas ražo atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju daļas un komponentes – nākotnes vīziju iezīmē Andris Šuvajevs.

Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Nodokļu sistēma un ekonomikas izaugsme – skats no opozīcijas» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pexels.com

Ilgi tapušais un sen gaidītais valsts budžets 2023. gadam daudzās nozarēs diemžēl atnesis vilšanos. Kārtējo reizi līdzekļu pietrūcis veselības aprūpei, un vienlaikus pietiekams atbalsts budžetā nav arī valdības deklarētajam mērķim - ekonomikas transformācijai un izrāvienam. Kamēr Finanšu ministrija vēl nav gatava runāt par jauno nodokļu politiku, pie kuras diskusijas tikai šobrīd sākušās, žurnāla Bilance marta numurā uz sarunu gan par nodokļiem, gan budžetu, gan priekšnoteikumiem ekonomikas izaugsmei aicinājām opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu.

Žurnāla Bilance interviju ciklā  uzņēmēji nereti uzsvēruši, ka viena no galvenajām Latvijas ekonomikas bremzēm ir darbaspēka nodokļu slogs, kas ir visaugstākais Baltijas reģionā. Andris Šuvajevs piekrīt, ka deviņdesmitajos gados Latvijā ieviestā darbaspēka nodokļu struktūra tiešām kavējusi attīstību un darbaspēka nodokļu mazināšana vidējo algu sektorā tiešām būtu nepieciešama - bet vairāk gan no darba ņēmēju viedokļa, kuru rīcībā paliktu vairāk līdzekļu un vienlaikus tas veicinātu iekšējo patēriņu.

Tomēr diez vai vajadzētu iedomāties, ka nodokļu sloga turpmāka pazemināšana padarīs daudz konkurētspējīgākus mūsu uzņēmumus. Produktivitātes ziņā krietni svarīgāks faktors varētu būt investīcijas ražošanas procesu optimizācijā un automatizācijā. Šajā jomā Latvija jau ilglaicīgi atpaliekot. Labā ziņa - drīzumā no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami lieli līdzekļi, lai investētu inovācijās un produktivitātes paaugstināšanā. Tieši uz šo iespēju uzņēmējiem patlaban vajadzētu fokusēties, uzskata Andris Šuvajevs.

Vai valsts budžetam trūkstošos līdzekļus varētu iegūt, atsevišķus nodokļus palielinot? Andris Šuvajevs atzīst, ka Latvijas situācija vairākos aspektos ir atšķirīga no Ziemeļeiropas vai Rietumeiropas konteksta, tāpēc pie mums ne vienmēr darbotos klasiski sociāldemokrātiska pieeja nodokļu jautājumā. Piemēram, augstākus nodokļus īpašumam nebūtu pareizi ieviest tāpēc, ka Latvijā deviņdesmitajos gados notika masveida privatizācija, kuras rezultātā ļoti daudzi cilvēki kļuva par mājokļu īpašniekiem. Savukārt Rietumeiropā daudz vairāk cilvēku mājokļus īrē.

Diskutējams būtu jautājums, vai jāpalielina nodokļu likme augstāko ienākumu saņēmējiem. Šis jautājums nereti tiekot vienkāršots, apgalvojot, ka tas aizbaidīs no Latvijas augsti kvalificētus darbiniekus. Bet vai tiešām augsti atalgotu speciālistu galvenais dzīvesvietas un darbavietas izvēles faktors ir tikai nodokļa lielums? Vai vismaz tikpat svarīgi nav faktori, kas saistīti ar dažādiem sociāliem labumiem - mājokļiem, infrastruktūras kvalitāti, skolām, veselības aprūpi un citiem? - jautā Andris Šuvajevs.

Skaidrs esot tas, ka būtu jālabo esošo situāciju, kad par dažāda veida ienākumiem tiek piemērotas atšķirīgas nodokļu likmes. Kamēr par dividendēm jāmaksā tikai 20 procentu ienākuma nodoklis, darbinieki to maksā skalā no 20 līdz pat 31 procentam. Tāpat būtu jālabo arī neapliekamā minimuma sistēma, atceļot diferencēto neapliekamo mininumu, jo tā apkalpošana tikai atņem resursus Valsts ieņēmumu dienestam, ko tas citādi varētu veltīt ēnu ekonomikas apkarošanai.

Ekonomikas izaugsmes veicināšanā viens no svarīgākajiem faktoriem ir finansējuma pieejamība uzņēmumiem. Andris Šuvajevs uzskata, ka valsts to varētu risināt, aktīvāk izmantojot Altum biznesa kreditēšanā, kas ar laiku uzlabotu uzņēmumu iespējas kvalificēties arī komercbanku kredītiem ar saprātīgām likmēm. Savukārt eksporta atbalstā būtu svarīgi noteikt prioritātes ražošanai ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, nozarēm, kas saistītas ar mākslīgo intelektu, biotehnoloģijām, kā arī tradicionāli Latvijā spēcīgajām jomām - piemēram, kokrūpniecību, kuru arī joprojām var attīstīt vairāk augsta pievienotās vērtības virzienā. Lielu iespēju attīstīt rūpniecību Latvijai sniegšot arī tā sauktās zaļās ekonomikas kursa mērķi. Latvija, līdzīgi kā Dānija, varot būt vieta, kas ražo atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju daļas un komponentes - nākotnes vīziju iezīmē Andris Šuvajevs.

Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Nodokļu sistēma un ekonomikas izaugsme – skats no opozīcijas» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022