0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTINotiek ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde

Notiek ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde

24. un 25. septembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā tiek spriests par kritērijiem mazāk labvēlīgo apvidu noteikšanai Lauku attīstības politikas ietvaros, kā arī atsevišķiem tirgus kopējo organizāciju pasākumiem reformētajā Kopējā lauksaimniecības politikā, kura būs spēkā no 2014. gada. Latvija uzskata, ka, nosakot nākotnes mazāk labvēlīgos apvidus, bez biofizikālajiem kritērijiem būtu jāņem vērā arī rādītājs, kas raksturotu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas attīstību dalībvalstīs vai tā saucamais „standarta izlaides rādītājs”. Jautājumā par tirgus kopējo organizāciju pasākumiem zemkopības ministre Latvijas pozīcija ir, ka nākotnē jābūt spēkā tādiem instrumentiem, lai būtu iespējams ātri un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
24. un 25. septembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā tiek spriests par kritērijiem mazāk labvēlīgo apvidu noteikšanai Lauku attīstības politikas ietvaros, kā arī atsevišķiem tirgus kopējo organizāciju pasākumiem reformētajā Kopējā lauksaimniecības politikā, kura būs spēkā no 2014. gada. Latvija uzskata, ka, nosakot nākotnes mazāk labvēlīgos apvidus, bez biofizikālajiem kritērijiem būtu jāņem vērā arī rādītājs, kas raksturotu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas attīstību dalībvalstīs vai tā saucamais „standarta izlaides rādītājs”. Jautājumā par tirgus kopējo organizāciju pasākumiem zemkopības ministre Latvijas pozīcija ir, ka nākotnē jābūt spēkā tādiem instrumentiem, lai būtu iespējams ātri un efektīvi reaģēt uz dažādiem un iepriekš neparedzamiem traucējumiem tirgū un krīzes situācijām. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē turpināsies diskusijas arī par nosacījumiem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējuma saņemšanai laika posmā no 2014. Līdz 2020. gadam. Zemkopības ministrija uzskata, ka no EJZF ir jāsniedz iespējami plašs atbalsts zvejas kuģu modernizācijai, tostarp zvejas kuģu dzinēju nomaiņai, jo ES zvejas flote ir novecojusi un ir nepieciešams uzlabot tās konkurētspēju un veicināt investīciju piesaisti šai nozarei. Latvija uzskata, ka no EJZF nepieciešams būtisks atbalsts investīcijām zivju produktu apstrādē, kas ir nozīmīgi sociālekonomiskā aspektā, jo veicinās iedzīvotāju nodarbinātību piekrastes reģionos. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pirmdien tikās ar Beļģijas federālo lauksaimniecības, pašnodarbinātības un zinātnes lietu ministri Sabīni Laruelli (Sabine Laruelle). Beļģijas ministre pauda izpratni par Latvijas prasību no 2014. gada Eiropas Savienībā ieviest taisnīgākus tiešos maksājumus, taču uzsvēra, ka maksājumu apjomu Latvijas lauksaimniekiem nevajadzētu risināt uz Beļģijas lauksaimnieku rēķina. Beļģijas ministre arī norādīja, ka Beļģijai nav pieņemams Eiropas Komisijas ierosinājums samazināt tiešmaksājumu apjomu par 6,8 procentiem. "Šī tikšanās tikai vēlreiz parādīja, cik svarīgi ir Latvijas nostāju skaidrot citām dalībvalstīm, kā arī to, cik jutīgs ir šis jautājums gan valstīm, kas prasa maksājumus palielināt, gan valstīm, kuru lauksaimniekiem vajadzētu samierināties ar samazinājumu," pēc tikšanās norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: