0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPagaidu darbiniekam jāmaksā minimālā alga arī tad, ja viņu nenodarbina

Pagaidu darbiniekam jāmaksā minimālā alga arī tad, ja viņu nenodarbina

Pēc portālā publicētās informācijas „Darbinieku noma: kurš ir patiesais darba devējs” (http://www.plz.lv/?p=4443) par Darba likuma grozījumiem, kas attiecas uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, saņemts jautājums paskaidrot, kā  piemērojama Darba likuma 74. panta septītā daļa, kas noteic, ka atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika jāizmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem. Vai ar to jāsaprot, ka darbiniekam, kas noslēdzis līgumu ar pagaidu darbu aģentūru par iesaistīšanos pagaidu darbos, ir tiesības saņemt minimālo algu, ja aģentūra nespēj…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pēc portālā publicētās informācijas „Darbinieku noma: kurš ir patiesais darba devējs” (http://www.plz.lv/?p=4443) par Darba likuma grozījumiem, kas attiecas uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, saņemts jautājums paskaidrot, kā  piemērojama Darba likuma 74. panta septītā daļa, kas noteic, ka atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika jāizmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem. Vai ar to jāsaprot, ka darbiniekam, kas noslēdzis līgumu ar pagaidu darbu aģentūru par iesaistīšanos pagaidu darbos, ir tiesības saņemt minimālo algu, ja aģentūra nespēj viņam nodrošināt reālu darbu? Ko šai gadījumā saprast ar "neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ"? Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza skaidro, no Darba likuma 74. panta septītās daļas izriet, ka gadījumos, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieks laikposmā starp norīkojumiem neveic darbu, tad darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem. Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba attiecību un darba   aizsardzības   politikas   nodaļas   juriskonsulte  Liene  Gaile skaidro, ka ar jēdzienu "neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ" šajā gadījumā jāsaprot, ka darbinieks neveic darbu nevis tādēļ, ka viņš to nevēlētos, bet tādēļ, ka pastāv  objektīvs  iemesls - darba devējs nenodrošina darbinieku ar veicamo darbu. Attaisnojošs  iemesls,  protams, ir arī atvaļinājumu izmantošana un pārejoša darbnespēja, ko apliecina, piemēram, slimības lapa, kā arī jebkuri citi  gadījumi,  kad  darbinieks  neveic  darbu tam noteiktajā darba dienā, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar darba devēju. Tas nozīmē, ja mēnesī ir četras nedēļas un divas  no   tām  darbaspēka  nodrošināšanas  pakalpojuma  sniedzējs  nevar nodrošināt  darbinieku  ar darbu, tad darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējam  ir  pienākums  darbiniekam izmaksāt 100 latus bruto (uz papīra) par tām divām nedēļām, kurās darbiniekam netika nodrošināts darbs. Tāpat Darba likums noteic, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību pastāvīgajiem darbiniekiem arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai uzņēmumā ir dīkstāve, kas nav radusies darbinieka vainas dēļ. Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, tad šādās situācijās viņam jāizmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Materiālu sagatavoja Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore