Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" anotācijā skaidrots, ka sagatavot grozījumus bija nepieciešams vairāku iemeslu pēc:

• 1)    Latvijai bija jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva 2018/1910, ar ko tika grozīta PVN direktīva 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (turpmāk — direktīva 2018/1910), kas dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2020. gada 1. janvārim, tai skaitā PVN numuru lietošana pārrobežu darījumos, preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock) un PVN piemērošana darījumu ķēdēs;
• 2)    Latvijai bija jāievieš attiecīgās izmaiņas sakarā ar Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā no 2020. gada 1. janvāra;
• 3)    bija jāprecizē PVN norma par nodokļa atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši ES Tiesas spriedumam lietā C–401/05 un medicīnas pakalpojumiem;
• 4)    jāpapildina priekšnodokļa korekcijas regulējums par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā, papildus jāskaidro PVN rēķinu glabāšanas noteikumi un jāprecizē normas par bezskaidras naudas norēķiniem, ja tiek piemērota apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtība kokmateriālu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

Likuma grozījumi stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Par preču piegādi uz muitas noliktavu citā valstī

Lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūras un novērstu praktiskās grūtības, ko radīja atšķirīgs regulējums ES dalībvalstīs, ar direktīvu 2018/1910 tika noteikts, ka preču piegāde uz noliktavu nozīmē vienu vienīgu piegādi nosūtītāja valstī un preču iegādi ES iekšienē tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava. Rezultātā preču piegādātājam nav pienākuma obligāti reģistrēties citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā, lai varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā.

Ņemot vērā minēto, PVN likuma 8. pants ir papildināts ar jaunu 3.¹  daļu, kurā noteikts, ka par preču piegādi ES teritorijā par atlīdzību neuzskata iekšzemes nodokļa maksātāja preču, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvietošanu no iekšzemes uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti likuma 8.¹ pantā.

Ja nodokļa maksātājs veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, nodokļa taksācijas periods preču nosūtītājam ir viens mēnesis. Savukārt preču piegādes brīdis, ja ir izpildīti visi 1. tabulā minētie nosacījumi, ir brīdis, kurā uz preču pircēju — citas dalībvalsts reģistrētu PVN maksātāju pāriet tiesības ar precēm rīkoties kā to īpašniekam.¹

1     Likumprojekta 31.¹ pants. «Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī brīdis» 

1. tabula

Kad nodokli maksā preču saņēmējs (pircējs) citā dalībvalstī

Nosacījumi, kuri jāizpilda preču nosūtītājam, lai tam nebūtu jāuztraucas par nodokļa nomaksu citā dalībvalstī, ir apkopoti 1. tabulā.

Jāatzīmē, ka līdzīgi nosacījumi tiek noteikti arī nerezidentiem — ES dalībvalstīs reģistrētiem PVN maksātājiem, ja tie nosūta preces uz noliktavu Latvijā. Tādējādi gadījumā, ja tiek izpildīti likumā minētie nosacījumi, citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam nav jāreģistrējas Latvijas PVN reģistrā.

Gadījumā, ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas citā dalībvalstī preces nav nodotas preču saņēmējam, bet nosūtītas atpakaļ uz iekšzemi, un preču reģistrā ir reģistrēta preču atpakaļnosūtīšana, tiek uzskatīts, ka preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī nav veikta.

Nodokļa maksāšanas kārtība citos gadījumos

Likumā noteikts regulējums nodokļa piemērošanai arī gadījumos, ja netiek izpildīti obligātie nosacījumi vai ir iestājušies iepriekš neparedzēti apstākļi, apkopojums 2. tabulā.

2. tabula

Preču reģistrs

Pienākums uzturēt preču reģistru ietverts likuma 134. panta «Citi nodokļa maksātāja pienākumi attiecībā uz nodokļa rēķiniem un darījumu uzskaiti» papildinājumā, nosakot, ka nodokļa maksātājam, kurš veic preču nosūtīšanu uz noliktavu citā dalībvalstī, ir šādi pienākumi:

• 1)    uzturēt to preču reģistru, kuras tas pārvieto, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, nodrošinot iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par pareizi veiktu preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī;
• 2)    uzturēt tādu preču reģistru, kuras tam piegādā, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī. Šis punkts attiecas uz Latvijā esošo noliktavu īpašniekiem vai nomniekiem, kuru sniedz šādus pakalpojumus citu valstu uzņēmējiem.

Likumā nav ietverti plašāki skaidrojumi par to, kāds varētu būt preču reģistra formāts, līdz ar to nodokļa maksātājam tas jāveido tādā veidā, lai pārbaudes laikā VID varētu pārliecināties par nosūtīto preču daudzumiem, nosūtīšanas laiku, jo 12 mēnešu periods ir būtisks nosacījums, kas ir jāizpilda, lai preču nosūtītājam nerastos pienākums reģistrēties citā dalībvalstī kā PVN maksātājam, precīzi dati par preču saņēmēju — nosaukums, PVN maksātāja numurs, dati par noslēgto līgumu un cita informācija, kas ļauj izsekot preču daudzumiem, darījumu brīžiem u.tml.

Pārskati un PVN deklarāciju iesniegšana

Kā minēts 1. tabulā, PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests nosacījums, ka preču pircējam ir jābūt norādītam kopsavilkuma paziņojumā (Latvijā — «Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā»), ko aizpilda preču piegādātājs. Jau ir izstrādāti un drīzumā tiks apstiprināti atbilstoši papildinājumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām».

PVN 0% likme darījumu ķēdē

Lai palielinātu juridisko noteiktību, direktīvā 2018/1910 tika noteikts, kuram darījumu ķēdes posmam ir piemērojams PVN atbrīvojums par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā. Atbilstoši vispārējam nosacījumam PVN atbrīvojums ir piemērojams tikai darījumu ķēdes starpniekam veiktajai preču piegādei. Savukārt gadījumos, kad darījumu ķēdes starpnieks preču piegādātājam ir paziņojis savu PVN reģistrācijas numuru dalībvalstī, no kuras preces tiek nosūtītas vai transportētas, PVN atbrīvojums piemērojams darījumu ķēdes starpnieka veiktajai preču piegādei. Faktiski PVN 0 procentu likmes piemērošana kādam darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no darījumu ķēdes starpnieka izvēles, tas ir, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņos preču piegādātājam.

Tāpēc likums ir papildināts ar jaunu pantu (43.¹ pants), kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Minētais regulējums neietekmē tā saucamajos «trīsstūrveida» darījumos paredzēto vienkāršošanu PVN piemērošanā, tādējādi darījuma ķēdes ietvaros var tikt piemērots arī PVN regulējums, kas attiecas uz «trīsstūrveida» darījumiem.

Saskaņā ar 43.¹ pantu darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes, uz kurām attiecas viena transportēšana Eiropas Savienības teritorijā, bet darījumu ķēdes starpnieks — preču piegādātājs darījumu ķēdē, kas nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, pats vai ar trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kas nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē.

Citi papildinājumi

Likumā noteikts ierobežojums 0% likmes piemērošanai, tas attiecas uz preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā. Atbrīvojumu jeb 0% likmi nevar piemērot, ja preču piegādātājs nav iesniedzis pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai, iesniedzot šo pārskatu, tajā nav norādījis korektu informāciju par attiecīgo darījumu. Šis nosacījums nav attiecināms uz gadījumu, kad preču piegādātājs Valsts ieņēmumu dienestam sniedz pietiekamu pamatojumu, kas varētu attaisnot minēto rīcību (grozījumi PVN likuma 51. pantā).

Lai noteiktu vienādas prasības norēķinu kārtībai visos reversās PVN maksāšanas kārtības gadījumos, papildināts likuma 141. un 143. pants, proti, kokmateriālu saņēmējs par saņemtajām precēm un ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs un metāllūžņu saņēmējs par saņemtajām precēm un ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

Attiecībā uz rēķiniem likuma grozījumos noteikts, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs papīra formā izrakstīto un saņemto nodokļa rēķinu pārvērst un glabāt elektroniskā formā atbilstoši grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

PVN likumā ir precizēta atbrīvojuma piemērošana zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem, proti, zobu tehniķu sniegtie pakalpojumi un piegādātās protēzes ir atbrīvojami no PVN ne tikai gadījumos, kad tie tiek sniegti pacientam, bet arī tad, ja tie tiek sniegti citām personām.

Citi PVN jaunumi – par atbrīvojumu preču piegādēm ES teritorijā

2020. gadā stājas spēkā Padomes īstenošanas regula (ES) 2018/1912, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza regulu (ES) Nr. 282/2011. Regulas mērķis ir novērst juridisko nenoteiktību nodokļa maksātājiem un noteikt vienotus nosacījumus atbrīvojuma piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

Jāatgādina, ka regula ir tieši piemērojama un tās normas PVN likumā netiek ietvertas, tāpēc tiem nodokļu maksātājiem, kam tas ir aktuāli, iesaku nekavējoties rūpīgi iepazīties ar jaunajām prasībām, jo regulā noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz dokumentiem, kuriem jābūt nodokļa maksātāja rīcībā, lai piemērotu atbrīvojumu preču piegādei ES teritorijā.