0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASMAKSĀTNESPĒJAParādu piedzinējiem krīzes apstākļos debitors iebildumus var izteikt 60 dienu laikā

Parādu piedzinējiem krīzes apstākļos debitors iebildumus var izteikt 60 dienu laikā

Pēc ZAB BDO LAW un Tieslietu ministrijas informācijas

Time is money. Euro sign flowing down in the hourglass.

Saeima 20. martā pieņemtais  likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” ievieš arī pagaidu noregulējumu, kas ietekmē arī parāda piedziņas procesus.

Kā norāda Rolands Valdemārs, zvērinātu advokātu biroja BD0 LAW vecākais jurists un zvērināts advokāts, krīzes likums ievieš jaunu kārtību līdz šim ierastajā parādu piedziņas kārtība un tam sekojošā tiesvedībā, uzliekot par pienākumu kreditoram vai parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējam, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Šāds risinājums dod parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ.

Civilprocesa likuma 129. panta otrā daļa, paredz pienākumu, ceļot tiesā prasību, pievienot prasībai pierādījumus par  lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā. Ja šādi pierādījumi netiek pievienoti, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 7. punktam, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt prasību.

Radikālāku pieeju jaunais krīzes laikā pieņemtais likums paredz attiecībā uz maksātnespējas procesiem, aizliedzot līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa ierosināšanu, t.sk., aizliedzot šādu pieteikumu iesniegt arī darbiniekam, kuram vairāk nekā divus mēnešus nav izmaksāta darba alga.

Likumdevējs paredzējis arī noteiktus termiņus, pēc kuriem iestājas tiesības veikt parāda piedziņas darbības, piemēram:

  • notariālā akta piespiedu izpilde iespējama tikai notekot 60 dienām pēc saistību izpildes termiņa,
  • pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu piedziņu var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad izsniegts brīdinājums parādniekam un pagājušas 60 dienas,
  • lēmumu par komercķīlas tiesību izlietošanu iespējams pieņemt tikai pēc 60 dienu nokavējuma termiņa notecēšanas,
  • kā arī tiesnesim gatavojot spriedumu par naudas piedziņu iespējams noteikt termiņu labprātīgai izpildei līdz 60 dienām, ierasto 10 dienu vietā.

Savukārt Finanšu ministrija, kas ir krīzes laika regulējuma ieviesēji, uzsver, ka maksātnespējas process pēc būtības nav parādu piedziņas līdzeklis, kā arī darbinieka tiesības saņemt samaksu no darba devēja netiek ierobežotas (piemēram, darbinieks saglabā tiesības vērsties tiesā pret darba devēju par saistību izpildi). Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, lai t.sk., nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikum

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Time is money. Euro sign flowing down in the hourglass.
Saeima 20. martā pieņemtais  likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" ievieš arī pagaidu noregulējumu, kas ietekmē arī parāda piedziņas procesus. Kā norāda Rolands Valdemārs, zvērinātu advokātu biroja BD0 LAW vecākais jurists un zvērināts advokāts, krīzes likums ievieš jaunu kārtību līdz šim ierastajā parādu piedziņas kārtība un tam sekojošā tiesvedībā, uzliekot par pienākumu kreditoram vai parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējam, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Šāds risinājums dod parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ.

Civilprocesa likuma 129. panta otrā daļa, paredz pienākumu, ceļot tiesā prasību, pievienot prasībai pierādījumus par  lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā. Ja šādi pierādījumi netiek pievienoti, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 7. punktam, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt prasību.

Radikālāku pieeju jaunais krīzes laikā pieņemtais likums paredz attiecībā uz maksātnespējas procesiem, aizliedzot līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa ierosināšanu, t.sk., aizliedzot šādu pieteikumu iesniegt arī darbiniekam, kuram vairāk nekā divus mēnešus nav izmaksāta darba alga.

Likumdevējs paredzējis arī noteiktus termiņus, pēc kuriem iestājas tiesības veikt parāda piedziņas darbības, piemēram:

  • notariālā akta piespiedu izpilde iespējama tikai notekot 60 dienām pēc saistību izpildes termiņa,
  • pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu piedziņu var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad izsniegts brīdinājums parādniekam un pagājušas 60 dienas,
  • lēmumu par komercķīlas tiesību izlietošanu iespējams pieņemt tikai pēc 60 dienu nokavējuma termiņa notecēšanas,
  • kā arī tiesnesim gatavojot spriedumu par naudas piedziņu iespējams noteikt termiņu labprātīgai izpildei līdz 60 dienām, ierasto 10 dienu vietā.

Savukārt Finanšu ministrija, kas ir krīzes laika regulējuma ieviesēji, uzsver, ka maksātnespējas process pēc būtības nav parādu piedziņas līdzeklis, kā arī darbinieka tiesības saņemt samaksu no darba devēja netiek ierobežotas (piemēram, darbinieks saglabā tiesības vērsties tiesā pret darba devēju par saistību izpildi). Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, lai t.sk., nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikum