Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā izskatītais likumprojekts  “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” skars arī vienoto elektronisko darba laika uzskaiti būvniecībā attiecībā uz tādu objektu būvlaukumiem, kas saistīti ar valsts drošību.  Būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai, darba laika uzskaites informācija varētu reģistrēt, apkopot un uzturēt lokālā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, kas nav pieslēgta ārējam tīklam vai lokālajam tīklam, no kura ir iespējama piekļuve ārējam tīklam. Šādā gadījumā piekļuve elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datiem  tiks nodrošināta likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām iestādēm (katrai savas kompetences ietvaros) – Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un Būvniecības valsts kontroles birojam, un to nodrošinās attiecīgā valsts drošības iestāde, kuras vajadzībām tiek veikti būvdarbi izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai. Izņēmums attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu un informācijas par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem nodošanu iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs piemērojams ļoti retos gadījumos, piemēram, jaunas valsts drošības iestādes ēkas būvniecībā.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” arī paredzēts, ka vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē sniedzama informācija par ar apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 eiro vai vairāk, un, ja mainās līguma summa, šā līguma grozījumiem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad, lai izvairītos no informācijas sniegšanas vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, ar apakšuzņēmējiem tiek slēgti būvdarbu līgumi, kuros netiek noteikta līguma summa, bet samaksa minētā līguma ietvaros tiek aprēķināta atbilstoši paveikto darbu apjomam. Tāpat nereti ir gadījumi, kad tiek grozīti noslēgtie būvdarbu līgumi un tikai ar grozījumiem būvdarbu līguma summa sasniedz vai pārsniedz 15 000 eiro. Lai nodrošinātu nepārprotamu regulējumu par to, kā minētajos gadījumos informācija par ar apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem ir sniedzama vienotajā elektroniskās uzskaites datubāzē, kā arī novērstu to, ka līgumi ar apakšuzņēmējiem, lai izvairītos no informācijas sniegšanas datubāzē, tiek slēgti, nenosakot līguma summu, tiek rosinātas sekojošas izmaiņas:

Galvenā būvdarbu veicēja pienākums būs katru mēnesi līdz 15. datumam iesniegt (izņemot likuma 114. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā) iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem, norādot apakšuzņēmēja nosaukumu, apakšuzņēmējam piešķirto Uzņēmumu reģistra vienoto reģistrācijas numuru vai personas kodu (ja apakšuzņēmējs ir fiziskā persona), vai citu identifikācijas numuru (ja apakšuzņēmējs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona), ja:

• līguma summa ir 15 000 eiro vai vairāk, norādot arī līguma noslēgšanas datumu un līguma summu,
• ar līguma grozījumu mainās līguma summa, norādot arī grozījuma pieņemšanas datumu un līguma kopējo summu;
• ar līguma grozījumu līguma summa sasniedz vai pārsniedz 15 000 eiro, norādot arī grozījuma pieņemšanas datumu un līguma kopējo summu;
• noslēgtais līgums neparedz līguma summu (samaksa minētā līguma ietvaros tiek veikta atbilstoši padarītā darba apjomam), norādot arī līguma datumu, līguma ietvaros aprēķināto samaksu par iepriekšējā mēnesī veikto darbu apjomu.

Savukārt apakšuzņēmēja pienākums būs katru mēnesi līdz 15. datumam, autorizējoties vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, iesniegt (izņemot likuma 114. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā) iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem vai būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem.

Likumā paredzēts arī papildināt pantu, kas definē galvenā būvdarba veicēja pazīmes: ja vienā būvlaukumā vairāki būvdarbu veicēji atbilst jēdzienam “galvenais būvdarbu veicējs”, tad galvenais būvdarbu veicējs ir tas, kas par tādu uzskatāms saskaņā ar būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Atgādinām, ka līdz šim uzskatīts, ka galvenais būvdarbu veicējs ir tas, kurš veic būvdarbus savām vajadzībām vai ir noslēdzis līgumu ar būvniecības ierosinātāju par jaunas trešās grupas būves būvniecību vai par būvdarbiem, kuru izmaksas ir 350 000 eiro vai vairāk, un kurš būvdarbus veic pats vai būvdarbu līgumā noteiktu saistību vai tās daļu nodod izpildei apakšuzņēmējam.