Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Ieskatu gan biežāk sastopamajos iepirkumu konkurences pārkāpumu gadījumos, gan tipiskākajās pazīmēs, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos un kuras pasūtītājam būtu jāpamana, seminārā sniedza Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore. 

Aizliegtas vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Tās mēdz būt divu veidu – horizontālas un vertikālas. Horizontālas vienošanās savstarpēji noslēdz konkurenti, veidojot karteļus. Vertikālas vienošanās tiek slēgtas starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos tirgus līmeņos (tāda var būt, piemēram, tālākpārdošanas cenas noteikšana). Taču publisko iepirkumu kontekstā pamatā jārunā par horizontālajām vienošanām, uzsvēra I. Šmite. 

Piesakoties iepirkumam, pretendenti nedrīkst vienoties par visiem tiem pieteikumu parametriem, ar kuriem normālos apstākļos tiem būtu jākonkurē – par cenu un tās veidošanas nosacījumiem; ražošanas apjomiem un realizāciju; tirgus sadali (var dalīt teritoriju, klientus); iepirkumiem (piedalīšanās/nepiedalīšanās, informācijas apmaiņa par iepirkumu noteikumiem utt.). Par šāda veida pārkāpumiem maksimālais sods ir 10 procenti no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma, kā arī aizliegums trīs gadus piedalīties iepirkumos. 

Vienošanās tiek panāktas dažādos veidos. Reizēm tas notiek arī uzņēmumu asociāciju paspārnē. Risks neatļautai informācijas apmaiņai pastāv arī tad, ja darbinieks vienlaikus strādā divos konkurējošos uzņēmumos. Kā skaidroja I. Šmite, ne Publisko iepirkumu likums, ne Konkurences likums neaizliedz dalībniekiem startēt iepirkumos kopīgi, lai paaugstinātu savu konkurētspēju, taču šādam solim jābūt objektīvi pamatotam no pretendentu puses. Pilnsabiedrību nedrīkst izmantot kā aizsegu tirgus sadalei. Augstākās tiesas Senāts kādā no spriedumiem norādījis, ka kopēja dalība iepirkumos būtu piemērota mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie katrs individuāli nespēj kvalificēties. Līdz ar to jāvērtē, vai katrs apvienības biedrs nebūtu spējīgs līgumsaistības pildīt patstāvīgi (tai skaitā – patstāvīgi paplašināt savu kapacitāti līdz nepieciešamajam līmenim). Tāpat pilnsabiedrību nedrīkst izmantot plašākai sadarbībai, nekā to paredz konkrētais iepirkums, kā arī nedrīkst apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju.

Šogad vērtētās situācijas 

Konkurences padome šā gada pirmajā ceturksnī saņēmusi trīs iesniegumus no pasūtītājiem, kas lūdza atzinumu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma jaunajam regulējumam, informēja I. Šmite. Visi iesniegumi bijuši pamatoti, un Konkurences padome, ņemot vērā norādītās pazīmes, organizējusi prevenciju.

Vienā gadījumā (Latvijas Universitātes iepirkums) tika konstatētas pazīmes, kas nepārprotami liecināja, ka divu pretendentu piedāvājumus bija sagatavojusi viena un tā pati fiziskā persona, turklāt cenas iezīmēja iespējamu iepirkuma daļu savstarpēju sadali. Prevencijas sarunā uzņēmumi atzinuši, ka piedāvājumu tiešām iesniegusi viena fiziskā persona, skaidrojot, ka tas bijis viena no uzņēmumiem bijušais, bet otra – pašreizējais darbinieks, kuram sagatavot piedāvājumu iepirkumu konkursam laika trūkuma dēļ palūdzis arī iepriekšējais uzņēmums. 

Savukārt Smiltenes novada domes iepirkumā pretendenti norādījuši pilnīgi identiskas cenas finanšu piedāvājumu divās daļās (sakrītot pat cipariem aiz komata) un līdzīgas cenas trešajā daļā, norādīja I. Šmite. 

Trešais, ne tik nepārprotamais gadījums, konstatēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas iepirkumā, kur divi pretendenti iesnieguši piedāvājumus katrs savā iepirkuma priekšmeta pozīcijā, savstarpēji nekonkurējot. Vienlaikus viens pretendents no otra paredzējis iepirkt preci, ko apliecinājusi iepircēja iesniegta pilnvara no pārdevēja. Problēma konstatēta tajā, ka pilnvaras saturs liecina – abi uzņēmumi apmainījušies ar informāciju par dalību iepirkumā. Šī neesot tik klasiska pazīme, kas ļautu apgalvot, ka izveidots kartelis un pretendenti jāizslēdz, norādīja I. Šmite. Preču vai pakalpojumu iegāde ir normāla sadarbība tirgus dalībnieku starpā, taču pilnvara nebūtu jāizsniedz konkrētam iepirkumam. Tam, uz kādu iepirkumu pilnvarotais uzņēmums grasās ar iegādātajām precēm pretendēt, jābūt sensitīvai, tikai katra paša uzņēmuma rīcībā esošai informācijai. 

Nesen Konkurences padome saņēmusi vēl divus iesniegumus par situācijām, kas liecina, ka nav iespējams sastādīt konkrētus priekšrakstus, kuros gadījumos pretendents jāizslēdz un kuros – nav jāizslēdz no iepirkuma. Pasūtītājiem vienmēr pašiem jādomā līdzi un jāvērtē katra situācija individuāli. Reizēm aizdomīgiem apstākļiem tomēr ir loģisks izskaidrojums, atgādināja I. Šmite.

Abi iesniegumi bijuši par auto nomas iepirkumiem, konstatētas sakritības tehniskajos piedāvājumos. Vienā gadījumā tās bijušas sakritības tehniskajos parametros par specializēto skaņas signalizācijas bloku uzstādīšanu, otrā gadījumā – par automašīnas apkopes izmaksām. Abos gadījumos pazīmes izrādījušās loģiski izskaidrojamas. Signalizācijas bloku uzstādīšanas gadījumā abi pretendenti bija vērsušies pie viena un tā paša apakšuzņēmēja (tādējādi iesniedzot identisku tehnisko specifikāciju), jo tas ir arī vienīgais uzņēmums Latvijā, kas veic šo specifisko pakalpojumu. Arī automašīnas apkopes izmaksu gadījums bijis loģiski izskaidrojams, jo runa bijusi par vienu un to pašu automašīnas modeli, kurai tehniskās apkopes veicamas pie viena dīlera (savukārt citas izmaksas – maksa par kapitāla lietošanu, atpakaļpirkšanu, transportlīdzekļu gala cena, maksa par paredzamā nobraukuma pārsniegšanu, bijušas piedāvātas dažādas). 

Viens no jaunumiem publisko iepirkumu regulējumā paredz, ka pasūtītājs var izslēgt pretendentu, atsaucoties uz tādu Konkurences padomes lēmumu (par pretendenta atzīšanu par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā), kurš arvien tiek apstrīdēts tiesvedībā. Iepriekš šādam lēmumam bija jābūt vai nu neapstrīdētam, vai izgājušam visas tiesu instances un palikušam spēkā. Izņēmuma situācija, kad pretendentu nevar izslēgt – ja uzņēmums ticis atbrīvots no naudas soda (vai tas samazināts) par sadarbību iecietības programmas ietvaros. Pastāv arī noilguma termiņš – trīs gadi no lēmuma spēkā stāšanās dienas. 

Saistībā ar šo normu jau esot bijis kuriozs gadījums, kad pasūtītājs pārpratis situāciju un grasījies izslēgt pretendentu, par kuru pieņemts Konkurences padomes lēmums nevis par konkurences tiesību pārkāpumu – aizliegtu vienošanos, bet gan par uzņēmumu apvienošanos. „Jāskatās padomes lēmumi tieši sadaļā par Konkurences likuma 11. panta pārkāpumiem,” uzsvēra Konkurences padomes pārstāve. 

Sarkanie karodziņi piedāvājumos

Konkurences padome apkopojusi t. s. „signālsarakstu” – pazīmes, kas pirmšķietami liecina par karteļa klātbūtni pretendentu iesniegtajos piedāvājumos. Reizēm tās var būt gluži prozaiska rakstura paviršības, piemēram, piedāvājumos pieļautas vienādas pareizrakstības, gramatikas vai aprēķinu kļūdas. Tāpat aizvien praksē tiek pieredzēti kuriozi gadījumi, kad dažādi tirgus dalībnieki ar pasūtītāju komunicē caur vienu un to pašu e–pasta adresi, pasta adresi vai IP adresi. Vēl iespējams aplūkot dokumenta sagatavotāju, papētīt, kad veiktas pēdējās izmaiņas dokumentā – arī šeit iespējamas savādas un tikai ar iespējamo karteli izskaidrojamas sakritības. 

Sarkanais karodziņš, protams, ir arī identiskas tāmes vairākās piedāvājuma izmaksu pozīcijās, taču aizdomām pamats var būt arī, ja iesniegti identiski dokumenti, kuru iesniegšana pat neizriet no nolikuma prasībām. Piemēram, vairāki pretendenti nez kāpēc pēkšņi iesniedz kādu „koptāmi”, kuru nolikums nemaz neprasa, un arī neviens cits pretendents tādu neiesniedz. Vēl viena aizdomīga pazīme – vairākos piedāvājumos norādīta viena un tā pati persona kā, piemēram, darba aizsardzības speciālists, darbu koordinators/uzraugs, kontaktpersona, pilnvarotā persona. Visas šāda veida sakritības jāvērtē kritiski. 

Citi brīdinājuma signāli saistīti ar pretendentu rīcību iepirkumā. Piemēram, piedāvājumos redzams, ka pēdējā brīdī veiktas izmaiņas attiecībā uz piedāvāto cenu. Tāpat ir situācijas, kad uzvarējušais un otrajā vietā esošais pretendents atsauc savus piedāvājumus, bet tiem sekojošais iepirkuma uzvarētājs tos pēc tam nolīgst par apakšuzņēmējiem. „Ja šāda situācija ir viena, atsevišķa, tas varbūt vēl nav pamats satraukumam, taču, ja tas tiek novērots vairākās iepirkuma daļās, tad jāvērtē,” rekomendēja I. Šmite.

Ilgtermiņā vērtējama situācija, kad viens un tas pats pretendents regulāri piedāvā zemāko cenu un uzvar. Šāds fakts jāvērtē kontekstā ar notiekošo citos iepirkumos (ieteicams apmainīties pieredzē ar citiem pasūtītājiem). Ja pastāv iepirkumu sadale, tad citos līdzīgos iepirkumos šis pretendents regulāri zaudē. 

Populārākās aizliegtu vienošanos metodes

Viena no izplatītākajām karteļa metodēm ir vienošanās par dalības nosacījumiem – kurš iepirkumā piedalīsies, kurš – ne, ar kāda veida piedāvājumiem u. tml. Viens no spilgtākajiem piemēram Latvijā šādam kartelim bija Volkswagen automašīnu tirgotāju kartelis, kur savstarpējā saziņā atklāti lūgts citam uzņēmumam nepiedalīties konkursā, kur ar pasūtītāju „esam jau veikuši pārrunas un iestrādes.”

Komplektā ar vienošanos par dalības nosacījumiem nereti nāk arī aizsega piedāvājumu iesniegšana. Proti, pārējie pretendenti iepirkumā iesniedz aizsega piedāvājumu, nodrošinot nepieciešamo pretendentu skaitu, imitējot konkurenci. „Lai nebūtu tā, ka pasūtītājs atceļ iepirkumu nepietiekama pretendentu skaita dēļ, jo reizēm minimālais pretendentu skaits ir noteikts nolikumā,” skaidroja I. Šmite. 

Trešais populārākais karteļa veids ir tirgus sadale, kad iepirkumu kontekstā tiek savstarpēji sadalīti iepirkumi vai pasūtītāji. Spilgts piemērs tam ir būvnieku karteļa lieta. Tas arī liecina, ka ne vienmēr no malas iespējams pamanīt karteļa pazīmes. „Ne mēs, ne jūs šajā gadījumā nevarējām saskatīt jebkādas pirmšķietamas pazīmes. Piedāvājumu dokumentācijas gatavotāji godprātīgi sagatavoja dokumentus, par vienošanās pastāvēšanu zināja tikai atsevišķas augstāk stāvošas personas, neiesaistot un neinformējot padotos darbiniekus – izpildītājus,” tā centienus paslēpt būvnieku karteli raksturoja Konkurences padomes pārstāve. 

Pasūtītāja loma un iesaiste karteļos

Reizēm Konkurences padomei nākas vērtēt arī pasūtītāju lomu un iesaisti karteļa organizācijā. Pat ja pasūtītājs nedarbojas kā karteļa dalībnieks (aktīvi stimulējot informācijas apmaiņu vai tamlīdzīgi), atbildība var iestāties par pārāk ciešu kontaktu veidošanu ar pretendentiem, acīmredzami neloģisku cenu atšķirību ignorēšanu pretendentu piedāvājumos, kontroltāmju saņemšanu no pretendentiem un citām rīcībām, tai skaitā iekšējo normatīvo regulējumu, izvirzot nosacījumus, kas var radīt konkurences ierobežojumus vai veicināt konkurences imitāciju.

Galvenais, uz ko Konkurences padome aicina pasūtītājus – izstrādāt un īstenot katru iepirkuma procedūru tā, lai veicinātu maksimālu tirgus dalībnieku dalību. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Eiropas Savienība iesaka izstrādāt skaidras, pamatotas, visaptverošas un viegli saprotamas tehniskās specifikācijas un atlases kritērijus, kas ir samērīgi ar iepērkamo darbu, pakalpojumu vai preci. Vienlaikus jāizvairās no pārlieku sarežģītiem, neatbilstīgiem vai diskriminējošiem nosacījumiem, kas ierobežo konkurenci. „Izšķiroši svarīgi, lai pasūtītājam vispār būtu izpratne par to, ko pretendenti drīkst, ko – nedrīkst darīt,” rezumēja I. Šmite.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada augusta (122.) numurā.