Pēc deviņu mēnešu perioda ECB pirmoreiz samazinājusi procentlikmes

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 6. jūnijā nolēmusi pazemināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem pēc tam, kad procentu likmes netika mainītas deviņus mēnešus (par 0,25%). Kopš Padomes 2023. gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentu punktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās.

Vienlaikus, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums, un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi, uzskata ECB. Jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz kopējo inflāciju un pamatinflāciju 2024. un 2025. gadam koriģētas un paaugstinātas salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm.

Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2,5%, 2025. gadā – 2,2% un 2026. gadā – 1,9%.

Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024. gadā vidēji būs 2,8%, 2025. gadā – 2,2% un 2026. gadā – 2,0%. Gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsmes temps 2024. gadā palielināsies līdz 0,9%, 2025. gadā – līdz 1,4% un 2026. gadā – līdz 1.6%.

Padome apņēmusies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Tā saglabās monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, tās lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Padome iepriekš neapņemamas virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Padome arī apstiprināja, ka 2. pusgadā Eirosistēmas vērtspapīru turējumi pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros tiks samazināti vidēji par 7,5 mljrd. eiro mēnesī. PĀAIP turējumu samazināšanas kārtība pamatā atbildīs kārtībai, kāda tika piemērota aktīvu iegādes programmai (AIP).

Galvenās ECB procentu likmes

Padome nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Tādējādi galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tiks pazemināta -attiecīgi līdz 4,25%, 4,50% un 3,75%, sākot ar 2024. gada 12. jūniju.

Bankām atmaksājot ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju ietvaros aizņemtos līdzekļus, Padome regulāri novērtēs, kā aizdevumu mērķoperācijas un to notiekošā atmaksa palīdz uzturēt tās monetārās politikas nostāju.

Latvijas Finanšu ministrija norāda, ka ECB lēmums apstiprina, ka pēdējo gadu lielākā ekonomikas problēma – augstā inflācija – praktiski ir novērsta. Iepriekšējais procentu likmju celšanas cikls ir bijis efektīvs, un inflācija eirozonā pietuvojusies ECB noteiktajam vēlamajam līmenim, kas ir tuvu, bet nedaudz zem 2%.

Pēc pēdējiem, provizoriskiem Eurostat datiem, maijā inflācija eirozonā ir veidojusi 2,6%, bet Latvijā tā pat ir noslīdējusi līdz 0,2%.

No ECB likmes samazināšanas Latvijā būs tieša ietekme finanšu iestāžu aizdevumu un aizņēmumu likmju izmaiņās, kuras būs labvēlīgākas patērētājiem. Likmes maiņa ietekmē plašu finanšu līdzekļu tirgu un likmju apmēru, kas savukārt ietekmē plašāku kreditēšanu un tēriņus, un galu galā arī naudas piedāvājumu. Latvijas ekonomikai Euribor likmes samazinājums ir iespēja kāpināt uzņēmējdarbības tempu, kā arī pozitīvi ietekmē spēju uzņemties kredītsaistības un arī veicina preču patēriņu kopumā.

Procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums, kas arī bijis viens no iemesliem, lai šogad eirozonā ekonomikas izaugsme varētu būtiski paātrināties, sasniedzot 0,8% pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm. Šāda izaugsme, lai gan joprojām tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, būtu divas reizes straujāka nekā 2023. gadā.

Līdzīgi kā eirozonā, arī Latvijas ekonomikā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma šogad ir gaidāma izaugsmes atjaunošanās, kuras temps vistiešākajā mērā būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma atjaunošanās eirozonas valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgus.

Vēl pirms ECB lēmuma, ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad jau pakāpeniski ir sākusi uzlaboties, ietverot arī tirgus gaidas par procentu likmju pazemināšanu. Pēdējos mēnešos jau vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās. Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss PMI maijā ir uzrādījis straujāko biznesa aktivitātes pieaugumu pēdējo 12 mēnešu laikā, indeksam pieaugot no 51,7 aprīlī līdz 52,3 maijā un jau otro mēnesi pēc kārtas signalizējot ekonomikas izaugsmi.  Atsākoties spēcīgākai ekonomikas izaugsmei eirozonā, ārējais sektors sāks dot būtiskāku devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, ko pēdējos ceturkšņos uzturējis praktiski tikai iekšzemes pieprasījums, īpaši straujais sabiedriskā patēriņa kāpums.

• Jauns likums noteiks tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā
• Inflācija Latvijā ir pierimusi un ir viena no zemākajām eirozonā