Inflācija Latvijā ir pierimusi un ir viena no zemākajām eirozonā
Finanšu ministrijas informācija
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju. Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju.
Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Sekojot pasaules tendencēm, stabilizējušās arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas gada laikā palielinājušās vairs tikai par 0,6%, un būtiska ietekme uz inflāciju vairs nav arī degvielas cenu svārstībām, kur autodegvielas cenas aprīlī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada.
Ja preču cenām ar 0,4% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, pakalpojumu cenu pieaugums ir straujāks, kopumā par 5,5% pret pagājušā gada aprīli, atspoguļojot iepriekš strauji augušās izmaksas un joprojām spēcīgo darba samaksas pieaugumu.
Visbūtiskāk pakalpojumu sektorā cenas palielinājušās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem (+7,5 %), atkritumu savākšanai (+16,2 %), sauszemes un jūras pasažieru pārvadājumiem, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Arī turpmāk pakalpojumu cenu pieaugums būs tas, kas noturēs kopējo inflāciju tuvu 1% līmenim, kamēr preču cenu pieaugums būs ļoti ierobežots.
Arī turpmākajos mēnešos nav prognozējams straujš izejvielu preču cenu pieaugums pasaules tirgos, kas varētu straujāk palielināt preču cenas arī Latvijā. Naftas cenas pēc nesenā kāpuma Tuvo Austrumu konflikta sakarā atkal uzrāda lejupvērstu dinamiku. ASV Enerģijas informācijas aģentūra tikko ir pazeminājusi savu naftas cenu prognozi 2024. gadam, izmaiņas balstot uz lēnāku pasaules naftas patēriņa pieaugumu, bremzējoties ekonomikas izaugsmei, un straujāku naftas ieguves apjomu pieaugumu.
Līdzīgi arī pasaules pārtikas cenu dinamika joprojām ir lejupejoša. Pārtikas un lauksamniecības organizācijas (FAO) veidotais pārtikas cenu indekss aprīlī pret iepriekšējo mēneši gan ir daudz palielinājies, tomēr šis pieaugums joprojām ir nebūtisks un kopumā neapstrādātās pārtikas cenas ir par 7,4% zemākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Uz zemu patēriņa cenu pieaugumu Latvijā norāda arī ražotāju cenu izmaiņas, kur vietējā tirgū realizētajai rūpniecības produkcijai cenas martā bijušas par 11,1% zemākas pirms gada, tajā skaitā visai apstrādes rūpniecības produkcijai par 4,9% zemākas un tieši pārtikas rūpniecības produkcijai par 1,4% zemākas, kamēr elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē ražotāju cenas gada laikā ir kritušās par 23%.
Vienlaikus, pastāvot ļoti augstiem ģeopolitiskajiem riskiem, joprojām nav pilnībā izslēgti arī strauja izejvielu preču cenu kāpuma riski gan globālajos tirgos, gan reģionā, kas var izraisīt atkārtotu inflācijas uzliesmojumu. Tomēr par šādu risku materializēšanos pašlaik nekas neliecina, un kopumā aprīļa dati vēlreiz apstiprina, ka inflācijas līmenis Latvijā saglabājas zems.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju. Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada…