Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018.gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010.gada. To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība.
Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. Tas ir visnotaļ labs radītājs, gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados.
Īpaši pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja vēl 2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad jau 2018.gadā nedeklarētā PVN summa ir sarukusi līdz 213,27 miljoni eiro. Savukārt, negatīvi vērtējams ir tas, ka joprojām pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām veidojas tieši iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “VID darbs šobrīd ir vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksu, mēs turpināsim strādāt šajā virzienā, un es esmu pārliecināta, ka jau dažos turpmākajos gados šāda pieeja dos būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai, kas, vienkārši sakot, nozīmē vairāk naudas veselības aprūpei, izglītībai, drošībai un daudz kam citam”.
PVN nodokļu plaisas samazināšanos pēdējo gados ir sekmējuši vairāki faktori. Kopumā to pozitīvi ir ietekmējusi labvēlīgā ekonomiskā situācija valstī, taču liela loma ir arī normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņām, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Tā piemēram, PVN plaisas samazināšanos tieši pēdējos gados ir sekmējusi reversās maksāšanas kārtības ieviešana dažādos problemātiskajos segmentos – būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām, dārgmetālu apritei, mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem. 2018.gadā PVN plaisas mazināšanos sekmēja arī samazinātais ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī PVN 5% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
PVN plaisu ir mazinājuši arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi, tomēr īpaša loma ir tieši pašu problemātisko nozaru iniciatīvai un aktīvajai rīcība, kas vērsta uz pašsakārtošanos un godīgas konkurences stiprināšanu nozarē.
Sagaidāms, ka arī 2019. un 2020.gadā PVN plaisa turpinās samazināties, tomēr tās samazināšanās temps visticamāk paliks lēnāks. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm, gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas kādas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā kopumā.
Pilns VID veiktais PVN plaisas pētījums pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Par mums/Nozaru statistika/Nodokļu plaisu apmēri”.
