DARBA TIESĪBAS

Pirmdien, 24.novembrī, Rīgā notiks diskusija „Darbinieku intereses pasažieru autopārvadājumu sektorā – problēmas un risinājumi”. Šo diskusiju organizē Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – kā turpinājumu nozares arodbiedrības sarunām ar darba devējiem par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē un valsts budžeta pieņemšanas gaisotnē. Diskusijā tiks skarti nozarei ļoti svarīgi jautājumi par kvalitatīviem un pieejamiem pasažieru autopārvadājumiem, ģenerālvienošanās nozarē nepieciešamību, kas sevī ietver darba samaksas sistēmas sakārtošanu, darbinieku darba un atpūtas laika regulējumu, darbinieku sociālo garantiju un darba vides uzlabošanu. Tāpat diskusijā tiks runāts par nepieciešamajām dotācijām, godīgu konkurenci iepirkumos, un kas būtu jāmaina normatīvo aktu regulējumā, lai nozare attīstītos. Diskusijā tiks apspriesta arī situācija AS „Nordeka”, kurā ir daudz Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS biedru. Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš: „No nākamā gada ir palielināta minimālā alga – vai darba samaksa tiks paaugstināta arī, piemēram, sabiedriskā transporta vadītājiem? Un kāds...

Ceturtdien, 20.novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu. Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts - vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu. Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem, informē Finanšu ministrija. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības programma ir oficiāli apstiprināta EK liecina, ka ir noritējusi veiksmīga sadarbība starp Finanšu ministriju, EK, nozaru ministrijām un citiem šī dokumenta izveidē iesaistītajiem partneriem. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas. Tas ir pirmais nozīmīgais solis, kas kopā ar EK un partneriem sperts Latvijas attīstības virzienā, taču, pārējie soļi būs jāveic mums pašiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES...

Šogad noslēgsies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās", kuru Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām. Projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gada sākumā, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir vismaz sešus mēnešus reģistrēti NVA vai bezdarbnieka statusā atrodas īsāku laiku, bet vismaz gadu nav strādājuši. Kopš projekta sākuma gandrīz trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību. Projekta vadītāja Edīte Bratka: "Lai arī šajos gados ekonomiskās krīzes radītās sekas mazinājās un atsākās ekonomikas attīstība, tomēr bezdarba līmenis daudzos novados bija augsts, un bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedza brīvo darba vietu skaitu. Tāpēc pašvaldībās, kurās bija maz darba vietu un nebija attīstīta uzņēmējdarbība, algotie pagaidu darbi bezdarbniekam kļuva par vienīgo iespēju strādāt un nopelnīt sev iztiku, izdzīvot. Svarīgi, ka projekts ļāva saglabāt...

Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumus, kā arī iesaistes nosacījumus atsevišķos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Iepriekšminēto paredz Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tie ceturtdien, 6.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Paredzēts, ka turpmāk valsts un pašvaldību institūcijām (tai skaitā privātām kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus) būs pienākums reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā atklātus konkursus uz brīvajām darbavietām. Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku valsts atbalstu bezdarba gadījumā un NVA datu bāzēs vienkopus būtu pieejama informācija par publiskajā sektorā pieejamajām brīvajām darbavietām. Savukārt, lai nodrošinātu mērķētāku atbalstu (noteiktu piemērotāko mērķa grupu) un pamatprasmju, iemaņu un pieredzes iegūšanu tiem skolēniem, kuriem aktuāli profesijas izvēles un izglītības ieguves jautājumi, plānots, ka nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā varēs iesaistīties skolēni vecumā no 15 gadiem, iepriekšējo 13 gadu...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka pirmdienu, 17.novembri, pārcels uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Iepriekšminēto paredz 2013.gada 25.jūnijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr. 278 Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba...

Bilances TV sadaļā šonedēļ praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ilggadējas žurnāla Bilance rakstu autores un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles Maijas Grebenko skaidrojums par darba laika uzskaiti, ko eksperte sniedza 30. oktobrī notikušajā žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" konferencē "Kādas problēmas risina jaunie Darba likuma grozījumi".

Oktobrī Rīgā, piedaloties Beļģijas, Francijas, Somijas un Latvijas valsts darba inspekciju pārstāvjiem, norisinājās Valsts Darba Inspekcijas (turpmāk Darba inspekcija) rīkotā konference “Efektīvas inspicēšanas metodes”. Konferenci iesāka Darba inspekcijas pārstāvju informatīvais ziņojums par inspekcijas darbību, kā arī tās sadarbības partneriem. “Sadarbība, tas ir pareizais ceļš uz attīstību, radot pievienoto vērtību visam, ko darām,”atzina Rīgas reģionālās Darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne. Jebkura veida sadarbība starp valsts un pašvaldību iestādēm ir vērtējama pozitīvi, taču, lai nodrošinātu efektīvāku iestādes funkciju nodrošināšanu, kā arī informācijas apmaiņu un Darba inspekcijas amatpersonu drošību un aizsardzību apsekojumu laikā, ir nepieciešams veicināt sadarbības iespējas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Beļģijā liela nozīme ir sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. “Nevalstiskās organizācijas sniedz plašas atbalsta funkcijas, sākot no dažādu monitoringu veikšanas līdz pat palīdzībai veicot izmeklējumus par darba tiesību pārkāpumiem," tā par nevalstisko organizāciju lomu Beļģijas Darba inspekcijas darbā izteicās tās konsultants Philippe Vanden Broeck. Konferencē liela uzmanība tika vērsta inspektoru drošībai apsekojumu laikā Latvijas...

Labklājības ministrijas(LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme piektdien, 31.oktobrī, tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbības iespējas, veicot pētījumu par aktīvās novecošanās situāciju. Pētījums sniegs Latvijas situācijas analīzi, kuru turpmāk izmantos, izstrādājot aktīvās novecošanās stratēģiju iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem ar mērķi veicināt ilgāku un veselīgāku darba mūžu. Aktīvās novecošanās stratēģiju LM izstrādās, balstoties uz Pasaules Bankas veikto situācijas analīzi, kā arī sadarbojoties par satura jautājumiem, politikas iespējām un pētījuma rezultātiem. Stratēģijas ietvaros galveno uzmanību pievērsīs gados vecāku iedzīvotāju līdzdalībai darba tirgū un nodarbinātības šķēršļu mazināšanai. Tāpat akcentēs tādus jautājumus kā gados vecāku darbinieku produktivitātes veicināšana, piemēram, uzlabojot veselības stāvokli un pielāgojot darba vietas atbilstoši to vajadzībām. Vienlaikus pētījumā ietvers ne tikai vidējos rādītājus, bet arī analizēs situāciju līdz 2030.gadam, vēršot uzmanību darba tirgus situācijai gados vecākiem darbiniekiem, 50+ iedzīvotāju raksturojumam, kuri ir bezdarbnieki vai kuriem nav pastāvīgs darbs, kā arī citus svarīgus aspektus. Pētījumu paredzēts pabeigt 2015.gada augustā. Pēdējo gadu laikā...

Jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri piedalās Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos attālāk no deklarētās dzīvesvietas, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kompensē transporta, dzīvojamo telpu īres vai dienesta viesnīcas izdevumus. Iesaistīties Reģionālās mobilitātes pasākumā un saņemt atbalstu var NVA reģistrēts jaunietis bezdarbnieks, kurš piedalās Jauniešu garantijas apmācību vai darba atbalsta pasākumos, kuru norises vieta ir vismaz 20 km attālumā no jaunieša deklarētās dzīves vietas. Jāpiebilst, ka dzīves vietā jaunietim jābūt deklarētam vismaz vienu gadu. Jauniešu garantijas reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā jau ir iesaistījušies 225 cilvēki, visvairāk mobilitātes atbalsta saņēmēju ir Latgalē - 74 un Rīgas reģionā - 58 jaunieši. Tie jaunieši, kuri piedalās Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos "Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām)" un "Pirmā darba pieredze jaunietim" mobilitātes atbalstu saņem pirmo četru mēnešu laikā, savukārt pasākumu "Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošana", "Neformālās izglītības programmu īstenošana" un "Darbnīcas jauniešiem" dalībnieki mobilitātes atbalstu saņem visu apmācības laiku. NVA...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka no šī gada 1.novembrī stāsies spēkā Arodbiedrību likums, kas nosaka, ka turpmāk visas arodbiedrības, arodbiedrību apvienības un arodbiedrību patstāvīgās vienības, kurām ir paredzēts juridiskas personas statuss, tiks ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz ar to šī gada 1.novembrī spēku zaudēs likums „Par arodbiedrībām” un arodbiedrību reģistrs vairs netiks vests. Saskaņā ar šīm izmaiņām, visi arodbiedrību reģistrā esošie ieraksti par arodbiedrībām, kuras līdz 2014.gada 1.novembrim nebūs izslēgtas no arodbiedrību reģistra, tiks iekļauti biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot arodbiedrībām veikt pārreģistrāciju. Ja arodbiedrības vēlas iesniegt Uzņēmumu reģistrā jebkādas izmaiņas atbilstoši vēl šobrīd spēkā esošajam likumam „Par arodbiedrībām”, to var izdarīt līdz šī gada 31.oktobrim. Pēc minētā datuma visi pieteikumi izmaiņu reģistrācijai ir jāsagatavo atbilstoši jaunajam regulējumam biedrību un nodibinājumu reģistrā. Papildus UR informē, ka visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz jaunajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši statūti un informācija par...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) darba devējiem piedāvā iespēju, pieņemot darba praksē jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību, saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un papildināt uzņēmuma kolektīvu ar jauniem un perspektīviem darbiniekiem. NVA turpina pieņemt komersantu, pašnodarbināto personu, kā arī biedrību un nodibinājumu pieteikumus darba vietu izveidei jauniešiem programmas "Pirmā darba pieredze jaunietim" ietvaros. Jauniešu garantijas pasākumu projekta vadītāja Ilze Vanka: "Aplūkojot NVA CV/Vakanču portālā reģistrētās vakances, redzam, ka vairāki darba devēji ilgstoši meklē, piemēram, programmētāju, sistēmanalītiķi, interneta portāla redaktoru, foto dizaina speciālistu, juristu, ekonomistu, elektroatslēdznieku, pavāru un citus speciālistus. Toties NVA ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo profesionālo izglītību, kuri varētu strādāt šajās profesijas. Tiesa - darba devēji vēlas speciālistus ar darba pieredzi, taču šo pieredzi var dot arī paši darba devēji! Piedaloties Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim", darba devēji varēs ne tikai ļaut jauniešiem iegūt tik vērtīgo pirmo darba pieredzi, bet, praktiskajā darbā iepazīstot jauniešu profesionālo varēšanu,...

Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) paudušas gandarījumu par Saeimas ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Darba likumā. Būtiskākie Saeimā apstiprinātie grozījumi, kurus ierosinājaLDDK, attiecas uz darbinieku apmācībām. Sociālajiem partneriem vienojoties, likumā tika noteikts, ka darba devējs ar darbinieku varēs vienoties par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas celšanas pasākumiem, laika periodu, kādu darbiniekam pēc attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas jānostrādā pie konkrētā darba devēja (bet ne ilgāk par diviem gadiem), kā arī - proporcionālu apmācības izdevumu atlīdzināšanu, ja darbinieks uzteic darbu pirms šī termiņa beigām. Pieņemtie grozījumi sekmēs darba devēju motivāciju ieguldīt savu darbinieku apmācībās, kā arī nodrošinās labāku kvalificētu speciālistu sagatavošanu un paaugstināt kopējo pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Latvijas darba devēju konkurētspējas paaugstināšanai būtiski ir arī pieņemtie grozījumi attiecībā uz maksimālo periodu, par kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, pagarinot šo periodu no trim līdz pieciem gadiem. Likuma izmainām pamatā bija mūsu kaimiņvalstu...

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. „Šis likuma tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē nav optimāla. Redzam, ka daudzi cilvēki strādā vairāk par astoņām stundām dienā, bet virsstundas netiek uzskaitītas un apmaksa dubultā reāli nenotiek. Vairākkārt esam aicinājuši sociālos partnerus rast kompromisa risinājumu, taču ne sagatavojot likumprojektu valdībā, ne trīs lasījumos Saeimā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. Deputāti ciena sociālā dialoga vērtību un neuzspiež vienai no pusēm kādu risinājumu, tādēļ virsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas...

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām 2014.gada jūlijā un informāciju par darba vietām 2014.gada jūlijā atbilstoši profesiju klasifikatoram. Šāda informācija noderīga, piemēram, publisko iepirkumu pretendentiem, lai nenorādītu nepamatoti zemu savu vai apakšuzņēmēju nodarbināto atalgojumu, kas turpmāk varēs būt par iemeslu izslēgšanai no līdzdalības iepirkumu konkursos Analītiskais apraksts par profesijām sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju par tādiem profesiju rādītājiem kā lielākais darba vietu skaits, nostrādātās stundas, vidējais darba stundu skaits mēnesī, kopējie nodarbināto ienākumi un vidējā stundu likme. Profesiju analītiskajā aprakstā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kas iekļautas Profesiju klasifikatorā, piemēram, vadītāji, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki u.c. Profesiju analītiskais apraksts ir sagatavots, apstrādājot VID rīcībā esošos datus par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informāciju...