DARBA TIESĪBAS

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi un ceturtdien, 4.decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, tādējādi pilnveidojot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksu tiesisko regulējumu. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Likums pašlaik nosaka arī citus gadījumus, kad bezdarbnieks iegūst tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Piemēram, ja par bezdarbnieku pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk kā deviņus mēnešus. Tomēr, ja tās ir veiktas arī pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, piemēram, valsts iemaksas par cilvēku, kurš kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam, tad nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas. Likumprojektā precizēts, ka arī iepriekšminētajos gadījumos cilvēka kopējais apdrošināšanas...

"Darba devēji uzskata, ka brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai. Latvijā ir dažādas reliģiskās konfesijas , tomēr augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK jau iepriekš ir iestājusies pret ierosinājumu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus - 7.janvāri - par oficiālu svētku dienu, pamatojot savu viedokli ar lielām izmaksām, kuras valstij sagādā katra papildu brīvdiena. Esošās ekonomiskās situācijas apstākļos, kad Latvijas mērķis ir “ekonomiskais izrāviens", katra papildu brīvdiena, kas par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, attālinot Latviju no izvirzītā mērķa. Turklāt likums jau paredzot risinājumu šādām un līdzīgām situācijām, Darba likuma 133.panta piektajā daļā nosakot - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju,...

Pirmdien, 1.decembrī Ministru kabinetā notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tikās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. Darba kārtībā bija ar vispārējās valdības budžeta plānu 2015.gadam saistīto jautājumu apspriešana. Jau ir pieņemts lēmums no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016. gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pauda vilšanos, ka tas neatbilst solījumiem par ekonomisko izrāvienu: „Uz kopējā optimisma fona un solījumiem par dinamisku izaugsmi, mēs redzam, ka budžets neatbilst iepriekš solītajam. Nākamā gada budžets skaidri demonstrē, ka liela attīstība nav gaidāma un labi būs, ja izdosies izpildīt pat tos solījumus, kas iekļauti budžetā.” LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns norāda: „Minimālās algas paaugstinājums uz 360 eiro pamazām izkustinās visu algas skalu. Protams, pareizāk būtu vienlaikus celt arī kvalificētāko darbinieku darba samaksu, kā arī paaugstināt...

Otrdien, 2.decembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi paredz ne tikai palielināt minimālo algu, bet, atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2015.gada darba laika kalendāram precizē arī minimālās stundas tarifa likmju apmērus, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 1,933 eiro, sākot ar 2015.gada 1.janvāri palielināsies līdz 2,166 eiro. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme no 2015.gada 1.janvāra paaugstināsies no 2,209 eiro līdz 2,477 eiro, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Uz 2014.gada septembri 200,1 tūkst. cilvēku darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas apmērā un mazāk, tai skaitā privātajā sektorā – 174,6 tūkst., pašvaldību sektorā – 16,1 tūkst. un sabiedriskajā sektorā – 9,3 tūkst. Savukārt tieši minimālo mēneša darba algu uz 2014.gada septembri saņēma...

Šobrīd uzņēmēji jaunajā Internetapkalošanas centrā var saņemt Valsts darba inspekcijas (VDI) pakalpojumus paātrinātā kārtībā, piemēram, Izziņu par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem, kas uzņēmējiem nepieciešama, piedaloties valsts iepirkumos, kā arī izmantot citus pakalpojumus bez darba laika ierobežojumiem un nepieciešamības apmeklēt klātienē VDI ekspertus. Internetapkalpošanas centrs būšot izdevīgs risinājums arī visiem uzņēmumu darba drošības un darba aizsardzības speciālistiem, lai sadarbotos ar VDI. Ja līdz šim uzņēmējiem VDI Izziņas par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem saņemšana prasīja no 3 līdz 7 dienām, tad klientu Internetapkalpošanas centrā tiks izsniegta nepilnu 10 minūšu laikā. VDI mēnesī vidēji saņem aptuveni 150 šādu izziņu pieprasījumus no uzņēmējiem. "Piedaloties iepirkumos, uzņēmējiem svarīgs ir ātrums, lai varētu sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Jau līdz šim izziņas izsniegšanas procesu bijām maksimāli saīsinājuši līdz 3 dienām, jo bija nepieciešama datu apmaiņa ar Sodu reģistru, bet, automatizējot procesus un ieviešot jaunus e-pakalpojumus, Internetapkalpošanas centrā šo izziņu var saņemt nepilnu 10 minūšu laikā - tā tiks nosūtīta uz...

Pirmdien, 24.novembrī, Rīgā notiks diskusija „Darbinieku intereses pasažieru autopārvadājumu sektorā – problēmas un risinājumi”. Šo diskusiju organizē Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – kā turpinājumu nozares arodbiedrības sarunām ar darba devējiem par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē un valsts budžeta pieņemšanas gaisotnē. Diskusijā tiks skarti nozarei ļoti svarīgi jautājumi par kvalitatīviem un pieejamiem pasažieru autopārvadājumiem, ģenerālvienošanās nozarē nepieciešamību, kas sevī ietver darba samaksas sistēmas sakārtošanu, darbinieku darba un atpūtas laika regulējumu, darbinieku sociālo garantiju un darba vides uzlabošanu. Tāpat diskusijā tiks runāts par nepieciešamajām dotācijām, godīgu konkurenci iepirkumos, un kas būtu jāmaina normatīvo aktu regulējumā, lai nozare attīstītos. Diskusijā tiks apspriesta arī situācija AS „Nordeka”, kurā ir daudz Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS biedru. Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš: „No nākamā gada ir palielināta minimālā alga – vai darba samaksa tiks paaugstināta arī, piemēram, sabiedriskā transporta vadītājiem? Un kāds...

Ceturtdien, 20.novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu. Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts - vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu. Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem, informē Finanšu ministrija. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības programma ir oficiāli apstiprināta EK liecina, ka ir noritējusi veiksmīga sadarbība starp Finanšu ministriju, EK, nozaru ministrijām un citiem šī dokumenta izveidē iesaistītajiem partneriem. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas. Tas ir pirmais nozīmīgais solis, kas kopā ar EK un partneriem sperts Latvijas attīstības virzienā, taču, pārējie soļi būs jāveic mums pašiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES...

Šogad noslēgsies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās", kuru Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām. Projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gada sākumā, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir vismaz sešus mēnešus reģistrēti NVA vai bezdarbnieka statusā atrodas īsāku laiku, bet vismaz gadu nav strādājuši. Kopš projekta sākuma gandrīz trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību. Projekta vadītāja Edīte Bratka: "Lai arī šajos gados ekonomiskās krīzes radītās sekas mazinājās un atsākās ekonomikas attīstība, tomēr bezdarba līmenis daudzos novados bija augsts, un bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedza brīvo darba vietu skaitu. Tāpēc pašvaldībās, kurās bija maz darba vietu un nebija attīstīta uzņēmējdarbība, algotie pagaidu darbi bezdarbniekam kļuva par vienīgo iespēju strādāt un nopelnīt sev iztiku, izdzīvot. Svarīgi, ka projekts ļāva saglabāt...

Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumus, kā arī iesaistes nosacījumus atsevišķos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Iepriekšminēto paredz Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tie ceturtdien, 6.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Paredzēts, ka turpmāk valsts un pašvaldību institūcijām (tai skaitā privātām kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus) būs pienākums reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā atklātus konkursus uz brīvajām darbavietām. Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku valsts atbalstu bezdarba gadījumā un NVA datu bāzēs vienkopus būtu pieejama informācija par publiskajā sektorā pieejamajām brīvajām darbavietām. Savukārt, lai nodrošinātu mērķētāku atbalstu (noteiktu piemērotāko mērķa grupu) un pamatprasmju, iemaņu un pieredzes iegūšanu tiem skolēniem, kuriem aktuāli profesijas izvēles un izglītības ieguves jautājumi, plānots, ka nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā varēs iesaistīties skolēni vecumā no 15 gadiem, iepriekšējo 13 gadu...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka pirmdienu, 17.novembri, pārcels uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Iepriekšminēto paredz 2013.gada 25.jūnijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr. 278 Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba...

Bilances TV sadaļā šonedēļ praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ilggadējas žurnāla Bilance rakstu autores un ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles Maijas Grebenko skaidrojums par darba laika uzskaiti, ko eksperte sniedza 30. oktobrī notikušajā žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" konferencē "Kādas problēmas risina jaunie Darba likuma grozījumi".

Oktobrī Rīgā, piedaloties Beļģijas, Francijas, Somijas un Latvijas valsts darba inspekciju pārstāvjiem, norisinājās Valsts Darba Inspekcijas (turpmāk Darba inspekcija) rīkotā konference “Efektīvas inspicēšanas metodes”. Konferenci iesāka Darba inspekcijas pārstāvju informatīvais ziņojums par inspekcijas darbību, kā arī tās sadarbības partneriem. “Sadarbība, tas ir pareizais ceļš uz attīstību, radot pievienoto vērtību visam, ko darām,”atzina Rīgas reģionālās Darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne. Jebkura veida sadarbība starp valsts un pašvaldību iestādēm ir vērtējama pozitīvi, taču, lai nodrošinātu efektīvāku iestādes funkciju nodrošināšanu, kā arī informācijas apmaiņu un Darba inspekcijas amatpersonu drošību un aizsardzību apsekojumu laikā, ir nepieciešams veicināt sadarbības iespējas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Beļģijā liela nozīme ir sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. “Nevalstiskās organizācijas sniedz plašas atbalsta funkcijas, sākot no dažādu monitoringu veikšanas līdz pat palīdzībai veicot izmeklējumus par darba tiesību pārkāpumiem," tā par nevalstisko organizāciju lomu Beļģijas Darba inspekcijas darbā izteicās tās konsultants Philippe Vanden Broeck. Konferencē liela uzmanība tika vērsta inspektoru drošībai apsekojumu laikā Latvijas...

Labklājības ministrijas(LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme piektdien, 31.oktobrī, tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbības iespējas, veicot pētījumu par aktīvās novecošanās situāciju. Pētījums sniegs Latvijas situācijas analīzi, kuru turpmāk izmantos, izstrādājot aktīvās novecošanās stratēģiju iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem ar mērķi veicināt ilgāku un veselīgāku darba mūžu. Aktīvās novecošanās stratēģiju LM izstrādās, balstoties uz Pasaules Bankas veikto situācijas analīzi, kā arī sadarbojoties par satura jautājumiem, politikas iespējām un pētījuma rezultātiem. Stratēģijas ietvaros galveno uzmanību pievērsīs gados vecāku iedzīvotāju līdzdalībai darba tirgū un nodarbinātības šķēršļu mazināšanai. Tāpat akcentēs tādus jautājumus kā gados vecāku darbinieku produktivitātes veicināšana, piemēram, uzlabojot veselības stāvokli un pielāgojot darba vietas atbilstoši to vajadzībām. Vienlaikus pētījumā ietvers ne tikai vidējos rādītājus, bet arī analizēs situāciju līdz 2030.gadam, vēršot uzmanību darba tirgus situācijai gados vecākiem darbiniekiem, 50+ iedzīvotāju raksturojumam, kuri ir bezdarbnieki vai kuriem nav pastāvīgs darbs, kā arī citus svarīgus aspektus. Pētījumu paredzēts pabeigt 2015.gada augustā. Pēdējo gadu laikā...

Jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri piedalās Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos attālāk no deklarētās dzīvesvietas, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kompensē transporta, dzīvojamo telpu īres vai dienesta viesnīcas izdevumus. Iesaistīties Reģionālās mobilitātes pasākumā un saņemt atbalstu var NVA reģistrēts jaunietis bezdarbnieks, kurš piedalās Jauniešu garantijas apmācību vai darba atbalsta pasākumos, kuru norises vieta ir vismaz 20 km attālumā no jaunieša deklarētās dzīves vietas. Jāpiebilst, ka dzīves vietā jaunietim jābūt deklarētam vismaz vienu gadu. Jauniešu garantijas reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā jau ir iesaistījušies 225 cilvēki, visvairāk mobilitātes atbalsta saņēmēju ir Latgalē - 74 un Rīgas reģionā - 58 jaunieši. Tie jaunieši, kuri piedalās Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos "Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām)" un "Pirmā darba pieredze jaunietim" mobilitātes atbalstu saņem pirmo četru mēnešu laikā, savukārt pasākumu "Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošana", "Neformālās izglītības programmu īstenošana" un "Darbnīcas jauniešiem" dalībnieki mobilitātes atbalstu saņem visu apmācības laiku. NVA...