DARBA TIESĪBAS

Rīgas reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) savas kompetences ietvaros ir pabeigusi izmeklēt pagājušā gada 21. novembrī SIA „MAXIMA Latvija” veikala ēkā Priedaines ielā 20, Rīgā, notikušos nelaimes gadījumus darbā, kur, sagrūstot nesošajām konstrukcijām un jumtam, gāja bojā arī četri SIA „MAXIMA Latvija” darbinieki un vēl divi darbinieki guva smagas traumas. Valsts darba inspekcijas izmeklēšanas komisija identificēja šādus nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga SIA ,,MAXIMA Latvija”: netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā. Nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija 30.maijā saņēma SIA ,,MAXIMA Latvija” īpašo viedokli par nelaimes gadījuma akta projektu, izvērtēja to, bet atzina, ka tas nesatur informāciju un faktus, kas būtu par pamatu aktā norādīto secinājumu maiņai. Par SIA ,,MAXIMA Latvija” veikala ēkas Priedaines ielā 20, Rīgā nesošo konstrukciju un jumta nogruvuma cēloņiem atbildīgās personas noteiks Latvijas...

Saeima ceturtdien, 5.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. „Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, esam papildinājuši to ar vairākiem jauninājumiem, taču šodien pieņemtā likuma redakcija vēl joprojām neparedz izmaiņas attiecībā uz virsstundu darba apmaksu – vienu no tēmām, kas bija diskusiju krustpunktā, gatavojot šo likumprojektu iesniegšanai parlamentā. Darba devēju organizācijas šajā jautājumā pagaidām nav spējušas rast kompromisu ar arodbiedrībām, un arī politiķi šobrīd nav gatavi bez abu pušu piekrišanas virzīt kādu jaunu virsstundu apmaksas modeli. Taču sociālais dialogs turpinās un, iespējams, uz trešo lasījumu varam sagaidīt kompromisa risinājumu,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma praksē reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas...

Otrdien, 3.jūnijā, valdībā izskatīts Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2014.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem", kas atspoguļo darba tirgus situāciju Latvijā 2013.gadā, kā arī sniedz informāciju par 2014.gadā darba tirgū pieprasītajām profesijām un nepieciešamajām prasmēm darbiniekiem. LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku iepriekš ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū. Papildus jāņem vērā, ka arī vienkāršākās profesijās izvirzītas arvien jaunas prasības, ko nosaka tehnoloģisko procesu attīstība. Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, 2014.gadā nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2013.gadu, varētu palielināties par aptuveni 2% jeb vidēji 17 tūkstošiem. Tas savukārt palielina darbā iekārtošanās iespējas arī...

Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) notika ekspertu diskusija par ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas atbalsta programmām jaunajā ES struktūrfondu periodā (2014.-2020. gadam). Sanāksmē, kuru atklāja NVA direktore Inese Kalvāne, piedalījās nodarbinātības politikas veidotāji un īstenotāji - Labklājības ministrijas (LM) un NVA amatpersonas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas Domes, Latgales plānošanas reģiona un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” pārstāvji. NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks – Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups sniedza analītisku pārskatu par pašreizējo ilgstošā bezdarba situāciju Latvijā un informēja par NVA piedāvātajām atbalsta iespējām ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības sekmēšanai. Par citu ES dalībvalstu publisko nodarbinātības dienestu pieredzi ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanā klātesošos iepazīstināja NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava. Savukārt LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis reprezentēja priekšlikumus ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas programmai jaunajā ES struktūrfondu periodā. Nodarbinātības politikas veidotājs norādīja, ka ilgstošo bezdarbnieku...

Gatavojoties atvaļinājumu laikam, biznesa konsultāciju un vadītāju apmācību kompānija FORCEO veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, vai Latvijā strādājošie plāno risināt ar darbu saistītus jautājumus atvaļinājuma laikā. Rezultāti parāda, ka divas trešdaļas (63%) Latvijā strādājošo plāno risināt darba jautājumus atvaļinājuma laikā. Starp vadītājiem šis skaitlis ir būtiski augstāks - 80% vadītāju apvienos atpūtu ar darbu! Ir pieņemts uzskatīt, ka atvaļinājumu laiks ir paredzēts atpūtai. Atslēgties no darba jautājumiem, veltīt lauku sev un atjaunot spēkus jaunam darba cēlienam. Atvaļinājums ir laiks, kuru lielākā daļa cilvēku gaida un savlaicīgi plāno. Plāno apciemot radus vai draugus, apmeklēt citas zemes, atpūsties brīvā dabā, un risināt darba jautājumus. FORCEO veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju GfK Custom Research Baltic parāda, ka divas trešdaļas Latvijā strādājošo (63%) atvaļinājuma laikā plāno ne tikai atpūsties, bet arī risināt ar darbu saistītus jautājumus. Gandrīz puse (48%) strādājošo atbildēs uz zvaniem, katrs trešais (35%) lasīs un atbildēs uz e-pastiem, 27% atbildēs uz...

Pirmdien, 26. maijā, Ministru kabineta Komitejas sēdē tika izskatīts Dziesmu svētku padomes virzīto likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai un brīvdienu nākamajā dienā, ja tā ir svētdiena. Sēdē tika nolemts jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā, iepriekš sagatavojot papildu aprēķinus par ekonomisko ietekmi un ieguvumiem, ja šī brīvdiena tiek piešķirta. Jau ziņots, ka izstrādāts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas. Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, liecina Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pasūtītā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Latvijas Darba devēju...

Nākamajā gadā pārcels divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, pārcels uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz pirmdien, 26.maijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba...

Otrdien, 20.maijā, valdībā precizēta aktīvās nodarbinātības pasākumu organizēšanas kārtība, lai skolēni vasaras nodarbinātības pasākumos gūtu darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija. To paredz otrdien, 20.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Turpmāk nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā varēs iesaistīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Dalības ilgums pasākumā vienam skolēnam ir viens mēnesis. Lai nodrošinātu kvalitatīvāku darba vadīšanas un uzraudzības procesu, pasākuma ietvaros viens darba vadītājs turpmāk varēs vadīt darbu ne vairāk kā desmit skolēniem, attiecīgi saņemot par viena skolēna darba vadīšanu vienu desmito daļu no valstī noteiktā minimālā mēneša darba algas apmēra. Paredzēts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nodrošinās finansējumu darba devējam skolēnu darba algas segšanai 50% apmērā...

Satversmes tiesas 1.kolēģija 14.maijā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 635.panta sestās daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 635.panta sestā daļa: "Lietās par [....] darba samaksas piedziņu [...] sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92.panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Civilprocesa likums citastarp paredz regulējumu situācijām, kad spriedums lietā ir izpildīts, taču pēc lietas jaunas izskatīšanas lietas iznākums ir mainījies, piemēram, prasība, kas iepriekš tika apmierināta, tiek noraidīta. Šādos gadījumos personai, kurai par labu ir izpildīts spriedums, ir jāatdod atpakaļ viss, ko viņš ir saņēmis, vai, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina mantas vērtība. Apstrīdētā norma attiecībā uz šo regulējumu (sprieduma izpildīšanas pagriezienu) paredz izņēmumu gadījumiem, kad strīds ir...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas tiks īstenots no 2.jūnija līdz 29.augustam. Darba devējiem tā ir ne tikai iespēja apliecināt savu sociālo atbildību un palīdzēt jauniešiem iegūt pirmo darba pieredzi un pirmās darba iemaņas, bet arī iespēja vienkāršākos darbos aizvietot pamatdarbiniekus, kuri dosies atvaļinājumā. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka skolēni ļoti centīgi un veiksmīgi tiek galā ar uzticētiem darbiem. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna ikmēneša darba algai 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Otru pusi algas skolēnam maksā darba devējs, arī nodokļus no darba algas nomaksā darba devējs. Protams, darba devējs skolēnam var maksāt arī vairāk nekā minimālo darba algu. NVA nodrošinās dotāciju ikmēneša darba algai arī skolēnu darba vadītājam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu dotācijas apmērs noteikts vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, attiecīgi dotācijas apmērs par viena skolēna darba vadīšanu būs viena desmitā...

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) jau astoto gadu pēc kārtas no šī gada 6.maija pastiprināti pievērš uzmanību būvniecības nozarei. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm, jo pagājušajā gadā un arī šī gada sākumā ir notikuši gan smagi, gan letāli nelaimes gadījumi darbā būvniecības nozarē. 2013.gadā būvniecības nozarē kopumā notikuši 140 nelaimes gadījumi darbā, kuros gandrīz 30 % gadījumu nodarbinātajiem bija smagi veselības traucējumi. Jāpiemin, ka 2013.gadā vienā būvobjektā nelaimes gadījumā vienlaicīgi cieta 5 nodarbinātie, jo darba procesā tika izmantots tehniski neapmierinošā stāvoklī esošs darba aprīkojums. Šogad jau septiņi nodarbinātie, veicot darbus augstumā, piemēram, uz jumtiem, uz sastatnēm, veicot demontāžas darbus, ir krituši no 3 un pat no 5 metru augstuma un guvuši smagus veselības traucējumus. Satraucoši, ka šogad jau divi nodarbinātie ir gājuši bojā, veicot darbus tranšejās, kur nobruka nenostiprinātās tranšeju sānu malas. Salīdzinot 2013.gada tematiskās pārbaudes rezultātus ar 2012.gada rezultātiem, apturēto objektu vai darbu skaits palielinājies...

Tuvojoties vasaras sezonai, Labklājības ministrija (LM) aicina jauniešus iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem, ja no mācībām brīvajā laikā viņi plāno strādāt. LM uzsver, ka bērni vecumā no 13 gadiem var strādāt vieglā, drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu. Šajā vecumā atļauta dārzu ravēšana un laistīšana, ražas, ziedu novākšana un ārstniecības augu vākšana, augļu, dārzeņu un ogu iepakošana, koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana un citi darbi. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Savukārt kārtību, kādā izsniedz atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu - izpildītāju - nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi. Pusaudžu darba regulējumu nosaka Ministru kabineta Noteikumi...

Valsts darba inspekcija (VDI) ievietojusi internetā darba aizsardzībai veltītā filmu konkursa laikā izveidoto filmu "Pirmā darba diena - ar vai bez darba līgumu, ar vai bez darba aizsardzības!". Filmas autors ir Latvijas celtnieku arodbiedrība. Sižets uzņemts 2013.gadā. Iesakām noskatīties un izvērtēt. Attiecīgi Valsts darba inspekcija publicējusi arī informatīvus video materiālus par: par darba aizsardzību būvniecībā (skatīt šeit - http://youtu.be/AC-tu8u1pg4, darba aizsardzību skaistumkopšanas salonos (skatīt šeit - http://youtu.be/KRNY3vyrod8), darba aizsardzību noliktavās (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=rQaD_SS1oIM), darba aizsardzību veselības aprūpes iestādēs (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=PrWCJyl5Ud0), darba aizsardzību - birojos (skatīt šeit - http://youtu.be/euJjb-3aTjI.

Pirmdien, 28.aprīlī visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena, pieminot darbavietās bojā gājušos darbiniekus un pievēršot uzmanību drošai darba veikšanai. Šī tēma šobrīd ir aktuāla arī Latvijā, jo katru gadu darbavietās iet bojā vidēji 30 darbinieku, uzsver Labklājības ministrija (LM). Atzīmējot Starptautisko darba aizsardzības dienu LM aicina gan darba devējus, gan darbiniekus vērīgāk paraudzīties uz savu darbavietu, un kopīgi meklēt risinājumus, lai uzlabotu gan fizisko darba vidi, gan arī psiholoģisko klimatu uzņēmumos, tādejādi paaugstinot arī darba un dzīves kvalitāti. Ņemot vērā, ka iepriekšējā politikas dokumenta - Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.-2013.gadam darbības termiņš beidzās pagājušajā gadā, LM līdz 2014.gada 1.jūlijam veiks izvērtējumu, lai analizētu sasniegtos mērķus un īstenotos pasākumus darba vides uzlabošanā. Tomēr jau šobrīd varot secināt, ka līdz šim īstenotie pasākumi pamatā esot bijuši efektīvi un kopš 2007.gada nelaimes gadījumos bojā gājušo un smagi cietušo skaits ir samazinājies. Pamatojoties uz šī izvērtējuma rezultātiem, LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem šogad...

Vidējā bruto darba samaksa Baltijas valstīs uzrādījusi pieaugumu jau trešo gadu pēc kārtas. Pērn straujākā algu izaugsme bijusi Igaunijā, kur darba samaksa gada pēdējā ceturksnī sasniedza 7.6%, savukārt otrajā un trešajā ceturksnī gada pieauguma temps pārsniedza pat 8%, palielinoties par 8.8% un 8.5%. Lietuvā un Latvijā vidējā bruto darba alga pērn palielinājusies par attiecīgi 4.7% un 4.6%. Pateicoties algu kāpumam un zemai inflācijai, strādājošo pirktspēja turpināja palielināties, turklāt pieauguma temps pērn palielinājās visās Baltijas valstīs, liecina apkopotā informācija jaunākajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā. Vidējā neto darba samaksa visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Darba samaksas statistika uzrāda pietiekami lielu starpību (gandrīz 50%) vidējai algai Igaunijā salīdzinājumā ar vidējo samaksu Latvijā un Lietuvā, turklāt šī atšķirība pēdējo gadu laikā pat ir pieaugusi. Igaunijā vidējā neto darba samaksa 2013.gada pēdējā ceturksnī bija 785 eiro, par apmēram 14% pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Latvijā neto darba samaksa palielinājusies līdz 530 eiro, Lietuvā līdz 524 eiro. Abās...