DARBA TIESĪBAS

Valdība otrdien, 21.oktobrī, vienojās noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējās skaitliskās vērtības no iedzīvotāju ienākumiem), informē Labklājības ministrija (LM) - piemēram, šogad šis skaitlis būtu 129 eiro. To paredz otrdien valdībā izskatītā LM izstrādātā Koncepcija par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Vienlaicīgi minimālā ienākuma līmeni plānots noteikt atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, LM piedāvā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto skalu, piemērojot to Latvijas situācijai. Proti, pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālā ienākuma līmeni nosakot 100% apmērā, bet pārējiem, tai skaitā bērniem, - 70% apmērā. LM uzsver, ka minimālā ienākuma līmenis nav fiksēta summa. Tas nozīmē, ka tā apmērs mainīsies katru gadu, ņemot vērā mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. LM līdz 2014.gada beigām izveidos darba grupu, lai izstrādātu plānu minimālā ienākumu līmeņa ieviešanai. Izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā, minimālo pensiju un valsts sociālo pabalstu jomā saistībā...

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) tikās Rīgas, Tukuma un Ventspils pašvaldību, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM), Valsts darba inspekcijas(VDI) un NVA pārstāvji, lai pārrunātu šogad atjaunotā NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi un apspriestu ierosinājumus tā veiksmīgākai īstenošanai nākamvasar. Kopumā skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni: jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%). Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961. Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni. Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā,...

Otrdien, 7.oktobrī, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē "Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā, problēmas un iespējamie risinājumi", lai informētu deputātus par nodarbinātības situāciju valstī. Savukārt Labklājības ministrijas (LM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kolēģi piedalījās sēdē, lai informētu par finansējumu bezdarbnieka pabalstiem. Lai arī bezdarba līmenis valstī, salīdzinot ar ekonomiskās krīzes laiku, ievērojami samazinājies un uz 1.septembri bija 8,4%, bet pašreiz pēc operatīvajiem datiem - 8.2%, tas tomēr joprojām ir lielāks nekā pirmskrīzes 2008.gadā, kad tas bija sarucis līdz 4,8%. Visvairāk NVA reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršajās profesijās - palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, apkopēji. Pēdējo divu gadu laikā, bezdarba līmenim samazinoties, novērojams arī ilgstošā bezdarba samazinājums. 2014.gada sākumā NVA uzskaitē bija 33 038 ilgstošie bezdarbnieki, bet 31.augustā - 28 242 jeb 34,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, tātad, 8 mēnešu laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits bija samazinājies par 4 796 cilvēkiem. Pēc bezdarba ilguma 2014. gada...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien atkārtoti lēma strīdīgos Darba likuma grozījumus, par kuriem nav vienojusies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), novirzīt uz apspriešanu Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība . NTSP sēde ir plānota 17.oktobrī. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "NTSP sēdē atkārtoti piedāvāsim LDDK pusei jau viņu noraidītos un arī citus kompromisus, bet neatkāpsimies no galvenā - piemaksas par virsstundu darbu nedrīkst samazināt, tāpat kā nedrīkst samazināt arodbiedrību tiesības aizstāvēt savus biedrus. Varētu būt, ka Saeima par grozījumiem Darba likumā 3.lasījumā balso 23.oktobra plenārsēdē, tādēļ jāturpina darbs ar Saeimas deputātiem, atgādinot viņu solījumus...

Darba tiesisko attiecību vide, ko Latvijā regulē Darba likums, šobrīd ir līdzsvarota, uzskata Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS). Tādēļ LBAS vēlas saglabāt līdzsvaru starp darbinieku un darba devēju tiesībām, negrozot Darba likuma pantus, kas būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko situāciju un arodbiedrību iespējas aizstāvēt savus biedrus. 7.oktobrī un 8.oktobrī plānotas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, jo Saeimas līmenī palikusi atklāta diskusija par Darba likuma 68. un 110.pantu. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam - arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājuma LBAS ir iesniegusi aprēķinus, ko nav apstrīdējusi Finanšu ministrija, ka, veicot šādas izmaiņas Darba likuma 68.pantā, pirmkārt - tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa, otrkārt - ļoti būtiski samazinās iemaksas...

No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. To paredz grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas ceturtdien, 2.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstītas Saeimā. Turklāt no nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas. „Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad – uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju tās būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību,” norāda par likumprojekta virzību...

Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likuma projektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Likumprojekts paredz tiesības uz izdienas pensiju NMPD ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu. Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp veic glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas. Nodrošinot neatliekamo palīdzību, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to NMPD nevar...

Lai noteiktu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu par svētku dienu un lai attiecīgi, ja noslēguma koncerts iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena būtu brīvdiena, Saeima ceturtdien, 25.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai būs par to jānobalso vēl divos lasījumos. Ar likuma grozījumiem tiktu nodrošināta pilnvērtīga svētku dalībnieku līdzdalība kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, sekmēta sabiedrības piederības izjūta nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentēti svētki kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs, norāda likumprojekta autori Kultūras ministrijā. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela - no 0,08 līdz 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta. Savukārt, kā liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas informācija, darba devējiem rastos papildus izdevumi no dubultas samaksas un atvaļinājuma pagarināšanas šīs papildu brīvdienas laikā un darba dienu skaita samazināšanas attiecīgajā mēnesī, skaidro likumprojekta...

Šī gada 12.septembrī Rīgā, piedaloties Lietuvas un Bulgārijas ekspertiem, norisinājās Valsts Darba Inspekcijas un Nodarbinātības Valsts Aģentūras starptautiskais seminārs “Nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai īstenojamie pasākumi”. Seminārā ar savu pieredzi par efektīvu pasākumu īstenošanu nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai dalījās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Stockholm School of Economics (SSE) Rīga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, Valsts darba inspekcijas juridiskās nodaļas vadītājs Guntars Staune. Savukārt, ar ārvalstu inspekciju pieredzi iepazīstināja Lietuvas darba inspekcijas juridiskā departamenta direktora vietnieks Gediminas Noreika un Bulgārijas darba inspekcijas starptautiskā darbaspēka migrācijas direktorāta vecākais inspektors Nenko Petkov Salchev. Pasākumā tika apspriestas nereģistrētās nodarbinātības tendences pēdējo gadu laikā Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kā arī katras valsts padarītais pārkāpumu novēršanai. Tāpat semināra dalībnieki dalījās pieredzē nodarbinātības pārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas kārtībā. Semināra pašmāju situāciju atspoguļoja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone ar viedokli, ka Latvijā ēnu ekonomika ir liela problēma, ko var secināt pēc statistikas datiem, kas ir...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) "Jauniešu garantijas" ietvaros uzsāk atbalsta pasākuma "Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām)" īstenošanu un aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus - pieteikties NVA filiālēs visā Latvijā subsidēto darba vietu izveidei jauniešiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir grūtāk nekā citiem atrast darbu. Pieņemot darbā NVA reģistrēto nelabvēlīgākā situācijā esošo jaunieti, darba devējs no NVA saņems dotāciju 50% apmērā no mēneša darba algas, ko darba devējs noteiks pats. Taču jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru - 320 eiro. Tātad jaunieša alga var būt, piemēram, 700 eiro, bet NVA segs ne vairāk par 320 eiro. Savukārt, ja darba devējs pieņems darbā jaunieti ar invaliditāti, no NVA viņš saņems ikmēneša darba algas dotāciju vienas valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā (320 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba...

Neskatoties uz to, ka Darba likuma grozījumi Saeimas Darba un sociālo lietu komisijā jau tiek skatīti uz 3.lasījumu, Latvijas Darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē to, ka šajā likuma grozījumu stadijā ir izdevies rast izpratni darba devējiem būtiskos jautājumos – ņemot vērā to, ka Darba likums pēc būtības ir divu pušu (darba devēju un darba ņēmēju) intereses, tiesības un pienākumus sabalansējošs akts. Līdz šim nebija panākta vienprātība ar sociālajiem partneriem divos būtiskos jautājumos – virsstundu darba apmaksas kārtībā un darbinieku atbrīvošanā no darba bez arodbiedrības saskaņojuma konkrētos, līdz šim likumā ietvertos gadījumos. Abas spēkā esošās normas LDDK ieskatā bremzē Latvijas konkurētspēju, kā arī virsstundu apmaksas gadījumā – veicina ēnu ekonomikas īpatsvaru. Tomēr pagājušonedēļ Saeimas Darba un sociālo lietu komisijas sēdē panākta abu jautājumu tālāka virzība. Vienlaikus LDDK ir gandarīta, ka Darba likuma grozījumos pēc sociālo partneru savstarpējas vienošanās beidzot paredzēts izveidot sistēmu darba devēju lielākai ieinteresētībai ieguldīt savu darbinieku apmācībā, vienlaikus esot aizsargātiem...

Lai stiprinātu zemessardzes kapacitāti un veicinātu zemessargu sagatavošanu, Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti trešdien, 10.septembrī, vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Darba likumā. Lai dotu zemessargam garantiju, ka viņš nezaudēs darbu, piedaloties starptautiskās operācijās un apmācībā, darba devējam šajā laikā nebūs tiesību uzteikt darba līgumu. Savukārt pēc darbinieka atgriešanās viņš būs jānodrošina ar to pašu vai līdzvērtīgu amatu, paredz komisijas atbalstītie likuma grozījumi. Tāpat grozījumi nosaka, ka darba devējam darbiniekam, kurš dien zemessardzē, uz Zemessardzes vienības izziņā norādīto laiku būs jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pirms 3.lasījuma tiks skatīti grozījumi Darba likumā. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas jau kopš 2012.gada piedalās Darba likuma grozījumu apspriešanā un saskārusies ar nepietiekami izsvērtu pozīciju citu procesā iesaistīto organizāciju nostājā, uzsver - Darba likuma pamatmērķis ir nodrošināt sabalansētas attiecības starp abām darba tirgū iesaistītajām pusēm - darba devējiem un darba ņēmējiem, - nevis radīt klaji nelabvēlīgus apstākļus vienai no tām, kā tas ietverts grozījumu pašreizējā stadijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Darba likums Latvijā jau tradicionāli ir vairāk darba ņēmēja, nekā darba devēja pusē. Pilnībā izprotam un atbalstām to, ka cilvēkam nepieciešama drošības sajūta un garantijas, ka viņš bez iemesla nekļūs par bezdarbnieku, tiks adekvāti atalgots un viņam tiks nodrošināti cilvēka cienīgi darba apstākļi. Tai pašā laikā ir atsevišķas Darba likumā ietvertas normas, kas ļoti būtiski ierobežo darba devēja tiesības un darbības elastīgumu. No darba devēju viedokļa nevaram šādus nosacījumus atbalstīt." Viens no būtiskākajiem...

Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4,7% un gada kopējā alga - par 5,8%. Saskaņā ar pētījuma, kurā analizēti dati no 249 organizācijām par vairāk kā 43 000 darbiniekiem, rezultātiem no darbiniekiem, kas veic līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš, pamatalgas nav mainītas 64,6% darbinieku, ir samazinātas 0,1% darbinieku, bet tiem 35,3% darbinieku, kuri saņēma pamatalgas pieaugumu, tas ir bijis būtisks - vidēji 8,4% apmērā. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši vecākie speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Mainīgās daļas pieaugumu ir sajutis katrs otrais darbinieks, un šiem darbiniekiem pieauguma apjoms gada kopējai algai ir bijis vidēji 9,1%, kamēr gandrīz katrs trešais darbinieks ir sajutis gada kopējās algas samazinājumu vidēji par -6,3%. Mēneša un ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas komponente (šogad kopumā saņēmuši 50% darbinieku). Pusgada vai gada prēmijas par iepriekšējā gada rezultātiem šogad kopumā nopelnīja 46% darbinieku,...

Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) dalībvalstīs, arī Latvijā no 1.septembra līdz 30.novembrim notiks koncentrēta ostas valsts kontroles inspekciju kampaņa. Tās laikā inspektori pastiprināti kontrolēs, vai uz kuģiem tiek ievērotas un pareizi uzskatītas jūrnieku darba un atpūtas stundas. Lai garantētu kuģošanas drošību, jūrnieki darba un nepieciešamās atpūtas laiku reglamentē STCW konvencija un tās grozījumi, ieskaitot Manilas grozījumus. Koncentrētās kampaņas PMoU dalībvalstīs notiek katru rudeni, katru gadu pievēršot uzmanību kādai no aktuālākajām kuģošanas drošības problēmām. Visās dalībvalstīs pārbaudes notiek atbilstoši vienādiem standartiem un vienādām, iepriekš saskaņotām prasībām. Latvijā ostas valsts kontroles funkcijas veic Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (JA KDI) inspektori, pārbaudot Latvijas ostās ienākošos citu valstu kuģus. Koncentrētās kampaņas laikā pastiprināti pārbaudīti tiks arī Latvijas karoga kuģi citu valstu ostās. Lai sagatavotos pastiprinātām pārbaudēm, šogad, tāpat kā katru gadu, pirms kampaņas tiek veikts nopietns darbs ar Latvijas kuģu īpašniekiem un apkalpēm. Vienlaicīgi līdzīga koncentrētā kampaņa notiek arī Tokijas memoranda...