DARBA TIESĪBAS

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 7.marta rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" pieteikums par Valsts darba inspekcijas lēmuma atcelšanu saistībā ar 2012.gada janvārī notikušu nelaimes gadījumu darbā. AT lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību pieņēmusi, jo apelācijas instances tiesa ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā būtiskos apstākļus un pareizi interpretējusi lietā piemērojamās tiesību normas. AT ieskatā, darba devējam ir pienākums ne tikai nodrošināt darba aizsardzības sistēmu, bet, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 5.panta otro daļu, ir pienākums nodrošināt arī darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 11.jūnija spriedumu atzina, ka notikušais nelaimes gadījums ir sekas tam, ka MAS "Liepājas metalurgs" nebija pienācīgi veikti darba aizsardzības pasākumi, jo pieteicēja kā darba devēja nebija nodrošinājusi, ka darba vietā nebūtu iespējama piekļuve bīstamai zonai bez atbildīgās personas ziņas, konstatējamas nepilnības darba drošības instrukciju saturā un instruktāžu veikšanā,...

Jau informējām, ka ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas vakar, 29. februārī, tika apspriests Ministru kabineta komitejā (tajā sākotnēji izskata tiesību aktu projektus, kurus institūcijas nav pilnībā saskaņojušas un par kuriem vēl nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tāpat likumprojekts vēl jāskata Saeimā). Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2014/67/ES ietvertās normas attiecībā ar darbinieka nosūtīšanas jēdzienu, darba devēja pienākumiem, kā arī darbuzņēmēja (personas, kas ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā, kā arī direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros prasības. Atgādinām, ka vēl nesen Eiropas Savienības tiesas judikatūras spriedumi (Viking Line, Laval, Rüffert un Commission v Luxembourg lietās) izraisīja diskusijas starp Eiropas Savienības institūcijām, sociālajiem partneriem un zinātniekiem, pievēršoties vairākiem būtiskiem jautājumiem. Lai risinātu radušās problēmas un mazinātu neskaidrību, tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES, kuras prasības...

Pirmdien, 29.februārī, Ministru kabineta komitejā tiks vērtēts likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", kurā paredzētas izmaiņas Darba likuma 75.pantā - par solidārās atbildības ieviešanu apakšuzņēmēju ķēdēs. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Celtnieku arodbiedrības jau gadiem izteiktie priekšlikumi par solidārās atbildības ieviešanu visā apakšuzņēmēju ķēdē, lai maksimāli aizsargātu darbiniekus, likumprojektā neesot ņemti vērā, informē LBAS. Pašreizējās likumprojekta redakcijas 75.2pantā ir ietverts tikai minimālais - attiecīgajā ES direktīvā noteiktais. Šie noteikumi piemērojami tikai darbinieka nosūtīšanas gadījumā uz citu valsti, veicot būvdarbus saistībā ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību. Pašreizējā likumprojekta redakcija izslēdz solidārās atbildības ieviešanu daudzos citos būvniecības veidos inženierbūvniecībā - ceļu, maģistrāļu, dzelzceļu, metro, lidlauku, elektropārvades līniju u.c. objektu būvniecībā. Turklāt likumprojekts paredz, ka darbiniekam ir tiesības prasīt neizmaksāto darba samaksu no personas, kura darba devējam ir tieši uzdevusi darbu, - kas nozīmē, ka darba devēju atbildība ir paredzēta tikai vienā apakšuzņēmēju ķēdes posmā. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "LBAS uzskata solidārās atbildības mehānisma...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar darba devējiem arī šovasar no jūnija sākuma līdz augusta beigām īstenos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, kurā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Piedaloties vasaras nodarbinātības pasākumā, skolēni iegūs praktisku darba pieredzi, strādājot darba devēju piedāvātajās profesijās, uzzinās, kas ir darba intervija, darba līgums un darba tiesiskās attiecības, gūs priekšstatu par darba tirgus vidi. Jau februāra beigās NVA plāno izsludināt darba devēju pieteikšanos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikties darba devējs varēs tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. Vispirms NVA filiāle ar darba devēju noslēgs sadarbības līgumu, bet pēc tam darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu, nodrošinot skolēnam darba vadītāju, kurš jaunietim palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par paveikto darbu skolēns saņems atalgojumu valstī noteiktās minimālās algas apmērā par pilnu nostrādātu darba laiku - 370 eiro pirms...

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā. 2015. gadā Latvijā notikuši 26 letāli nelaimes gadījumi darbā (2014. gadā tādu bija 41, iepriekšējos gados attiecīgi 31, 35 un 33), kā arī 164 smagi nelaimes gadījumi, kas ir par 50 mazāk nekā 2014. gadā (vēl iepriekšējos gados attiecīgi 230, 219 un 190). Nesmago nelaimes gadījumu skaits ir palicis apmēram iepriekšējā gada līmenī (1492 pret 1511), taču, kā preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, patiesībā nesmago nelaimes gadījumu skaits noteikti ir lielāks, taču nereti par to netiek paziņots, tāpēc, visticamāk, šim skaitlim pat būtu jāpieaug, jo iepretim Eiropas valstu statistikai Latvijas rādītājs šajā ziņā esot ļoti zems. Kopā VDI 2015. gadā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48...

Labklājības ministrija (LM) turpmākajiem gadiem noteikusi konkrētus pasākumus darba aizsardzības jomā, kas nepieciešami, lai īstenotu Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. To paredz otrdien, 26.janvārī, valdībā apstiprinātais Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2016.-2018.gadam. Pamatnostādnēs kā galvenie virzieni ir darba aizsardzības prasību aktīva ieviešana, darbinieku veselības aizsardzības veicināšana, kā arī darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole. Tāpat uzmanība tiks pievērsta drošas darba vides nodrošināšanai nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumiem. Atbilstoši iepriekšminētajiem virzieniem plānota virkne aktivitāšu, tostarp, videoapmācību un video padomu izstrāde, semināri darba aizsardzības speciālistiem, konsultatīvs atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, jaunu bezmaksas interaktīvo darba vides riska novērtējuma rīku izveide un tiešsaistes pieejamības nodrošināšana. Tāpat paredzēts izstrādāt mācību saturu un palīgmateriālus specializētajām darba aizsardzības apmācības programmām (40h) 10 bīstamajās nozarēs, nodrošināt arodveselības un arodslimību ārstus ar padziļinātu un specifisku informāciju par aktuāliem arodslimību jautājumiem. Vienlaikus, lai iegūtu papildu informāciju par situāciju darba aizsardzības jomā, turpmākajos gados plānots īstenot vairākus pētījumus, t.sk....

Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists un darba tiesību eksperts, Biznesa augstskolas Turība absolvents Andris Alksnis konsultē Latvijas lielākos darba devējus darba tiesību jautājumos. Viņš skaidro, kāpēc gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir būtiski zināt savas tiesības, kā arī to, kāpēc nepieciešams veidot atsevišķas Darba tiesas. Darba ņēmēji Latvijā pārzina savas tiesības Viens no maniem tiešajiem pienākumiem ietver Latvijas lielāko darba devēju konsultēšanu darba tiesību jautājumos, un nereti nākas saskarties ar gadījumiem, kad darba ņēmēji savas tiesības interpretē visdažādākajos veidos, radot problēmas darba devējam. Ir gadījumi, kad darba ņēmēji savas tiesības izmanto ļaunprātīgi. Tiem darbiniekiem, kuri nezina savas tiesības, ir iespēja iesaistīties arodbiedrībā, tāpēc uzskatu, ka darba ņēmējiem nevajadzētu būt problēmām ar informētību par viņu tiesībām. Lai gan virkne aptauju un pētījumu atspoguļo, ka darba ņēmēji Latvijā visbiežāk necīnās par savām tiesībām, piemēram, gadījumos, kad darba devējs savlaicīgi neizmaksā algu vai nepiešķir atvaļinājumu, jāmin, ka šāda situācija daļēji veidojusies tāpēc, ka mūsu...

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana. Brīvprātīgā darba veicēji būs nodrošināti ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks. Iepriekšminēto paredz otrdien, 22.decembrī, valdībā apstiprinātie Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā. Brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir iespējama darbu veicēja krišana no vairāk nekā 5 metru augstuma u.c. Apdrošināšanas līgumu varēs neslēgt, ja brīvprātīgā darba veicējam, uzsākot darbu, jau būs spēkā esošs apdrošināšanas līgums par...

Saeima ceturtdien, 10.decembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunatnes likumā, nosakot, ka jauniešu brīvprātīgais darbs tiek organizēts saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu. Līdz šim brīvprātīgā darba veikšanu regulējuši vairāki atsevišķi likumi, taču Saeimā 2015.gada 18.jūnijā pieņemts Brīvprātīgā darba likums, kas nosaka vienotu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu mūsu valstī. Brīvprātīgā darba likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Likums brīvprātīgo darbu definē kā organizētu fizisku vai intelektuālu darbu, ko fiziska persona pēc labas gribas un bez atlīdzības veic sabiedrības labā. Likums noteic, ka brīvprātīgo darbu drīkst veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu. Personas vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu var veikt tikai ar likumisko pārstāvju rakstveida atļauju. Tāpat Saeimas atbalstītie grozījumi Jaunatnes likumā precizē, ka jaunatnes organizācijām ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem. Grozījumi nepieciešami, lai neierobežotu jaunatnes organizāciju iespējas saņemt valsts budžeta finansējumu arī citu valsts piedāvāto finanšu instrumentu ietvaros....

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. To paredz grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas otrdien, 10.novembrī, kā steidzami otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Eiropas Profesionālās kartes saņemšana nebūs obligāta, un personas varēs izvēlēties arī līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Karti izdos un anulēs Akadēmiskās informācijas centrs, un tās izsniegšana būs maksas pakalpojums. Kā deputātus iepriekš informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem, tostarp trīs no tām ir reglamentētas arī...

Nevērīgi nomests kabelis vai dēļa gals, apledojuši pakāpieni pie ārdurvīm, sliktā apgaismojumā nepamanāms slieksnis – šie ikdienišķie, bieži bez uzmanības atstātie sīkumi ir viens no lielākajiem draudiem darbinieku veselībai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, gandrīz trešā daļa no visiem Latvijā darba vietā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar pakrišanu, paklupšanu vai krišanu no neliela augstuma. Vēršot uzmanību uz šo nopietno problēmu, šogad labas prakses balva darba aizsardzībā «Zelta ķivere» piešķirta diviem uzņēmumiem, kuri visveiksmīgāk novērsuši aizķeršanās un paklupšanas draudus – SIA Ventspils nafta termināls un SIA Cemex. Pērn Latvijā reģistrēti 1763 nelaimes gadījumi darba vietā, no kuriem 213 bijuši smagi un 41 beidzies letāli. No tiem 494 gadījumi saistīti ar kritieniem no neliela augstuma, 108 no tiem bijuši smagi un četri darbinieki miruši. Visbiežāk traumas krītot un klūpot guvuši cilvēki, kuri strādā būvniecības, transporta, kā arī mazumtirdzniecības nozarēs. Tipiskākie šādos negadījumos gūtie savainojumi ir dažādi roku un kāju lūzumi, izmežģījumi, sastiepumi...

Labklājības ministrija sagatavojusi pamatnostādņu projektu "Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam" un plāna projektu "Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2015.-2017.gadam" , kurus 15. oktobrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Iepriekšējais politikas cikls darba aizsardzības jomā tika īstenots no 2008.-2013.gadam, izstrādājot un ieviešot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes , kā arī uz to pamata izstrādātos Darba aizsardzības jomas attīstības programmu un Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.-2013.gadam. Kā norādījuši pamatnostādņu veidotāji, viena no būtiskām identificētām problēmām ir zems sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem. Lai arī sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem kopumā ir audzis, tas vēl joprojām vērtējams kā nepietiekams. Kā galvenās riska grupas ir jāatzīmē jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, kā arī iedzīvotāji, kas strādā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos. Būtiska problēma ir augstais nelaimes gadījumu skaits, īpaši augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kā arī jo sevišķi liels nelaimes gadījumu īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam pamatā ir nepienācīga darba aizsardzības...

Ministru kabinets 13.oktobrī pieņēma noteikumus №584 «Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē». Noteikumi stāsies spēkā ar 2016.gada 1.jūliju. Labklājības ministrija (LM), kas ir šo noteikumu rosinātāja, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, paredzēja noteikt darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbības radīto risku. Līdz šim Latvijā nebija spēkā normatīvo aktu, kas noteiktu specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Attiecībā uz nodarbināto aizsardzību piemēro vispārīgās darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, saistībā ar darba vides risku novērtēšanu, kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, obligātajām veselības pārbaudēm u.c. Turpmāk darba devēji būs atbildīgi par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē. Elektromagnētiskie lauki šo noteikumu izpratnē ir statiski elektriskie, statiski magnētiskie un laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvence nepārsniedz 300 GHz....

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) no Valsts policijas darbiniekiem saņem sūdzības, ka virsstundu darbos dažādos pasākumos, piemēram, Āfrikas cūku mēris u.c., tiek iesaistīti atsevišķi Valsts policijas reģionu priekšnieki, to vietnieki, citi zemāka ranga policijas struktūrvienību priekšnieki. Tajā pašā laikā citiem policijas darbiniekiem iespējas strādāt virsstundas dažādu pasākumu nodrošināšanā ir ierobežotas. LIDA ir konstatējusi, ka šie ierobežojumi ir radīti mākslīgi, lai palielinātu savus ikmēneša ienākumus. Virsstundas apmaksā, izejot no policijas darbinieka pamata atalgojuma. Jo lielāks atalgojums, jo lielāka summa tiek maksāta par virsstundām. Piemēram, policijas reģiona priekšnieks ar atalgojumu 1200 - 1500 eiro mēnesī saņems par virsstundām daudz vairāk, ne kā policijas darbinieks ar atalgojumu 400 - 500 eiro mēnesī. LIDA norāda, ka Valsts policijas dažādu struktūrvienību vadītājiem ir noteikts normālais darba laiks un viņu galvenais uzdevums ir organizēt darbu, bet ne mākslīgi radīt sev virsstundas. Papildus pasākumu nodrošināšanai virsstundu apmaksai iedalītie finansiālie līdzekļi tiek izlietoti daudz lielākā apmērā, samazinot iespējas citiem iesaistītajiem...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā. Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi. Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts...