DARBA TIESĪBAS

Latvijas Celtnieku arodbiedrība (LCA) jau daudzu gadu garumā runā par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu. Latvijā 2006.gadā tika noslēgta nozares ģenerālvienošanās starp LCA un Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas noteica minimālā atalgojuma standartus būvniecības nozarē, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Ģenerālvienošanās darbība attiecās tikai uz Būvnieku asociācijas biedriem, kas radīja nevienlīdzīgus spēles noteikumus būvuzņēmumu starpā. Krīzes laikā - 2009.gadā - darba devēju organizācija pārstāja pildīt ģenerālvienošanās paredzētās prasības, un uz šo brīdi tās darbība ir apturēta. LCA priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere: „Arī šobrīd būvniecības nozares sociālie partneri LCA un LBA diskutē par vienošanās noslēgšanu. Grūtības rada darba devēju organizācijas šī brīža mazais pārstāvības procents. Tas neļauj noslēgt nozares koplīgumu erga omnes, kura noslēgšanai tiesību akti paredz prasību darba devēju organizācijai pārstāvēt 50% no nozarē strādājošiem vai 60% no nozares apgrozījuma. Tomēr Darba likums (DL) paredz, ka Ģenerālvienošanos var slēgt arī darba devēju organizāciju apvienības, tas liecina, ka nepieciešama darba devēju organizāciju apvienošanās un...

Labklājības ministrija, vērtējot valdības Rīcības plānā labklājības nozarei noteikto uzdevumu izpildi, starp nozīmīgākajiem darbiem minējusi jaunu pasākumu ieviešanu jauniešu bezdarba mazināšanai un skolēnu vasaras darba atjaunošanu. Ministra Ulda Auguļa paziņojumā norādīts, ka Latvija Eiropas Savienības līmenī novērtēta kā valsts, kas 2014.gadā operatīvi un sekmīgi ir uzsākusi Jauniešu garantijas pasākumus. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt jauniešu nodarbinātības izredzes, mērķtiecīgi palīdzot jauniešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nestrādā vai nemācās. Pusgada laikā, kopš uzsākts pasākums, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīti vairāk nekā 10 tūkstoši jauniešu bezdarbnieku. 2014.gada jūnija beigās NVA uzskaitē bija 16 639 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem, t.sk. 7 468 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas ir 8,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Jauniešu bezdarbnieku kopskaitā 13,2% bija ilgstošie bezdarbnieki. Vidējais bezdarba ilgums 2014.gada jūnija beigās jauniešiem bezdarbniekiem bija 4 mēneši. Lielākais jauniešu bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesijām...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka skolēniem, kuri vēlas strādāt vēl trešajā vasaras mēnesī, un viņu vecākiem ir jāņem vērā vairāki nosacījumi, kas saistīti ar nodokļu maksāšanas kārtību un atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemērošanu. Lai novērstu nepatīkamo situāciju, ka vecākiem valstij jāatmaksā bērna nodarbinātības laikā nepamatoti piemērotie nodokļu atvieglojumi, turpmāk, tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības, bērna atrašanās vecāka apgādībā tiks automātiski pārtraukta. Savukārt pēc tam, kad skolēns būs pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns būs jāatjauno apgādībā. No 2014.gada 1.jūnija tas ir izdarāms elektroniski, izmantojot VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu. Nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu režīms ir skolēna darba devējam – 1) vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, 2) darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai 3) lauksaimnieks. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā, skolēnam sākot strādāt: no algas darba devējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 24 % un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09%. 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu...

Lai darba ņēmēji, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu, nemainot dzīves vietu, strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš pērnā gada pavasara īsteno reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu, programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā kompensējot transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. Reģionālās darba mobilitātes veicināšanas pasākumā kopumā iesaistījušies 304 nodarbinātie, no tiem šī gada 1.pusgadā - 122. Visvairāk darba mobilitātes atbalsta saņēmēju arī šogad ir Latgalē, bet vismazāk - Rīgas reģionā un Zemgalē. Mobilitātes programmas dalībnieki nodarbināti dažādās nozarēs, strādājot tādās profesijās kā, piemēram, pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, iekārtu operators, ceha strādnieks, konditors, būvnieks, palīgstrādnieks u.c. 93 % mobilitātes programmas dalībnieku bija pieprasījuši transporta izdevumu kompensāciju ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ, savukārt 7% - dzīvojamo telpu īres kompensāciju. NVA finansiālu atlīdzību darba attiecību pirmajos četros mēnešos var saņemt tie komersantu nodarbinātie, kuru darba vieta atrodas vismaz 20 km...

Dziesmu un deju svētku padome 2013.gada nogalē atbalstīja priekšlikumu izstrādāt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ar mērķi piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Vakar, 29.jūlijā, Kultūras ministrijas iesniegto likumprojektu apstiprināja Ministru kabineta sēdē. Grozījumi likumā paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai, kā arī papildus brīvdienas noteikšanu , ja noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimā. Šāda iecere radusies, lai nodrošinātu svētku dalībnieku pilnvērtīgu līdzdalību kārtējos Dziesmu un deju svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā; nostiprinātu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības apziņu, sekmētu sabiedrības piederības izjūtu nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Pagājušajā gadā tika rasts pagaidu risinājums - likuma pārejas noteikumu 6.punktā nosakot, ka ikvienam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu darba devējam, nākamā...

2014.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, darba piedāvājumu skaits būtiski palielinājies, savukārt aktīvo darba meklētāju skaits ir sarucis, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie 2014.gada pirmā pusgada dati. Vēl aizvien lielākais darba sludinājumu skaits ir pārdošanas un klientu apkalpošanas sfērā. Kopš šī gada sākuma darba piedāvājumu daudzums www.cvmarket.lv apkalpošanas sektorā pieauga par 39%, savukārt pārdošanas nozarē pat par 45%. Savukārt aktīvie darba meklētāji, izvietojot savus CV portālā, visvairāk kandidē uz uz transporta un loģistikas, finanšu un asistēšanas, kā arī administrēšanas vakancēm. "Situācija valstī uzlabojas, kas atspoguļojas arī darba tirgū - darba devēji pakāpeniski paplašina savu uzņēmumu darbības spektru, tāda veidā aktīvi radot jaunas darba vietas. Savukārt tas cilvēkiem dod plašākas iespējas atrast sev piemērotu darba vietu," stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba. "Saistībā ar tirgus stabilizēšanos ir manāma interesanta tendence - dati rāda, ka izteikti lielākā daļa kandidātu, kas piesakās vakancēm, ir strādājošie, nevis bez...

Valdība otrdien, 22.jūlijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2015. līdz 2017.gadam neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli(IIN) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kvalificētās stipendijas un atlīdzības, ko izmaksā bezdarbniekam aktīvo nodarbinātības pasākumu laikā. Stipendijas un atlīdzības no 2015. līdz 2017.gadam neapliks ar nodokli, lai nepasliktinātu situāciju bezdarbniekiem (īpaši jauniešiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem), jo iedzīvotāja ienākuma nodokļa piemērošanas gadījumā būtu nepieciešams palielināt stipendijas un atlīdzības apmēru. Tas katru gadu samazinātu 2 167 bezdarbniekiem iespēju piedalīties NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos. LM uzsver, ka bezdarbniekiem aktīvo nodarbinātības pasākumu dalības laikā NVA stipendijas vai atlīdzības izmaksā, lai kompensētu dalības laikā radušos izdevumus (ceļa izdevumi, ēšanas izdevumi, mācību materiālu iegāde utt.). Tāpat valdība atbalstīja LM iniciatīvu, sākot ar 2015.gadu, kad skolēni iesaistās NVA nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, vecākiem saglabāt tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Kā atzīts ziņojumā, iesaiste nodarbinātības pasākumā skolēniem nav vērtējamas kā darba tiesiskās attiecības klasiskā izpratnē, bet gan kā īslaicīgs...

Ņemot vērā, ka šobrīd ir aktīva ogu un sēņu lasīšanas sezona, un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un sēņu pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, kuru ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gada laikā nepārsniedz 2845,74 euro, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu (t.i. no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā). Tas ir jādara tādēļ, ka gadījumos, kad ienākumi no minētās darbības pārsniedz 2845,74 eiro gadā, tiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Proti, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2845,74 euro gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi ogotājs un...

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, iegūstot pirmo darba pieredzi un iepazīstot darba tirgus vidi. Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus. Pieredze liecina, ka skolēni ļoti centīgi un veiksmīgi tiek galā ar uzticētiem darbiem. Jāteic, ka līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, SIA „Maxima Latvija”, SIA „Transcom Worldwide Latvia”, AS „Rīgas piena kombināts”, SIA „Rūķīšu tēja”, Olimpiskais centrs „Ventspils”, SIA „ALG CLEANING”, SIA...

Otrdien, 1.jūlijā, valdībā apstiprināts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus"", informē Labklājības ministrija (LM). Ņemot vērā jau iepriekš veiktās izmaiņas noteikumos par apmācību darba aizsardzības jautājumos, grozījumos precizēts apmācības apjoms darba aizsardzības koordinatoriem būvniecībā. Turpmāk papildu arhitekta vai būvprakses sertifikātam, šiem koordinatoriem būs jāiegūst arī specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā 40 stundu apmērā. Šīs zināšanas sniegs padziļinātu izpratni par būvniecībā raksturīgākajiem riska faktoriem. Saskaņā ar to, ka darba aizsardzības koordinators var būt gan fiziska, gan juridiska persona, gadījumā, ja šos pienākumus veiks juridiska persona, tai būs nepieciešams nodarbināt vismaz vienu fizisku personu, kura ir ieguvusi nepieciešamo sertifikātu un apmācību. Vienlaikus precizētas prasības darbam zemes būvēs, nosakot skaidrāku regulējumu. Ar terminu „zemes būves" tiks saprasts jebkurš cilvēka darbības rezultātā mākslīgi radīts zemes objekts, kura grunts sienu nogruvums var apdraudēt tajā nodarbinātos (tranšejas, akas, tuneļi, caurtekas, būvbedres, u.c.). Darbam augstumā būs jāizmanto atbilstošs darba aprīkojums un...

Sociālo un darba lietu komisijai 11.Saeimas sasaukuma laikā jānoslēdz darbs pie vairākiem būtiskiem likumprojektiem, kas skar lielu iedzīvotāju daļu. To, noslēdzot 2014.gada pavasara sesiju, uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. „Pavasara sesijā esam otrajā lasījumā pieņēmuši vairākus svarīgus likumprojektus, pie kuriem darbs būtu jānoslēdz vēl šim parlamenta sasaukumam. Tie ir Darba likuma grozījumi, kas skars vai ikvienu darba devēju un darba ņēmēju, tie ir smēķēšanas ierobežojumi, kas būs nozīmīgs solis sabiedrības veselības uzlabošanā, kā arī vienots regulējums piespiedu līdzekļu piemērošanai psihiatrijas pacientiem. Šie ir neatliekamie uzdevumi, kuri nevar gaidīt izlemšanu nākamajā Saeimas sasaukumā,” uzskata komisijas priekšsēdētāja. Tikpat svarīgi noslēgt darbu pie likuma, kas paredz jaunu psihoaktīvo vielu aizliegumu, tādējādi pieliekot punktu iespējai legālajā tirgū izplatīt tā dēvēto „spaisu”, uzsver A.Barča. Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet var radīt veselībai līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta. Šāds komisijas izstrādāts risinājums cīņai pret psihoaktīvjiem...

Darba lietu trīspusējās sadarbības padomes (DLTSA) sēdē 19.jūnijā arodbiedrības, darba devēji un valsts puse vienojās diskusijas turpināt – arī par vieniem no karstākajiem strīdus objektiem, 68. un 110. Darba likuma pantiem, ziņo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Par iecerētajiem grozījumiem Darba likumā Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) līdz jūlija beigām iesniegs savas Padomes lēmumu. LBAS bija priekšlikumi Darba likuma 96.pantam, kurā atrunāta profesionālā apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana. DLTSA vienojās, ka tie visām iesaistītajām pusēm tiks nosūtīti apspriešanai 3 nedēļu laikā. DLTSA sēdes laikā LDDK nāca klajā ar paziņojumu, ka priekšlikumu Darba likuma 136.pantam – par virsstundu kompensēšanu ar apmaksātu atpūtas laiku – vairs neuztur spēkā. Par Darba likuma 75.punktu – vidējās izpeļņas aprēķināšanu - abām darba devēju organizācijām (gan LDDK, gan LTRK) bija vairāki jautājumi Labklājības ministrijai (LM), tādēļ tās lūgušas organizēt par šo jautājumu īpašu sanāksmi jūlijā. Savukārt LM prasīja iesniegt organizāciju viedokli līdz 3.jūlijam, pēc kā arī tiks lemts par sanāksmes...

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) informē, ka no 2014.gada 10.jūnija līdz 28. augustam visā valstī tiks veiktas tematiskās pārbaudes lauksaimniecības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Lauksaimniecība kā viena no senākajām un stabilākajām ekonomikas nozarēm ir viena no valsts ekonomikas ilgtermiņa balstiem. Tāpēc svarīgi, lai nozarē strādājošajiem būtu veselībai un dzīvībai nekaitīgi darba apstākļi. Būtiski, lai lauksaimniecības nozarē strādātu apmācīti un zinoši nodarbinātie, kas spētu vairot darba ražīgumu, dodot ieguldījumu uzņēmuma un arī visas valsts attīstībā. Pēc Darba inspekcijas informācijas pērn 3 reizes ir pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits un par 66% pieaudzis smago nelaimes gadījumu skaits. 2012.gadā lauksaimniecības nozarē reģistrēti 38 nelaimes gadījumi, t.sk. 1 darbinieks gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas. 2013.gadā lauksaimniecības nozarē reģistrēti 39 nelaimes gadījumi, t.sk. 3 darbinieki gāja bojā, bet 10 guva smagas traumas. Kā biežākais nelaimes gadījumu cēlonis jāmin nepietiekoša uzmanība, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība, darba drošības noteikumu...

Turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. To paredz valdībā otrdien, 17.jūnijā, apstiprinātie grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu un grozījumi likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tie gan vēl jāpieņem Saeimā. Iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt, vai darbnespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) pašlaik strādā pie vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (e-veselības projekts) īstenošanas, kura ieviešanas rezultātā ārsti pārtrauks izsniegt darbnespējas lapas papīra formātā. Turpmāk informāciju par pacienta darbnespēju ievadīs informācijas sistēmā, kur tā tiks nodota tālāk izmantošanai dažādiem saņēmējiem, t.sk., VSAA, kura nodrošina slimības un maternitātes pabalsta piešķiršanu....

Labklājības ministrs Uldis Augulis ceturtdien, 12.jūnijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ar sociālajiem partneriem diskutēs par iespējām 2015.gadā palielināt minimālo mēneša darba algu. Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas, puses diskutēs par iespējām minimālo mēneša darba algu no nākamā gada palielināt no 320 eiro līdz 330 eiro. Šādu priekšlikumu atbalsta Ekonomikas ministrija un varētu atbalstīt Finanšu ministrija. Minimālās darba algas primārais mērķis ir atbalstīt zemu kvalificētos darbiniekus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas augstu nodarbinātības līmeni šajā kategorijā. Prognozējams, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad. Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro (503 lati). 2013.gadā vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka nekā 2010.gadā. Līdz ar nominālā atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski palielinās reālā darba alga. Pieaugot patēriņa cenām, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bija mērens - 2011. gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā - par 1,6%. 2013.gada reālais...