DARBA TIESĪBAS

Piektdien, 30. janvārī, Satiksmes ministrija ir saņēmusi informāciju, ka Vācijas valdība pieņēmusi lēmumu uz laiku atlikt likuma par minimālā atalgojuma stundas likmes piemērošanu autopārvadātājiem, kuri šķērso Vācijas teritoriju, veicot tranzīta autopārvadājumus. Vācijas Sociālo un darba lietu ministre Andrea Nālesa (Andrea Nahles) paziņoja, ka Vācijas puse sagaidīs Eiropas Komisijas lēmumu, lai Vācijas jaunā likuma normas neierobežotu brīvu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā. Apturētais likums attiecībā uz algām paredzēja minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro stundā, kas attiektos arī uz Latvijas autopārvadātājiem.

Piektdien, 23.janvārī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce. Ekonomikas ministres biroja vadītājs Gatis Ābele informēja par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu - vairākkārtīgi diskutēto un neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu. Par šiem jautājumiem plašāka diskusija ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu tiks rīkota 13.februārī. Ekonomikas ministrija solīja, ka pastāvēs uz to, lai tiktu saglabāts mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā, veicinot nodokļu nomaksu un legālo nodarbinātību. Ražojošām saimniecībām vislielāko elektrības rēķina daļu sastāda sadales tīklu apkalpošanas izdevumi, kurus Ekonomikas ministrija centīšoties diferencēt, veidojot sistēmu, ka par sadales tīkla lietošanu maksātu visi pārvadē iesaistītie patērētāji - šis jautājums vēl ir projekta stadijā. Jaunas vēsmas elektroenerģijas tirgū varētu ienākt līdz ar jaunā kabeļa Zviedrija - Lietuva atvēršanu no 2016.gada, kas dos iespēju samazināt kopējā tarifa cenu. Bet pašreiz prioritāšu...

Labklājības ministrs Uldis Augulis 21.janvārī Eiropas Parlamenta (EP) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas plenārsēdē iepazīstināja deputātus ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē programmu nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Ministrs kā galveno prezidentūras prioritāti uzsvēra iekļaujošu un ilgtspējīgu līdzdalību darba tirgū, īpaši akcentējot nepieciešamību sekmēt riska grupu nodarbinātību. Diskusijām par šiem jautājumiem Latvijas prezidentūra februāra sākumā rīkos ekspertu konferenci, kā arī sagatavos Padomes secinājumus pieņemšanai Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (EPSCO) marta sanāksmē. Secinājumos ietvers konkrētus aicinājumus dalībvalstīm un Eiropas Komisijai (EK) par to, kā veidot iekļaujošākus un labāk funkcionējošus darba tirgus. Ministrs uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā ir daudz paveikts, lai risinātu jauniešu bezdarbu, galvenokārt, ar Jauniešu garantijas palīdzību. Latvijas prezidentūra vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību arī citām riska grupām, kuru situācija ir tikpat satraucoša kā jauniešu bezdarbs. Tas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Aptuveni 50% no visiem bezdarbniekiem ES ir ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt...

Valsts darba inspekcija(turpmāk - Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši veselībai nekaitīgi darba apstākļi. Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014.gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība. Kokapstrādē un mežizstrādē nodarbinātie cieš arī no darba vietās iegūtajām arodslimībām - visbiežāk no aroda vājdzirdības, mugurkaula un locītavu slimībām. Kokapstrādes nozarē, arodslimnieku skaits pieaudzis par 87%. Tāpēc, apmeklējot kokapstrādes uzņēmumus un mežizstrādes darba vietas, inspektori pārbaudīs, darbinieku zināšanas par drošu un veselībai nekaitīgu darba...

Valsts valodas centrs ir saņēmis vairākus iesniegumus par to, ka darbavietās, kur amata un profesionālos pienākumus darbinieki veic citu personu klātbūtnē, piemēram, veikalos, sabiedriskajā transportā, birojos vai iestādēs, savstarpējā saziņā darbinieki izmanto svešvalodu, visbiežāk - krievu valodu. Vienlaikus ir saņemti jautājumi par to, kāpēc amatpersonas plašsaziņas līdzekļos intervijas sniedz svešvalodās. Viens no Valsts valodas likuma mērķiem ir latviešu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Vienlaikus Valsts valodas likums noteic, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā. Tā kā darbinieku savstarpējā saziņa svešvalodā ir dzirdama citiem pasažieriem, veikalu, biroju, iestāžu apmeklētājiem, nevar uzskatīt, ka šī ir neoficiālā saziņa. Līdz ar to nav pieļaujams, ka darbinieki, veicot amata un profesionālos pienākumus, savā starpā sarunājas svešvalodā. Valsts valodas centra ieskatā valsts amatpersonām, sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļos, it īpaši - ja tie reģistrēti Latvijas Republikā, būtu jālieto vienīgi latviešu valoda, tādējādi izrādot cieņu pret Latvijas valsti un tās valsts valodu. Šis gads mūsu valstij...

Labklājības ministrija (LM) plāno precizēt vairāku ar darba aizsardzību saistītu noteikumu prasības un terminoloģiju, lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu nodrošinātu nodarbināto veselību un drošību darbā. Paredzētas izmaiņas ķīmisko vielu un maisījumu marķējumos, tādējādi uzņēmumos būs jāveic nodarbināto informēšana un apmācība par ķīmisko vielu marķējumiem, pievēršot uzmanību ķīmisko vielu apzīmējumiem, gan tās iepērkot, gan lietojot, kā arī drošības zīmju un piktogrammu lietošanai. Turpmāk zīmi vispārēja bīstamība plānots papildināt ar piezīmi, ka brīdināšanai par bīstamām ķīmiskām vielām vai maisījumiem zīmi būs atļauts izmantot vienīgi, lai apzīmētu vietas ar vairāku bīstamo vielu vai maisījumu krājumiem. Savukārt drošības zīmi kaitīga vai kairinoša viela plānots svītrot. Kancerogēno vielu definīciju paredzēts izteikt jaunā redakcijā, sniedzot precīzāku skaidrojumu par kancerogēno vielu daudzveidību. Vienlaikus plānots noteikt precīzāku formulējumu darbiem, kuru laikā notiek nodarbināto saskare ar kancerogēnu vielu putekļiem, iztvaikojumiem vai aerosoliem, kas rodas, apdedzinot un elektriski rafinējot vara un niķeļa rūdas. Ņemot vērā...

Arī šogad jāturpina iesāktais darbs pie ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un sociālās drošības sistēmas pilnveides, uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis. Šim nolūkam ministrs tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību un vienojās par vairākām iespējamām izmaiņām sociālajā palīdzībā. Ņemot vērā, ka no 2015.gada 1.janvāra ir palielinājies un atkarībā no bērnu skaita tiek diferencēts ģimenes valsts pabalsts, puses vienojās veikt izmaiņas normatīvos, lai turpmāk nosakot trūcīgas personas statusu šo pabalstu neuzskatītu par ienākumiem un tādējādi ģimenes ar bērniem varētu saņemt mērķtiecīgāku sociālo palīdzību. Pretējā gadījumā ģimenes izkritīs no atbalsta saņēmēju loka. Tāpat kā ienākumus neņemtu vērā ziedojumus cilvēkam vai ģimenei, piešķirto studiju un studējošā kredītu, stipendiju skolēniem, uzkrājumus līdz 128 eiro u.c. "Sociālās palīdzības sistēma pastāv jau gandrīz 20 gadu un tā regulāri tiek pilnveidota, atbilstoši sociālekonomiskajai situācijai valstī. Sociālajai palīdzībai jābūt mērķtiecīgai un jāsniedz atbalsts brīdī, kad cilvēks ir krīzes situācijā un nespēj sev nodrošināt iztiku. Tomēr vienlaikus sistēmai jābūt pietiekami motivējošai, lai cilvēks...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība par galveno sasniegumu aizvadītajā gadā uzskata pieņemto jauno Arodbiedrību likumu un grozījumus Darba likumā. Liels panākums ir arī minimālās algas paaugstināšana, ko jau sen prasīja LBAS, taču diemžēl tas nenotika vienlaikus ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Savukārt šis gads aizritēs Latvijas prezidentūras ES Padomē un LBAS 25 darbības gadu zīmē. ARODBIEDRĪBU LIKUMS Jaunais Arodbiedrību likums stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Šī likuma pārejas noteikumos teikts, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībām, kuras nav izslēgtas no arodbiedrību reģistra, iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju. Arodbiedrības piecu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Savukārt arodbiedrību struktūrvienības, kurām ir piešķirts juridiskās personas statuss, ir jāpārveido par patstāvīgajām...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka piektdienu, 2.janvāri, pārcels uz sestdienu, 10.janvāri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Iepriekšminēto paredz 2014.gada 26.maijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr.245 Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam īstenos dažādus apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, tādējādi aptuveni 85 000 bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespēja paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām. To paredz otrdien, 23.decembrī, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" īstenošanas noteikumi" . Minētajā laika periodā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus (tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu apguvi un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi), neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja. Tāpat NVA apmācību laikā sniegs arī specifiskus pakalpojumus mērķa grupu bezdarbniekiem (ergoterapeita, surdotulka pakalpojumus un nodrošinās specializētu transportu bezdarbniekam ar invaliditāti). Pilnveidojot atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, NVA arī paredzējusi īstenot elastīgas apmācību formas, piemēram e-apmācības, tādējādi uzlabojot piekļuvi apmācību pasākumiem, arī bezdarbniekiem un darba...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi un ceturtdien, 4.decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, tādējādi pilnveidojot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksu tiesisko regulējumu. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Likums pašlaik nosaka arī citus gadījumus, kad bezdarbnieks iegūst tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Piemēram, ja par bezdarbnieku pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk kā deviņus mēnešus. Tomēr, ja tās ir veiktas arī pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, piemēram, valsts iemaksas par cilvēku, kurš kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam, tad nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas. Likumprojektā precizēts, ka arī iepriekšminētajos gadījumos cilvēka kopējais apdrošināšanas...

"Darba devēji uzskata, ka brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai. Latvijā ir dažādas reliģiskās konfesijas , tomēr augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK jau iepriekš ir iestājusies pret ierosinājumu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus - 7.janvāri - par oficiālu svētku dienu, pamatojot savu viedokli ar lielām izmaksām, kuras valstij sagādā katra papildu brīvdiena. Esošās ekonomiskās situācijas apstākļos, kad Latvijas mērķis ir “ekonomiskais izrāviens", katra papildu brīvdiena, kas par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, attālinot Latviju no izvirzītā mērķa. Turklāt likums jau paredzot risinājumu šādām un līdzīgām situācijām, Darba likuma 133.panta piektajā daļā nosakot - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju,...

Pirmdien, 1.decembrī Ministru kabinetā notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tikās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. Darba kārtībā bija ar vispārējās valdības budžeta plānu 2015.gadam saistīto jautājumu apspriešana. Jau ir pieņemts lēmums no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016. gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pauda vilšanos, ka tas neatbilst solījumiem par ekonomisko izrāvienu: „Uz kopējā optimisma fona un solījumiem par dinamisku izaugsmi, mēs redzam, ka budžets neatbilst iepriekš solītajam. Nākamā gada budžets skaidri demonstrē, ka liela attīstība nav gaidāma un labi būs, ja izdosies izpildīt pat tos solījumus, kas iekļauti budžetā.” LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns norāda: „Minimālās algas paaugstinājums uz 360 eiro pamazām izkustinās visu algas skalu. Protams, pareizāk būtu vienlaikus celt arī kvalificētāko darbinieku darba samaksu, kā arī paaugstināt...

Otrdien, 2.decembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi paredz ne tikai palielināt minimālo algu, bet, atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2015.gada darba laika kalendāram precizē arī minimālās stundas tarifa likmju apmērus, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 1,933 eiro, sākot ar 2015.gada 1.janvāri palielināsies līdz 2,166 eiro. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme no 2015.gada 1.janvāra paaugstināsies no 2,209 eiro līdz 2,477 eiro, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Uz 2014.gada septembri 200,1 tūkst. cilvēku darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas apmērā un mazāk, tai skaitā privātajā sektorā – 174,6 tūkst., pašvaldību sektorā – 16,1 tūkst. un sabiedriskajā sektorā – 9,3 tūkst. Savukārt tieši minimālo mēneša darba algu uz 2014.gada septembri saņēma...

Šobrīd uzņēmēji jaunajā Internetapkalošanas centrā var saņemt Valsts darba inspekcijas (VDI) pakalpojumus paātrinātā kārtībā, piemēram, Izziņu par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem, kas uzņēmējiem nepieciešama, piedaloties valsts iepirkumos, kā arī izmantot citus pakalpojumus bez darba laika ierobežojumiem un nepieciešamības apmeklēt klātienē VDI ekspertus. Internetapkalpošanas centrs būšot izdevīgs risinājums arī visiem uzņēmumu darba drošības un darba aizsardzības speciālistiem, lai sadarbotos ar VDI. Ja līdz šim uzņēmējiem VDI Izziņas par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem saņemšana prasīja no 3 līdz 7 dienām, tad klientu Internetapkalpošanas centrā tiks izsniegta nepilnu 10 minūšu laikā. VDI mēnesī vidēji saņem aptuveni 150 šādu izziņu pieprasījumus no uzņēmējiem. "Piedaloties iepirkumos, uzņēmējiem svarīgs ir ātrums, lai varētu sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Jau līdz šim izziņas izsniegšanas procesu bijām maksimāli saīsinājuši līdz 3 dienām, jo bija nepieciešama datu apmaiņa ar Sodu reģistru, bet, automatizējot procesus un ieviešot jaunus e-pakalpojumus, Internetapkalpošanas centrā šo izziņu var saņemt nepilnu 10 minūšu laikā - tā tiks nosūtīta uz...