DARBA TIESĪBAS

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka jau pēc mēneša, no 2015.gada 1.augusta, visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Savukārt, ja tiek konstatēti kandidāta vai pretendenta nodokļu parādi iepirkuma izsludināšanas dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iepirkuma uzsākšanu (ja iepirkums nav jāizsludina), vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kandidāts vai pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkumā. Tādēļ VID aicina uzņēmējus jau tagad sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par darba vietām 2015.gada aprīlī atbilstoši profesiju klasifikatoram. Savukārt līdz 2015.gada 1.augustam, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS būs pieejami jauni pārskati, kuros tiks attēlota vidējā stundu tarifa...

Darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, ir tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu gadā, paredz Darba likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Savukārt jau iepriekš likumā bija noteikts, ka vecākiem, kuru aprūpē ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, pienākas trīs papildatvaļinājuma dienas. Žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" jūlija numurā būs lasāma intervija ar Andri Lazdiņu, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu. Viņš birojā darbojas Strīdu risināšanas grupā un pēdējos gadus ir specializējies tieši darba tiesisko attiecību jomā. Intervijā citastarp advokāts min: "Var rasties jautājums, kas notiek, ja darbinieks šos papildatvaļinājumus neizmanto? Vai tie arī kompensējami? Valsts darba inspekcija nav sniegusi oficiālu instrukciju, taču, atbildot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem jautājumiem, norādījusi, ka papildatvaļinājuma regulējums ir nošķirams no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma regulējuma, piemēram, jautājumā par neizlietotā papildatvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības. Darba devējam...

Labklājības ministrija (LM), pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, rosina noteikt darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbības radīto risku. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē", kas 18.jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka iepriekšminētās prasības stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Pašlaik Latvijā nav spēkā normatīvo aktu, kas noteiktu specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Attiecībā uz nodarbināto aizsardzību piemēro vispārīgās darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, saistībā ar darba vides risku novērtēšanu, kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, obligātajām veselības pārbaudēm u.c. Paredzēts, ka darba devēji būs atbildīgi par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē. Darba devēju pienākums būs veikt elektromagnētiskā lauka iedarbības noteikšanu un radītā...

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. "Šis likums ir sen gaidīts no nevalstisko organizāciju puses, un valstī beidzot būs skaidrs un nepārprotams normatīvais regulējums brīvprātīgā darba veicējiem. Darbs pie šī likuma gan bija ilgs un sarežģīts, rūpējoties par to, lai pēc iespējas ņemtu vērā visu ieinteresēto pušu intereses. Tāpat svarīgi, lai likuma normas būtu viegli saprotamas un izpildāmas, neradot brīvprātīgā darba organizētājiem lielāku birokrātisko slogu, nekā tas bija pirms likuma pieņemšanas," norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Brīvprātīgais darbs tiek definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. Likums noteic, ka brīvprātīgajam darbam nav pelņas gūšanas nolūka un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. Brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes,...

Pagājušajā nedēļā Ženēvā, līdz ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotās konferences 104.sesiju, notika neformālā darba un sociālo lietu ministru sanāksme. Šajā sanāksmē, kuru kopīgi rīkoja Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un SDO, klātesošie ministri vienojās, ka nacionālajā un starptautiskajā līmenī ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību darba apstākļu uzlabošanai mazos un mikrouzņēmumos. Pateicoties Latvijas prezidentūrai par tās iesaistīšanos, SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders uzsvēra sanāksmes tēmas dramatisko pusi, sakot, ka „to varētu saukt par „kluso traģēdiju. Mēs zinām, ka vairāk nekā 2 miljoni strādājošie katru gadu mirst no darba traumām un arodslimībām. Vairāk nekā 313 miljoni strādājošo katru gadu cieš no darba traumām, 860 tūkst. cilvēki ikdienu tiek ievainoti darbā. Turklāt, neskatoties uz cilvēcisko traģēdiju, ko atspoguļo katra nāve, ievainojumi un slimības, tās ir arī izmaksas - saskaņā ar aprēķiniem, tie ir aptuveni 4% no pasaules iekšzemes kopprodukta." Mazie un mikrouzņēmumi pārstāv pasaulē lielāko daļu uzņēmējdarbības un nodarbina ļoti lielu daļu no...

Latvijā turpina pieaugt kopējais nelaimes gadījumu skaits, informē Valsts darba inspekcija, atklājot informatīvo izstādi par darba aizsardzību, kura norisinās Rīgas Centrālajā stacijā Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros no 9. līdz 18. jūnijam. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto operatīvo informāciju, kopš 2015.gada 1.janvāra kopā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums. “Katrs trešais darbinieks Latvijā uzskata, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi darba veikšanai nepieciešamā garīgā piepūle. Savukārt, izvērtējot savu darba vidi, četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem min, ka tajā pat laikā ir pieaugusi arī darba intensitāte. Līdz ar to ceturtajai daļai Latvijas darbinieku ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi gan darba devējiem, gan darbiniekiem sekot līdzi savai darba videi un nākt ar ierosinājumiem tās uzlabošanai,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības vadītāja Dace Helmane. Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus, Eiropas Savienībā tie tiek lēsti vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb...

Ceturtdien, 28.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja. Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts saistīts ar e-veselības ieviešanu Latvijā. Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" nosaka pienākumu visām ārstniecības iestādēm no 2016.gada 1.janvāra, veicot pacienta ārstēšanu, apstrādāt pacienta datus veselības informācijas sistēmā (izraksta elektroniskās receptes, darbnespējas lapas, nosūtījumus utml.). Projekta mērķis ir noteikt elektronisku darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību veselības informācijas sistēmā, kā arī pārejas kārtību elektroniskās darbnespējas lapas ieviešanai. Grozījumu projekts nosaka, ka papīra formāta darbnespējas lapu veidlapu izmantošana ārstniecības iestādēs ir atļauta līdz datu apstrādes tiesību iegūšanai veselības informācijas sistēmā, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim. Ārstniecības iestādēm, sākot no 2016.gada 1.janvāra, darbnespējas lapas jāizsniedz tikai elektroniski veselības informācijas sistēmā. Savukārt, no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 31.decembrim norisināsies elektronisko darbnespējas...

Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā iepriekš veiktos aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu izvērtējumus, pilnveidos minēto pasākumu īstenošanas nosacījumus. Iepriekšminēto paredz otrdien, 26.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Lai nodrošinātu elastīgāku un savlaicīgu pakalpojuma saņemšanu, turpmāk, organizējot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nerīkos publisko iepirkumu. Turpmāk visi apmācību īstenošanas nosacījumi un pušu pienākumi būs noteikti iepriekšminētajos noteikumos. Tādējādi līgums tiks slēgts starp bezdarbnieku un izglītības iestādi un NVA segs bezdarbnieku apmācību izmaksas. Tāpat noteiktas konkrētas (fiksētas) apmācību kuponu vērtības, jo šobrīd noteiktā maksimālā kupona vērtība pieļauj iespēju izglītības iestādēm iesniegt piedāvājumus arī par zemāku kupona vērtību. Subsidētās nodarbinātības pasākumos (Pasākumi noteiktām personu grupām) ieviesīs jaunu pakalpojumu veidu bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem - atbalsta persona darbā, kas palīdzēs minētajiem cilvēkiem iekļauties darbavietā. Proti, piedalīties pārrunās ar darba...

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā "Apmācība pie darba devēja". Vajadzīgā darbinieka apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu "Apmācība pie darba devēja" neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai. Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā...

Satversmes tiesa 16.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-13-01 "Par Civilprocesa likuma 635. panta sestās daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam". Tiesa secinājusi, ka darba devēja tiesības atgūt bez tiesiska pamata piedzītos naudas līdzekļus ir ierobežotas tiktāl, ka var uzskatīt, ka šīs tiesības ir atņemtas pēc būtības Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 635. panta sestā daļa: "Lietās par [....] darba samaksas piedziņu [...] sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais un trešais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. [...] Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu." Lietas fakti Lietā apvienotas divas lietas, kas ierosinātas pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "RMB One" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "DNB līzings"...

Saeima ceturtdien, 5.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, pilnveidojot slimības naudas aprēķināšanas kārtību darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ņemot vērā darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. Likuma grozījumi paredz, ka slimības naudu var aprēķināt ne tikai par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, bet arī par stundām konkrētajā dienā. Savukārt darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Šādas izmaiņas rosināja Iekšlietu ministrija, norādot, ka līdzšinējā slimības naudas aprēķināšanas kārtība, piemēram, policistiem un ugunsdzēsējiem, var nebūt objektīva, jo nereti neatspoguļo neplānoti nostrādātās darba stundas. Dienesta specifika prasa, piemēram, kūlas dedzināšanas periodā un plūdu laikā, vai arī noziedznieku meklēšanas laikā bieži veikt izmaiņas plānotajos...

Labklājības ministrija (LM) precizēs bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanai nepieciešamo dokumentu klāstu, lai nodrošinātu cilvēku iesaisti tieši viņiem vispiemērotākajos nodarbinātības pasākumos un veicinātu iekļaušanos darba tirgū. Iepriekšminēto paredz otrdien, 24.februārī, valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti" . Turpmāk bezdarbnieka un darba meklētāju statusa iegūšanai nepieciešamo iesniegumu veidlapas būs pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) interneta vietnē. Līdz ar to mazināsies administratīvais slogs iedzīvotājiem, jo viņi nepieciešamības gadījumā varēs tās precizēt un papildināt. Tāpat cilvēkam, kurš iepriekš būs strādājis kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederācijā, NVA būs jāuzrāda dokuments U2 Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana (atļauja saņemt bezdarbnieka pabalstu, kad darbu meklē citā valstī, nevis tajā valstī, kurā cilvēks kļuva par bezdarbnieku) iepriekšējās E303 veidlapas vietā. Vienlaikus cilvēkam, iesniedzot dokumentus NVA, vairs nebūs jāuzrāda algas nodokļu grāmatiņa papīra formātā, jo tā kopš 2014.gada 1.jūnija ir tikai elektroniska dokumenta...

26. un 27.februārī notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta starptautiska konference "Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā", kas būs viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumiem. Starptautiskajā arodbiedrību konferencē piedalīsies ap 150 dalībnieku no ES dalībvalstu arodbiedrībām - Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) dalīborganizācijām. Konferences mērķis ir palielināt mūsdienu arodbiedrību lomu ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšanā un arodbiedrību spēju darboties atbilstoši darba tirgus un darbaspēka vajadzībām. Konference pievērsīsies aktuālajiem darba tirgus jautājumiem, kurus arodbiedrība var ietekmēt - kvalitatīvu darbavietu veidošanai, jauniešu nodarbinātībai un brīvās darbaspēka kustības izaicinājumiem. Īpaša uzmanība konferencē tiks veltīta Eiropas arodbiedrību kustības pašreizējai ietekmei un arodbiedrību kapacitātei, kas ir priekšnosacījums arodbiedrību funkciju efektīvai izpildei. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Šī LBAS organizētā konference būs savā ziņā unikāla, jo tas būs vienīgais strādājošo forums Latvijas prezidentūras laikā. Mēs kopā ar Eiropas arodbiedrību pārstāvjiem meklēsim labākos risinājumus aktuālām darba tirgus problēmām. Konferencē ar labās prakses piemēriem dalīsies arodbiedrību pārstāvji no Austrijas,...

Trešdien, 18.februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti apstiprināja Latvijas prezidentūras mandātu, kas dod tiesības strādāt pie topošā Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības līguma. Līgums būs abpusējs kompromiss, tomēr tas nemazināšot ES noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz pārtikas drošumu un kvalitāti - pārtikas piedevu un augšanas hormonu izmantošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu riskiem, komisijas sēdē solīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Nevalstisko organizāciju (NVO) un sociālo partneru pārstāvji komisijas sēdē centušies kliedēt izskanējušās bažas par līguma tapšanu slepenībā, paužot gandarījumu, ka sarunas kļuvušas caurskatāmākas. Vienlaikus tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību līdz ar līguma noslēgšanu nemazināt darba tiesību standartus. Tāpat NVO un sociālo partneru pārstāvji pauda gandarījumu, ka tiks veikts pētījums par ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Paredzēts, ka līguma noslēgšanas gadījumā tiks mazināti...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 3.ceturkšņa līdz 2021.gadam īstenos pasākumus, kuru galvenais mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības riskus. Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt: individuālas speciālistu un grupu konsultācijas (t.sk. karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu), kas veicina bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū; veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem; profesionālās piemērotības noteikšanu, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un (vai) apmācību programmai; motivācijas programmas darba meklēšanai; atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Plānots, ka aktivitātes īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra kopīgi ar Latvijas pašvaldībām, piesaistot arī nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus. Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošinās bezdarbniekiem ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu, novērtējot bezdarbnieka veselības stāvokli, noskaidrojot bezdarbnieka intereses par profesionālās darbības...