DARBA TIESĪBAS

Ministru kabinets 13.oktobrī pieņēma noteikumus №584 «Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē». Noteikumi stāsies spēkā ar 2016.gada 1.jūliju. Labklājības ministrija (LM), kas ir šo noteikumu rosinātāja, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, paredzēja noteikt darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbības radīto risku. Līdz šim Latvijā nebija spēkā normatīvo aktu, kas noteiktu specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Attiecībā uz nodarbināto aizsardzību piemēro vispārīgās darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, saistībā ar darba vides risku novērtēšanu, kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, obligātajām veselības pārbaudēm u.c. Turpmāk darba devēji būs atbildīgi par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē. Elektromagnētiskie lauki šo noteikumu izpratnē ir statiski elektriskie, statiski magnētiskie un laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvence nepārsniedz 300 GHz....

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) no Valsts policijas darbiniekiem saņem sūdzības, ka virsstundu darbos dažādos pasākumos, piemēram, Āfrikas cūku mēris u.c., tiek iesaistīti atsevišķi Valsts policijas reģionu priekšnieki, to vietnieki, citi zemāka ranga policijas struktūrvienību priekšnieki. Tajā pašā laikā citiem policijas darbiniekiem iespējas strādāt virsstundas dažādu pasākumu nodrošināšanā ir ierobežotas. LIDA ir konstatējusi, ka šie ierobežojumi ir radīti mākslīgi, lai palielinātu savus ikmēneša ienākumus. Virsstundas apmaksā, izejot no policijas darbinieka pamata atalgojuma. Jo lielāks atalgojums, jo lielāka summa tiek maksāta par virsstundām. Piemēram, policijas reģiona priekšnieks ar atalgojumu 1200 - 1500 eiro mēnesī saņems par virsstundām daudz vairāk, ne kā policijas darbinieks ar atalgojumu 400 - 500 eiro mēnesī. LIDA norāda, ka Valsts policijas dažādu struktūrvienību vadītājiem ir noteikts normālais darba laiks un viņu galvenais uzdevums ir organizēt darbu, bet ne mākslīgi radīt sev virsstundas. Papildus pasākumu nodrošināšanai virsstundu apmaksai iedalītie finansiālie līdzekļi tiek izlietoti daudz lielākā apmērā, samazinot iespējas citiem iesaistītajiem...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā. Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi. Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts...

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojošu materiālu par darbinieku nosūtīšanu, ko reglamentē Darba likuma 14.pants, kurā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas Nr.96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā noteikumi. Saskaņā ar minēto Darba likuma pantu darba devējam ir tiesības uz noteiktu laiku nosūtīt darbinieku starptautisko pakalpojumu sniegšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka šādai nosūtīšanai jānotiek pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kontekstā, turklāt visu darba veikšanas laiku ir jāpastāv darba attiecībām starp nosūtīto darbinieku un uzņēmumu, kurš nosūta darbinieku darbam uz citu valsti, un šādai nosūtīšanai jānotiek īslaicīgi – uz noteiktu laika periodu. Vienlaikus jāņem vērā, ka par darbinieku norīkošanu netiek uzskatīts tāds gadījums, kad personas pašas dodas meklēt darbu vai strādāt uz citu dalībvalsti. Darbinieku nosūtīšana ir gadījumi, kad: darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.s. pagaidu darba...

Strādājošie Latvijā visvairāk cieš no neērtas vai sāpīgas darba pozas, kā arī ilgstoša sēdoša darba, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) otrā Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2) rezultāti. Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 50 000 darbavietu 36 Eiropas valstīs, rāda, ka Latvijas strādājošos, vairāk nekā vidēji Eiropā, uztrauc arī karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā, nespēja ietekmēt darba procesus un vadības lēmumus, un iespējamā darba zaudēšana. Latvijā par neērtu vai sāpīgu darba pozu sūdzas 59,7% respondentu, kamēr vidēji ES šis faktors sagādā problēmas 55,8% aptaujāto. Biežāk nekā mūsu strādājošos neērta darba poza nomāc vien spāņus, francūžus, portugāļus, igauņus un somus. Karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā traucē pusei Latvijas strādājošo, un tas ir trešais augstākais rādītājs ES aiz Dānijas un Somijas. Vidēji ES nepiemēroti klimatiskie apstākļi ietekmē 35,9% respondentu. Savukārt uz nespēju ietekmēt uzņēmuma vai iestādes vadības lēmumus norādījuši 22,6% Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka jau pēc mēneša, no 2015.gada 1.augusta, visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Savukārt, ja tiek konstatēti kandidāta vai pretendenta nodokļu parādi iepirkuma izsludināšanas dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iepirkuma uzsākšanu (ja iepirkums nav jāizsludina), vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kandidāts vai pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkumā. Tādēļ VID aicina uzņēmējus jau tagad sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par darba vietām 2015.gada aprīlī atbilstoši profesiju klasifikatoram. Savukārt līdz 2015.gada 1.augustam, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS būs pieejami jauni pārskati, kuros tiks attēlota vidējā stundu tarifa...

Darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, ir tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu gadā, paredz Darba likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Savukārt jau iepriekš likumā bija noteikts, ka vecākiem, kuru aprūpē ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, pienākas trīs papildatvaļinājuma dienas. Žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" jūlija numurā būs lasāma intervija ar Andri Lazdiņu, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērinātu advokātu. Viņš birojā darbojas Strīdu risināšanas grupā un pēdējos gadus ir specializējies tieši darba tiesisko attiecību jomā. Intervijā citastarp advokāts min: "Var rasties jautājums, kas notiek, ja darbinieks šos papildatvaļinājumus neizmanto? Vai tie arī kompensējami? Valsts darba inspekcija nav sniegusi oficiālu instrukciju, taču, atbildot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem jautājumiem, norādījusi, ka papildatvaļinājuma regulējums ir nošķirams no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma regulējuma, piemēram, jautājumā par neizlietotā papildatvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības. Darba devējam...

Labklājības ministrija (LM), pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, rosina noteikt darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbības radīto risku. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē", kas 18.jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka iepriekšminētās prasības stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Pašlaik Latvijā nav spēkā normatīvo aktu, kas noteiktu specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Attiecībā uz nodarbināto aizsardzību piemēro vispārīgās darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, saistībā ar darba vides risku novērtēšanu, kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, obligātajām veselības pārbaudēm u.c. Paredzēts, ka darba devēji būs atbildīgi par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē. Darba devēju pienākums būs veikt elektromagnētiskā lauka iedarbības noteikšanu un radītā...

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. "Šis likums ir sen gaidīts no nevalstisko organizāciju puses, un valstī beidzot būs skaidrs un nepārprotams normatīvais regulējums brīvprātīgā darba veicējiem. Darbs pie šī likuma gan bija ilgs un sarežģīts, rūpējoties par to, lai pēc iespējas ņemtu vērā visu ieinteresēto pušu intereses. Tāpat svarīgi, lai likuma normas būtu viegli saprotamas un izpildāmas, neradot brīvprātīgā darba organizētājiem lielāku birokrātisko slogu, nekā tas bija pirms likuma pieņemšanas," norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Brīvprātīgais darbs tiek definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. Likums noteic, ka brīvprātīgajam darbam nav pelņas gūšanas nolūka un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. Brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes,...

Pagājušajā nedēļā Ženēvā, līdz ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotās konferences 104.sesiju, notika neformālā darba un sociālo lietu ministru sanāksme. Šajā sanāksmē, kuru kopīgi rīkoja Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un SDO, klātesošie ministri vienojās, ka nacionālajā un starptautiskajā līmenī ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību darba apstākļu uzlabošanai mazos un mikrouzņēmumos. Pateicoties Latvijas prezidentūrai par tās iesaistīšanos, SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders uzsvēra sanāksmes tēmas dramatisko pusi, sakot, ka „to varētu saukt par „kluso traģēdiju. Mēs zinām, ka vairāk nekā 2 miljoni strādājošie katru gadu mirst no darba traumām un arodslimībām. Vairāk nekā 313 miljoni strādājošo katru gadu cieš no darba traumām, 860 tūkst. cilvēki ikdienu tiek ievainoti darbā. Turklāt, neskatoties uz cilvēcisko traģēdiju, ko atspoguļo katra nāve, ievainojumi un slimības, tās ir arī izmaksas - saskaņā ar aprēķiniem, tie ir aptuveni 4% no pasaules iekšzemes kopprodukta." Mazie un mikrouzņēmumi pārstāv pasaulē lielāko daļu uzņēmējdarbības un nodarbina ļoti lielu daļu no...

Latvijā turpina pieaugt kopējais nelaimes gadījumu skaits, informē Valsts darba inspekcija, atklājot informatīvo izstādi par darba aizsardzību, kura norisinās Rīgas Centrālajā stacijā Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros no 9. līdz 18. jūnijam. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto operatīvo informāciju, kopš 2015.gada 1.janvāra kopā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums. “Katrs trešais darbinieks Latvijā uzskata, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi darba veikšanai nepieciešamā garīgā piepūle. Savukārt, izvērtējot savu darba vidi, četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem min, ka tajā pat laikā ir pieaugusi arī darba intensitāte. Līdz ar to ceturtajai daļai Latvijas darbinieku ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi gan darba devējiem, gan darbiniekiem sekot līdzi savai darba videi un nākt ar ierosinājumiem tās uzlabošanai,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības vadītāja Dace Helmane. Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus, Eiropas Savienībā tie tiek lēsti vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb...

Ceturtdien, 28.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja. Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts saistīts ar e-veselības ieviešanu Latvijā. Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" nosaka pienākumu visām ārstniecības iestādēm no 2016.gada 1.janvāra, veicot pacienta ārstēšanu, apstrādāt pacienta datus veselības informācijas sistēmā (izraksta elektroniskās receptes, darbnespējas lapas, nosūtījumus utml.). Projekta mērķis ir noteikt elektronisku darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību veselības informācijas sistēmā, kā arī pārejas kārtību elektroniskās darbnespējas lapas ieviešanai. Grozījumu projekts nosaka, ka papīra formāta darbnespējas lapu veidlapu izmantošana ārstniecības iestādēs ir atļauta līdz datu apstrādes tiesību iegūšanai veselības informācijas sistēmā, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim. Ārstniecības iestādēm, sākot no 2016.gada 1.janvāra, darbnespējas lapas jāizsniedz tikai elektroniski veselības informācijas sistēmā. Savukārt, no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 31.decembrim norisināsies elektronisko darbnespējas...

Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā iepriekš veiktos aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu izvērtējumus, pilnveidos minēto pasākumu īstenošanas nosacījumus. Iepriekšminēto paredz otrdien, 26.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Lai nodrošinātu elastīgāku un savlaicīgu pakalpojuma saņemšanu, turpmāk, organizējot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nerīkos publisko iepirkumu. Turpmāk visi apmācību īstenošanas nosacījumi un pušu pienākumi būs noteikti iepriekšminētajos noteikumos. Tādējādi līgums tiks slēgts starp bezdarbnieku un izglītības iestādi un NVA segs bezdarbnieku apmācību izmaksas. Tāpat noteiktas konkrētas (fiksētas) apmācību kuponu vērtības, jo šobrīd noteiktā maksimālā kupona vērtība pieļauj iespēju izglītības iestādēm iesniegt piedāvājumus arī par zemāku kupona vērtību. Subsidētās nodarbinātības pasākumos (Pasākumi noteiktām personu grupām) ieviesīs jaunu pakalpojumu veidu bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem - atbalsta persona darbā, kas palīdzēs minētajiem cilvēkiem iekļauties darbavietā. Proti, piedalīties pārrunās ar darba...

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā "Apmācība pie darba devēja". Vajadzīgā darbinieka apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu "Apmācība pie darba devēja" neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai. Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā...

Satversmes tiesa 16.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-13-01 "Par Civilprocesa likuma 635. panta sestās daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam". Tiesa secinājusi, ka darba devēja tiesības atgūt bez tiesiska pamata piedzītos naudas līdzekļus ir ierobežotas tiktāl, ka var uzskatīt, ka šīs tiesības ir atņemtas pēc būtības Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 635. panta sestā daļa: "Lietās par [....] darba samaksas piedziņu [...] sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais un trešais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. [...] Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu." Lietas fakti Lietā apvienotas divas lietas, kas ierosinātas pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "RMB One" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "DNB līzings"...