DARBA TIESĪBAS

Pirmdien, 28.aprīlī visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena, pieminot darbavietās bojā gājušos darbiniekus un pievēršot uzmanību drošai darba veikšanai. Šī tēma šobrīd ir aktuāla arī Latvijā, jo katru gadu darbavietās iet bojā vidēji 30 darbinieku, uzsver Labklājības ministrija (LM). Atzīmējot Starptautisko darba aizsardzības dienu LM aicina gan darba devējus, gan darbiniekus vērīgāk paraudzīties uz savu darbavietu, un kopīgi meklēt risinājumus, lai uzlabotu gan fizisko darba vidi, gan arī psiholoģisko klimatu uzņēmumos, tādejādi paaugstinot arī darba un dzīves kvalitāti. Ņemot vērā, ka iepriekšējā politikas dokumenta - Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.-2013.gadam darbības termiņš beidzās pagājušajā gadā, LM līdz 2014.gada 1.jūlijam veiks izvērtējumu, lai analizētu sasniegtos mērķus un īstenotos pasākumus darba vides uzlabošanā. Tomēr jau šobrīd varot secināt, ka līdz šim īstenotie pasākumi pamatā esot bijuši efektīvi un kopš 2007.gada nelaimes gadījumos bojā gājušo un smagi cietušo skaits ir samazinājies. Pamatojoties uz šī izvērtējuma rezultātiem, LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem šogad...

Vidējā bruto darba samaksa Baltijas valstīs uzrādījusi pieaugumu jau trešo gadu pēc kārtas. Pērn straujākā algu izaugsme bijusi Igaunijā, kur darba samaksa gada pēdējā ceturksnī sasniedza 7.6%, savukārt otrajā un trešajā ceturksnī gada pieauguma temps pārsniedza pat 8%, palielinoties par 8.8% un 8.5%. Lietuvā un Latvijā vidējā bruto darba alga pērn palielinājusies par attiecīgi 4.7% un 4.6%. Pateicoties algu kāpumam un zemai inflācijai, strādājošo pirktspēja turpināja palielināties, turklāt pieauguma temps pērn palielinājās visās Baltijas valstīs, liecina apkopotā informācija jaunākajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā. Vidējā neto darba samaksa visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Darba samaksas statistika uzrāda pietiekami lielu starpību (gandrīz 50%) vidējai algai Igaunijā salīdzinājumā ar vidējo samaksu Latvijā un Lietuvā, turklāt šī atšķirība pēdējo gadu laikā pat ir pieaugusi. Igaunijā vidējā neto darba samaksa 2013.gada pēdējā ceturksnī bija 785 eiro, par apmēram 14% pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Latvijā neto darba samaksa palielinājusies līdz 530 eiro, Lietuvā līdz 524 eiro. Abās...

Otrdien, 29.aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 14.00 Daugavpils Olimpiskā centra daudzfunkcionālajā sporta kompleksā (Stadiona ielā 1, Daugavpilī) norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus, kuru ikviens aicināts apmeklēt bez maksas. Dalībai Daugavpils Vakanču gadatirgū jau ir pieteikušies vairāk nekā 40 darba devēji, kuri darba meklētājiem piedāvā teju 300 vakances. Darbiniekus meklēs tādi uzņēmumi kā AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca", AS "Latvijas maiznieks", SIA "RIMI LATVIA", SIA "Aurora Baltika", SIA "Šafrans", SIA "Kover", SIA "Antaris", SIA "Lattex D", SIA "Axon cable", "ARD Būvserviss", SIA "VAV textile group", SIA "Latgales sakaru serviss", biedrība "Integrum Plus", SIA "Sadzīves pakalpojumi", SIA "Modes formula", SIA "Latgales priede M.", biedrība "Asmu Latgalīts" un citi. Darba devēji meklēs darbiniekus darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās. Darbu piedāvās būvniekiem, namdariem, apdares darbu strādniekiem, apmetējiem, pārdevējiem, šuvējiem, adītājiem, telemārketinga speciālistiem, inženieriem, tulkotājiem, sabiedrisko...

Trim piektdaļām jeb 59% Latvijas iedzīvotāju pašreizējās darba vietas specifika nav atbilstoša iepriekš iegūtajai izglītībai, savukārt 41% strādā nozarē, kura cieši saistīta ar iegūto izglītību, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums. 69% aptaujāto ir apmierināti ar savas profesijas izvēli. Tāpat 91% respondentu uz jautājumu "Vai kādreiz esat domājuši par strādāšanu citā nozarē" atbildējuši apstiprinoši, savukārt 9% par darba vietas maiņu nav domājuši. "Pētījuma dati liecina, ka vairums cilvēku nestrādā sfērā, ko iepriekš apguvuši mācību iestādē. Taču tas nav akmens izglītības sistēmas dārziņā, bet vairāk ekonomiskās krīzes radītās sekas, kad cilvēki bija spiesti pārkvalificēties. Patīkami, ka cilvēki domājot par darbības sfēras maiņu, neaprobežojas tikai ar lielāku atalgojumu, bet izvērtē arī potenciālās karjeras iespējas. Protams, ikvienam ir jāēd un jādzīvo, tāpēc finansiālais aspekts allaž tiks izvirzīts priekšplānā, tomēr tendence rāda, ka cilvēki, izvēloties darbu, ir kļuvuši tālredzīgāki," stāsta Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Jautājumā "Vai reālā situācija profesijā atbilst savulaik...

Kā informē Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pēc garām diskusijām nolēmusi, ka par iespējamiem Darba likuma 110.panta grozījumiem ir jāvienojas pašiem sociālajiem partneriem, un deputāti neko neuzsāks, kamēr paši sociālie partneri nebūs vienojušies. Par grozījumiem Darba likuma 68.pantā komisijā diskusijas nenotika. Komisijā vienojās par grozījumiem Darba likuma 90.pantā, kura trešajā daļā no 6 uz 12 mēnešiem ir pagarināts piezīmes vai rājiena izteikšanas termiņš, un šī panta daļa ir pagarināta ar teikumu: "Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens." Savukārt 90.panta 4.daļu komisija vienojās izteikt šādā redakcijā: "Darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu mēneša laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas šī likuma 94.pantā noteiktajā kārtībā." Taču komisija vienojās, ka uz Darba likuma 3.lasījumu šie termiņi vēl var tikt precizēti. Par grozījumiem Darba likuma 109.pantā, kas paredzētu atcelt aizliegumu darba devējam pie darbinieku samazināšanas atbrīvot no...

2015.gadā plānots pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, plānots pārcelt uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM). Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Iepriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā", kas ceturtdien, 17.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā...

Darba ņēmēji, kurus uz laiku norīko darbā ārzemēs, būs vairāk aizsargāti, saskaņā ar trešdien Eiropas Parlamentā pieņemto jauno direktīvu. Pēc EP prasības noteikumi uzlaboti, lai mazinātu iespēju fiktīvi norīkot darbiniekus uz ārzemēm, lai apietu attiecīgās dalībvalsts prasības par nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Noteikumi arī paplašina dalībvalstu iespējas veikt inspekcijas un paredz, ka būvniecības nozarē līgumu un apakšlīgumu slēdzēji būs solidāri atbildīgi par darba likumu pārkāpumiem. Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 474 balsīm par, 158 pret un 39 atturoties. "Šodien pieņemtie noteikumi nodrošina līdzsvaru starp brīvību sniegt pakalpojumus un vajadzību aizsargāt norīkotos darbiniekus. Tie arī sniedz lielāku juridisko noteiktību un uzlabo norīkoto darba ņēmēju stāvokli. ES ir vairāk nekā miljons šādu darbinieku," uzsvēra par ziņojumu atbildīgā deputāte Danuta Jazlowiecka (EPP, Polija). Īsta un fiktīva norīkošana Noteikumi iekļauj kritērijus, kas palīdz dalībvalstīm izvērtēt, vai uzņēmums patiešām norīko darbiniekus, vai arī tas ir mēģinājums apiet darba likumdošanas prasības ar "pastkastīšu" uzņēmumiem, kas faktiski darbojas vienā...

Saeima ceturtdien, 10.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz diferencēt atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, palielinot sankcijas gadījumos, kad tas izraisījis smagas sekas un vairāku cilvēku nāvi. „Krimināllikuma grozījumi sagatavoti Krimināltiesību politikas apakškomisijā, pārskatot pašreizējo atbildību par pārkāpumiem tehnisko normatīvu ievērošanā, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki. Tāpat ņemta vērā piedzīvotā traģēdija Zolitūdē. Piemēram, maksimālais cietumsods, ja ēkas sabrukšana izraisījusi cilvēku nāvi, patlaban ir četri gadi, un tas nav samērojams ar tās traģēdijas apmēru, kas pērnā gada novembrī piemeklēja Latviju. Piedāvājam pārskatīt kriminālsodu politiku gadījumos, kad būvnieku vai projektētāju nolaidība noved pie traģiskiem vairāku cilvēku upuriem, un paredzēt nodarījuma smagumam samērīgas sankcijas,” norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis divu vai vairāku cilvēku nāvi, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus...

Saeima ceturtdien, 10.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Brīvprātīgā darba likuma projektu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. „Par šāda likuma nepieciešamību nevienam šaubu nav, par to esam jau vairākkārt uzrunāti no nevalstiskā sektora puses. Taču iepriekš Saeimā iesniegtais likumprojekts radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu un drīzāk veicinātu birokrātisko slogu nekā atvieglotu brīvprātīgo darbu. Tādēļ komisija izveidoja darbu grupu, kas ciešā sadarbībā ar nozaru speciālistiem izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kura redakcijai konceptuālu atbalstu sniegušas visas iesaistītās ministrijas un arī nevalstiskais sektors,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumprojekts brīvprātīgo darbu definē kā organizētu fizisku vai intelektuālu darbu, ko fiziska persona pēc labas gribas un bez atlīdzības veic sabiedrības labā, tostarp valsts nozīmes pasākumu sagatavošanā, organizēšanā vai īstenošanā. Brīvprātīgo darbu nevarēs organizēt un veikt, lai gūtu peļņu, kā arī šā darba veicējus nevarēs iesaistīt reliģiskajā vai politiskajā darbībā un ar tiem nevarēs aizstāt nodarbinātos. Brīvprātīgo...

2014.gadā pirmdiena, 5.maijs ir brīvdiena, atgādina Labklājības ministrija (LM). To paredz likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Proti, ja svētku dienas - 4.maijs un 18.novembris - ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Vienlaikus LM atgādina, ka pērn valdība pieņēma lēmumu 2014.gadā pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.maiju, pārcelt uz sestdienu, 10.maiju, un pirmdienu, 17.novembri, uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laiku no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, no kuras darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot...

Valsts tautsaimniecības kopējā konkurētspēja ir lielā mērā atkarīga no atsevišķu tās nozaru un uzņēmumu konkurences apstākļiem un nosacījumiem, tostarp konstruktīvas darba tirgus jautājumu risināšanas, vienlīdzīgas konkurences, darba ražīguma un dzīves līmeņa pieauguma, ēnu ekonomikas samazināšanas un nozaru likumdošanas uzlabošanas. Šos faktorus kā būtiskākos turpmākai Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai ilgtermiņā uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras uzdevumā pētnieks Gints Klāsons, balstoties uz starptautiski aprobētu metodiku un labās prakses piemēriem, izstrādāja nozaru sociālā dialoga stiprināšanas vadlīnijas. Būtiska daļa šajās vadlīnijās veltīta informācijai par nozaru ģenerālvienošanos kā nozīmīgu nozaru konkurētspējas veidošanas mehānismu, kā arī sakārtotas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai nozaru līmenī. Līdztekus vadlīnijās ir sniegts detalizēts pārskats par sociālā dialoga procesu un pieredzi Latvijā, kā arī nozaru sociālā dialoga īstenošanas praktisko soļu izklāsts. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Nozaru ģenerālvienošanās pirmsākumi meklējumi rietumvalstu praksē, kur pašlaik sociālais dialogs ļoti attīstīts un izmantots, lai sekmētu sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Sociālā dialoga attīstības perspektīvā, sekojot pasaules pozitīvajam piemēram, ar...

Ceturtdien, 3.aprīlī plkst. 11.00, notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Darba aizsardzības komisijas sēde, kurā piedalīsies Valsts darba inspekcijas (VDI) vadība un speciālisti. Lai uzzinātu par LBAS sadarbību ar VDI, plkst. 13.00 LBAS viesosies Kosovas VDI delegācija. LBAS Darba aizsardzības komisijas sēdē tiks izvērtēta VDI un LBAS sadarbības Vienošanās izpildes gaita, tiks sniegta informācija par VDI 2013. gada pārskatu un darba prioritātēm 2014.gadā. LBAS speciālisti informēs par LBAS organizēto Vispasaules darba aizsardzības dienas konferenci, kas notiks 28.aprīlī un šogad būs veltīta darba aizsardzībai, strādājot ar ķīmiskām vielām. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers Vienošanās ar VDI izpildi vērtē kā pretrunīgu: "Šī Vienošanās tomēr īsti nedarbojas, jo mēs nevaram panākt nelaimes gadījumu izmeklēšanu saprātīgos termiņos. Dažkārt arī VDI amatpersonu attieksme pret darba vides un darba tiesību problēmām nav tā ieinteresētākā. Līdz ar to, ja nav iespējams ātri pieprasīt atbildību vainīgajai pusei, tas aizkavē arī šādu precedentu novēršanu nākotnē." LBAS darba aizsardzības eksperts Ziedonis Antapsons atzīst,...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, operatīvi reaģējot uz trešās personas sniegto informāciju, par "aplokšņu algu" izmaksu un darbinieku nodarbināšanu bez darba tiesiskajām attiecībām, 2014.gada 20.martā veica pārbaudi kādā apsardzes pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā. Pārbaudes laikā VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja "aplokšņu algu" maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto "aplokšņu algu" samaksu kopumā 3251 eiro apmērā. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, kas liecināja, ka pārbaudāmais uzņēmums izvairās no nodokļu nomaksas, VID amatpersonas ieradās izzinātajā apsardzes pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanas vietā Rīgā, lai uzsāktu tematisko pārbaudi. Minētā adrese kā uzņēmuma saimnieciskās darbības vieta - struktūrvienība VID nav reģistrēta. Ierodoties izzinātajā adresē, VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja, ka notiek aploksnē ievietotās darba samaksas izsniegšana-izmaksa apsardzes uzņēmumā nodarbinātajām personām. Pārbaudē tika atklātas septiņpadsmit aploksnes ar tajās ievietotām eiro banknotēm, kas bija paredzētas izsniegšanai-izmaksai vēl vairākiem nodarbinātajiem....

Labklājības ministrija (LM) plāno izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas paredz no 2015.gada izmaiņas minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanā. LM aicina ikvienu interesentu no 26.marta līdz 28.aprīlim elektroniski izteikt viedokli un priekšlikumus par piedāvātajām minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulām. Šobrīd diskutējams ir jautājums par šādām LM izstrādātām trīs minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulām: par strādāšanu normālā darba laika ietvaros (piecu darba dienu nedēļa, 40 stundas nedēļā vai astoņas stundas dienā);par strādāšanu normālā darba laika ietvaros (sešu dienu darba nedēļa, 40 stundas nedēļā vai septiņas stundas darba dienā un piecas stundas sestdienā). Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri nostrādājuši visu mēnesī noteikto darba laiku (stundas), minimālo stundas tarifa likmes aprēķināšanai LM piedāvā piemērot normālā darba laika (piecu darba dienu nedēļa, 40 stundas nedēļā vai astoņas stundas dienā) ietvaros noteikto darba dienu skaitu mēnesī. Ar izmaiņu projektu var iepazīties LM interneta vietnē http://www.lm.gov.lv/news/id/5524. LM informē, ka...

No 25.marta darba devēji - komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi aicināti pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem, kuriem ir grūtāk nekā citiem atrast darbu. Darba devējiem šogad finansiāls atbalsts tiek sniegts 713 jaunu darba vietu izveidošanai. NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba devēji saņems atbalstu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām" ietvaros. Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu - 50% no darba algas, ko noteiks darba devējs. Jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, t.i. 320 euro. Tāpat NVA segs ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas. Tas attieksies uz biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kuri nodarbinās bezdarbnieku šādās profesijās - asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs. Lai pieteiktos...