DARBA TIESĪBAS

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēta valsts amatpersona par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, kā arī par svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) lielā apmērā un par dienesta viltojumu. Saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā valsts amatpersona ilgstoši - laika periodā no 1995.gada līdz 2012.gadam - fiktīvi noformēja darbā dažādos laika periodos septiņus darbiniekus, kuriem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās apsūdzētā valsts amatpersona. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta trešās daļas un 327.panta otrās daļas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigts kriminālprocess arī pret citu valsts amatpersonu uz nereabilitējošiem apstākļiem - sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos par 1995.gadā izdarīta nozieguma atbalstīšanu. Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Aptaujā*, ko veica DNB banka sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS", ir noskaidrots: pārliecinoši lielākā daļa jeb 79% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts. Iedzīvotāji uzskata - lai Latvija nebūtu saucama par lētā darbaspēka valsti, darbiniekam pēc nodokļu nomaksas mēnesī būtu jāsaņem atalgojums vismaz 701 eiro un vairāk. Aptauja atklāja, ka 41% aptaujāto uzskata, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas būtu jāsaņem vismaz 701 eiro un vairāk, lai darbinieku neuzskatītu par "lētā darbaspēka" pārstāvi, savukārt 21% uzskata, ka atalgojumam būtu jābūt robežās no 601 līdz 700 eiro, bet 19% - ka tam būtu jābūt robežās no 501 līdz 600 eiro. Divas trešdaļas aptaujāto respondentu, kuriem ir darbs, uzskata, ka saņem neatbilstoši zemu atalgojumu. Starp respondentiem, kuri piekrita apgalvojumam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, ir salīdzinoši lielāks strādnieku (51%) un bezdarbnieku (63%) īpatsvars. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir darba devēji vai nodarbojas ar savu biznesu, biežāk (41%) nepiekrīt tam, ka...

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atbilstoši Darba likumam iesniegs tiesā prasības pieteikumu par darba attiecību izbeigšanu ar dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā 17.martā dienestā saņemto Latvijas ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrības atbildes vēstuli, kurā pausts lēmums nepiekrist darba līguma uzteikumam ar M.Šicu. Lēmums izbeigt darba attiecības ar M.Šicu, zaudējot darba devēja uzticību, NMP dienestā tika pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas atzinumu, kā arī iekšējā auditā atklātajiem būtiskajiem pārkāpumiem amata pienākumu izpildē. NMP dienesta pārbaudē konstatēts, ka M.Šics 22.11.2013. no sava darba e-pasta vairākkārt nosūtījis trešajām pusēm dienesta iekšējam, operatīvam darbam paredzētu informāciju par slimnīcās nogādātiem Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušiem pacientiem (tostarp vārdus uzvārdus, personas kodus, diagnozes - informāciju, ko aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums un Pacientu tiesību likums), kā arī informāciju par vēl neapstiprinātiem, neatpazītiem bojāgājušajiem. Par šādiem trešo pušu informācijas pieprasījumiem M.Šics neinformēja Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā un situācijas pārvaldībā iesaistītos NMP dienesta darbiniekus, kā arī...

Šovasar skolēnu brīvlaikā plānots atsākt īstenot nodarbinātības pasākumu skolēniem, lai palīdzētu skolēniem no mācībām brīvajā laikā iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Projektu ceturtdien, 13.martā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka pasākumā iesaistīs skolēnus vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Jaunietis pasākuma laikā varēs strādāt no viena līdz diviem mēnešiem. Iesaistes ilgumu pasākumā noteiks, ņemot vērā darba devēja vajadzības. Kopumā pasākumā plānots iesaistīt 5 575 skolēnus. Šim mērķim no valsts budžeta paredzēti 2,04 milj. eiro. Darba devējs pasākumā iesaistītajam skolēnam nodrošinās darba vadītāju, kurš palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veiks darba laika uzskaiti, kontrolēs skolēna darba izpildi un nodrošinās uzraudzību darba laikā. Paredzēts, ka...

Lai veicinātu diskusiju un savstarpējo sadarbību, labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 11.martā, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Puses vienojās kopīgi rast kompromisu jautājumā par iespējamām izmaiņām Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu un arodbiedrības biedru atlaišanu. Par vairākiem jautājumiem saistībā ar Darba likumu līdz šim ir ļoti sekmīgi izdevies rast kompromisu, kas atbilstu gan darba devēju, gan darbinieku interesēm. Tomēr jautājumā par iespējamām izmaiņām virsstundu darba apmaksā un arodbiedrības biedru darba uzteikumā sociālie partneri nevar nonākt pie vienota risinājuma. Pašlaik arodbiedrības uzskata, ka par nostrādātajām virsstundām ir jāpiemaksā tikpat, cik par pamatlaiku, proti, 100% apmērā. Savukārt darba devēji pārliecināti, ka par virsstundām jāmaksā uz pusi mazāk jeb 50% apmērā, vai arī to varētu kompensēt, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku. Lai aktīvāk virzītos uz rezultātu, sarunas laikā iesaistītās puses vienojās sniegt priekšlikumus sabalansēta mehānisma izstrādei, lai darba devēji varētu elastīgāk plānot savu laiku un finanses,...

Valsts darba inspekcijas un pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" dati liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem darba vidē biežāk gūst arodslimības, bet retāk cieš nelaimes gadījumos. Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" liecina, ka Latvijā 2012.gadā uz 100 000 nodarbinātajām sievietēm tika konstatētas 116 arodslimības, bet vīriešiem - tikai 69 arodslimības. Saskaņā ar pētījuma datiem sievietes (63%) retāk kā vīrieši (75%) ir informēti par darba vides riska faktoriem (piemēram, ķīmiskiem, fizikāliem, ergonomiskiem, psihosociāliem, traumatisma riska faktori u.c.), kā arī sliktāk zina savas tiesības - piemēram, par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, ja tas rada risku drošībai un veselībai un šo risku nav iespējams novērst (piem., izmantojot darba aizsardzības līdzekļus) zina 67% vīriešu , bet tikai 56% sieviešu. Nostrādātās virsstundas biežāk nekādā veidā netiek kompensētas sievietēm (40%) nekā vīriešiem (21%). Visi minētie apstākļi veicina arodslimību attīstību. Savukārt pēc Valsts darba inspekcijas datiem gada laikā tiek reģistrēti nedaudz vairāk kā 500...

Plānots, ka turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. Tādējādi būs vienkāršāks darbnespējas lapu aprites process, kā arī mazināsies administratīvais slogs gan darba devējiem, gan slimības un maternitātes pabalsta pieprasītājiem, informē Labklājības ministrija (LM). Turpmāk iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt vai darba nespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Tāpat plānots, ka maternitātes un slimības pabalstu varēs piešķirt, pamatojoties uz ārstu vai ārstu palīgu elektroniski sniegto informāciju par cilvēka pārejošu darbnespēju. Lai to īstenotu, šobrīd Nacionālā veselības dienesta realizētā Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” ietvaros notiek darbs pie e-pakalpojumu izstrādes darbnespējas lapas aprites...

Saeima ceturtdien, 6.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Jaunais likums neparedz konceptuālas izmaiņas arodbiedrību darbā, bet būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, uzsverot, ka līdzšinējais likums „Par arodbiedrībām” fundamentālus uzlabojumus nebija pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tajā ietvertās normas bija novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilda starptautisko tiesību normām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunais arodbiedrību regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Lai aktualizētu jautājumu par sievietes veselību darba vidē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 4.martā plkst.12.00 organizē diskusiju "Darba vide un sievietes veselība", veltītu Starptautiskajai Sieviešu dienai. Diskusija notiks Rīgā, Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 2.stāva konferenču zālē. Diskusijā piedalīsies eksperti no RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Arodslimību ārstu asociācijas, Ģimenes ārstu asociācijas un Valsts darba inspekcijas, LBAS Dzimumu līdztiesības padomes un LBAS dalīborganizācijām. "Arodslimības ir liela problēma, īpaši sieviešu vidū," saka LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. "Ir daudz nozaru, kurās galvenokārt strādā sievietes, piemēram, - izglītībā, tirdzniecībā. Notiek pieļaujamo darba stundu pārstrāde, stress darbavietā aizvien pieaug - līdz ar to veselības problēmas saasinās. Diskusijā vēlamies runāt, kā šo situāciju mainīt - izmaiņas noteikti nepieciešamas gan normatīvajos aktos, gan finansējuma pieejamībā." Praktiskos risinājumus un arodbiedrību viedokļus diskusijas gaitā sniegs Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve. Pašreizējo situāciju sievietes veselībā raksturos Svetlana Lakiša, RSU Darba...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izveidot valsts līdzfinansētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti, iesaistoties NVA "Pasākumā noteiktām personu grupām". Darba devējiem NVA sniedz šādu finansiālu atbalstu: dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam ar invaliditāti valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā; sedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kas bezdarbniekus ar invaliditāti nodarbina šādās profesijās – asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs; vienreizēju finansējumu aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. Nepieciešamības gadījumā pasākumā iesaistītie bezdarbnieki var saņemt ergoterepeita, surdotulka vai asistenta pakalpojumus. Darba devējam bezdarbnieks ar invaliditāti jānodarbina viņa norādītajā dzīvesvietā. Nodarbinātības laiks - līdz 24 mēnešiem. Ja 2013. gadā NVA "Pasākuma noteiktām personu grupām" ietvaros tika izveidota un līdzfinansēta 121 darba vieta bezdarbniekiem ar invaliditāti, tad šogad plānots izveidot kopumā 300 valsts...

LR Labklājības ministrs, tiekoties ar darba devējiem, izteica apņemšanos meklēt kompromisus starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm attiecībā uz Darba likuma grozījumiem. Ceturtdien, 27 februārī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tikās ar LR Labklājības ministru Uldi Auguli, lai vienotos par darba tiesību, darba aizsardzības, sociālās apdrošināšanas, nodarbinātības politikas un citu darba devējiem svarīgo jautājumu tālāko virzību. LR Labklājības ministrs Uldis Augulis: “Darba likums pašreiz tiek izskatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pirms otrā lasījuma. Viens no aktuāliem jautājumiem , kas rada domstarpības starp darba devējiem un darba ņēmējiem, ir virsstundu piemaksas apjoms, kuru darba devēji piedāvā samazināt no 100% uz 50%, pamatojoties uz kaimiņvalstu pieredzi un Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanu. Lai panāktu vienošanos starp sociāliem partneriem, ministrija iesaistīsies minēto normu kompromisu meklējumos. Svarīgi ir atrast risinājumu, kas kalpos visas valsts interesēm, ceļot Latvijas labklājības līmeni.” LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „Iecerēto mērķu īstenošana, tostarp iedzīvotāju labklājība, nav iespējama bez darba...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina darba devējus un arodbiedrības uz auglīgu dialogu jautājumā par virsstundu darba apmaksu, mudinot visām pusēm pieņemamu kompromisu rast Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisija trešdien, 26.februārī, skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par virsstundu darba regulējumu, lūdzot līdz trešajam lasījumam par abpusēji pieņemamu risinājumu vienoties sociālajiem partneriem. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas par minimālās algas saņēmējiem, piemēram, mazumtirdzniecībā, kuriem jauna virsstundu apmaksas kārtība varētu nozīmēt ieņēmumu samazinājumu. Tomēr man ir pārliecība, ka arī šajā jūtīgajā jautājumā kompromisu starp sociālajiem partneriem ir iespējams panākt. Esam devuši iespēju gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvjiem rast situācijas kopsaucēju un trešajām lasījumam iesniegt redakciju, kas būtu...

Kā liecina informatīvās kampaņas "Strādā vesels!" ietvaros veiktā aptauja portālā Draugiem.lv, 21,6% Latvijas vīriešu savas darba dzīves laikā ir nācies smagi ciest darbavietā, savukārt vēl 27,4% vīriešu ir guvuši vieglas traumas. Nelaimes gadījumos darbā ir cietusi arī katra trešā sieviete Latvijā, tomēr biežāk tās ir bijušas vieglas traumas (23,7%). Salīdzinot ar vīriešiem, smagas traumas sievietes guvušas divreiz retāk (9,9%). Viens no izskaidrojumiem biežākam vīriešu traumatismam darbā ir fakts, ka vīrieši biežāk nekā sievietes strādā bīstamās nozarēs. Pētījumu dati rāda, ka darbu ar aprīkojumu, piemēram, frēzēm, slīpmašīnām veic 38,6% vīriešu turpretim sievietes - četras reizes retāk - 9,7%. Savukārt darbu ar bīstamajām iekārtām, piemēram, celtņiem, cisternām, savā ikdienas darbā veic 32,9% nodarbināto vīriešu un tikai 6,1% sieviešu, kas ir piecas reizes mazāk. Tāpat vīriešiem ir raksturīga nedroša un pārgalvīga rīcība. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka nelaimes gadījumos, kuros cietuši vīrieši, starp cēloņiem ir minēts "nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas" (par...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta "Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs" īstenošanu. Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot kvalitatīva izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu. Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem. Pilotprojekta ietvaros apmācības notiks Rīgas 3.arodskolā, Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālajā vidusskolā, Jelgavas Amatu vidusskolā, Profesionālās izglītības kompetences centrā "Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums" un Saldus Profesionālajā vidusskolā. Bezdarbniekiem tiks piedāvātas 13 dažādas profesionālās tālākizglītības programmas: gāzmetinātājs, rokas lokmetinātājs, lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG), lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto...

Lai aktualizētu darba samaksas un darba ražīguma attiecību sarežģīto raksturu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 19.februārī plkst. 11.00 rīko ekspertu diskusiju "Darba samaksa un darba ražīgums". Diskusijas norises vieta - Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, Valdes zālē, 4.stāvā. Diskusijā piedalīsies LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, ekonomiste Raita Karnīte, LTRK viceprezidents Aigars Rostovskis, LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. LBAS eksperti uzskata, ka darba ražīguma un darba samaksas atšķirīgās bāzes ļauj šobrīd Latvijā paaugstināt darba samaksu straujāk, nekā pieaug darba ražīgums. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Latvijā darba ražīgums ir salīdzinoši augsts, un darba samaksa, salīdzinot ar darba ražīguma līmeni, ir zema. Tas norāda uz to, ka pārāk ilgi par vienu no tautsaimniecības attīstības instrumentiem ir lietots lēts darbaspēks. Kā sekas tam ir ievērojama darbinieku emigrācija uz citām attīstītām valstīm. LBAS uzskata,...