DARBA TIESĪBAS

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, operatīvi reaģējot uz trešās personas sniegto informāciju, par "aplokšņu algu" izmaksu un darbinieku nodarbināšanu bez darba tiesiskajām attiecībām, 2014.gada 20.martā veica pārbaudi kādā apsardzes pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā. Pārbaudes laikā VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja "aplokšņu algu" maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto "aplokšņu algu" samaksu kopumā 3251 eiro apmērā. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, kas liecināja, ka pārbaudāmais uzņēmums izvairās no nodokļu nomaksas, VID amatpersonas ieradās izzinātajā apsardzes pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanas vietā Rīgā, lai uzsāktu tematisko pārbaudi. Minētā adrese kā uzņēmuma saimnieciskās darbības vieta - struktūrvienība VID nav reģistrēta. Ierodoties izzinātajā adresē, VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja, ka notiek aploksnē ievietotās darba samaksas izsniegšana-izmaksa apsardzes uzņēmumā nodarbinātajām personām. Pārbaudē tika atklātas septiņpadsmit aploksnes ar tajās ievietotām eiro banknotēm, kas bija paredzētas izsniegšanai-izmaksai vēl vairākiem nodarbinātajiem....

Labklājības ministrija (LM) plāno izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas paredz no 2015.gada izmaiņas minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanā. LM aicina ikvienu interesentu no 26.marta līdz 28.aprīlim elektroniski izteikt viedokli un priekšlikumus par piedāvātajām minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulām. Šobrīd diskutējams ir jautājums par šādām LM izstrādātām trīs minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulām: par strādāšanu normālā darba laika ietvaros (piecu darba dienu nedēļa, 40 stundas nedēļā vai astoņas stundas dienā);par strādāšanu normālā darba laika ietvaros (sešu dienu darba nedēļa, 40 stundas nedēļā vai septiņas stundas darba dienā un piecas stundas sestdienā). Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri nostrādājuši visu mēnesī noteikto darba laiku (stundas), minimālo stundas tarifa likmes aprēķināšanai LM piedāvā piemērot normālā darba laika (piecu darba dienu nedēļa, 40 stundas nedēļā vai astoņas stundas dienā) ietvaros noteikto darba dienu skaitu mēnesī. Ar izmaiņu projektu var iepazīties LM interneta vietnē http://www.lm.gov.lv/news/id/5524. LM informē, ka...

No 25.marta darba devēji - komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi aicināti pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem, kuriem ir grūtāk nekā citiem atrast darbu. Darba devējiem šogad finansiāls atbalsts tiek sniegts 713 jaunu darba vietu izveidošanai. NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba devēji saņems atbalstu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām" ietvaros. Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu - 50% no darba algas, ko noteiks darba devējs. Jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, t.i. 320 euro. Tāpat NVA segs ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas. Tas attieksies uz biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kuri nodarbinās bezdarbnieku šādās profesijās - asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs. Lai pieteiktos...

Aptuveni katrs desmitais eiropietis (11 %) atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4 % atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu. Turklāt katrs trīsdesmitais (3 %) no sava darba devēja ir saņēmis daļēju samaksu skaidrā naudā („aplokšņu algas"). Šie ir daži no secinājumiem, kuri izriet no Eirobarometra apsekojuma, kas liecina, ka nedeklarēts darbs joprojām ir plaši izplatīts Eiropā, lai gan problēmas apmērs un attieksme pret to dalībvalstīs ir atšķirīgi. Apsekojumā konstatēto problēmu risināšanai ir plānots aprīlī iesniegt Komisijas priekšlikumu par Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kuras mērķis būs pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai šo jautājumu risinātu efektīvāk. "Nedeklarēts darbs ne tikai pakļauj darbiniekus bīstamiem darba apstākļiem un zemākiem ienākumiem, bet arī atņem valdībām ieņēmumus un apdraud mūsu sociālās aizsardzības sistēmas. Dalībvalstīm jāīsteno politika, kas apkarotu nedeklarēto darbu vai arī sekmētu tā pārtapšanu par oficiālu darbu, un tām...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 18.martā, vienbalsīgi nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā Brīvprātīgā darba likuma projektu, kas noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. "Par šāda likuma nepieciešamību nevienam šaubu nav, par to esam jau vairākkārt uzrunāti no nevalstiskā sektora puses. Taču iepriekš Saeimā iesniegtais likumprojekts radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu un drīzāk veicinātu birokrātisko slogu nekā atvieglotu brīvprātīgo darbu. Tādēļ komisija izveidoja darbu grupu, kas ciešā sadarbībā ar nozaru speciālistiem izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kura redakcijai konceptuālu atbalstu sniegušas visas iesaistītās ministrijas. Virzīsim to izskatīšanai Saeimā, starp lasījumiem veicot vēl nepieciešamos precizējumus," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Savukārt darba grupas vadītāja, komisijas sekretāre Inita Bišofa uzsvēra, ka darbs pie likumprojekta redakcijas ilga gadu, un pauda gandarījumu, ka šajā laikā sākotnējo redakciju izdevies būtiski pilnveidot. Joprojām gan ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem atbildes būs jārod likumprojekta izskatīšanas gaitā, piemēram, cik lielā apmērā brīvprātīgo darbu var veikt pašvaldībās un pašvaldību iestādēs,...

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēta valsts amatpersona par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, kā arī par svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) lielā apmērā un par dienesta viltojumu. Saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā valsts amatpersona ilgstoši - laika periodā no 1995.gada līdz 2012.gadam - fiktīvi noformēja darbā dažādos laika periodos septiņus darbiniekus, kuriem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās apsūdzētā valsts amatpersona. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta trešās daļas un 327.panta otrās daļas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigts kriminālprocess arī pret citu valsts amatpersonu uz nereabilitējošiem apstākļiem - sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos par 1995.gadā izdarīta nozieguma atbalstīšanu. Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Aptaujā*, ko veica DNB banka sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS", ir noskaidrots: pārliecinoši lielākā daļa jeb 79% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts. Iedzīvotāji uzskata - lai Latvija nebūtu saucama par lētā darbaspēka valsti, darbiniekam pēc nodokļu nomaksas mēnesī būtu jāsaņem atalgojums vismaz 701 eiro un vairāk. Aptauja atklāja, ka 41% aptaujāto uzskata, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas būtu jāsaņem vismaz 701 eiro un vairāk, lai darbinieku neuzskatītu par "lētā darbaspēka" pārstāvi, savukārt 21% uzskata, ka atalgojumam būtu jābūt robežās no 601 līdz 700 eiro, bet 19% - ka tam būtu jābūt robežās no 501 līdz 600 eiro. Divas trešdaļas aptaujāto respondentu, kuriem ir darbs, uzskata, ka saņem neatbilstoši zemu atalgojumu. Starp respondentiem, kuri piekrita apgalvojumam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, ir salīdzinoši lielāks strādnieku (51%) un bezdarbnieku (63%) īpatsvars. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir darba devēji vai nodarbojas ar savu biznesu, biežāk (41%) nepiekrīt tam, ka...

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atbilstoši Darba likumam iesniegs tiesā prasības pieteikumu par darba attiecību izbeigšanu ar dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā 17.martā dienestā saņemto Latvijas ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrības atbildes vēstuli, kurā pausts lēmums nepiekrist darba līguma uzteikumam ar M.Šicu. Lēmums izbeigt darba attiecības ar M.Šicu, zaudējot darba devēja uzticību, NMP dienestā tika pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas atzinumu, kā arī iekšējā auditā atklātajiem būtiskajiem pārkāpumiem amata pienākumu izpildē. NMP dienesta pārbaudē konstatēts, ka M.Šics 22.11.2013. no sava darba e-pasta vairākkārt nosūtījis trešajām pusēm dienesta iekšējam, operatīvam darbam paredzētu informāciju par slimnīcās nogādātiem Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušiem pacientiem (tostarp vārdus uzvārdus, personas kodus, diagnozes - informāciju, ko aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums un Pacientu tiesību likums), kā arī informāciju par vēl neapstiprinātiem, neatpazītiem bojāgājušajiem. Par šādiem trešo pušu informācijas pieprasījumiem M.Šics neinformēja Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā un situācijas pārvaldībā iesaistītos NMP dienesta darbiniekus, kā arī...

Šovasar skolēnu brīvlaikā plānots atsākt īstenot nodarbinātības pasākumu skolēniem, lai palīdzētu skolēniem no mācībām brīvajā laikā iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Projektu ceturtdien, 13.martā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka pasākumā iesaistīs skolēnus vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Jaunietis pasākuma laikā varēs strādāt no viena līdz diviem mēnešiem. Iesaistes ilgumu pasākumā noteiks, ņemot vērā darba devēja vajadzības. Kopumā pasākumā plānots iesaistīt 5 575 skolēnus. Šim mērķim no valsts budžeta paredzēti 2,04 milj. eiro. Darba devējs pasākumā iesaistītajam skolēnam nodrošinās darba vadītāju, kurš palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veiks darba laika uzskaiti, kontrolēs skolēna darba izpildi un nodrošinās uzraudzību darba laikā. Paredzēts, ka...

Lai veicinātu diskusiju un savstarpējo sadarbību, labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 11.martā, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Puses vienojās kopīgi rast kompromisu jautājumā par iespējamām izmaiņām Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu un arodbiedrības biedru atlaišanu. Par vairākiem jautājumiem saistībā ar Darba likumu līdz šim ir ļoti sekmīgi izdevies rast kompromisu, kas atbilstu gan darba devēju, gan darbinieku interesēm. Tomēr jautājumā par iespējamām izmaiņām virsstundu darba apmaksā un arodbiedrības biedru darba uzteikumā sociālie partneri nevar nonākt pie vienota risinājuma. Pašlaik arodbiedrības uzskata, ka par nostrādātajām virsstundām ir jāpiemaksā tikpat, cik par pamatlaiku, proti, 100% apmērā. Savukārt darba devēji pārliecināti, ka par virsstundām jāmaksā uz pusi mazāk jeb 50% apmērā, vai arī to varētu kompensēt, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku. Lai aktīvāk virzītos uz rezultātu, sarunas laikā iesaistītās puses vienojās sniegt priekšlikumus sabalansēta mehānisma izstrādei, lai darba devēji varētu elastīgāk plānot savu laiku un finanses,...

Valsts darba inspekcijas un pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" dati liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem darba vidē biežāk gūst arodslimības, bet retāk cieš nelaimes gadījumos. Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" liecina, ka Latvijā 2012.gadā uz 100 000 nodarbinātajām sievietēm tika konstatētas 116 arodslimības, bet vīriešiem - tikai 69 arodslimības. Saskaņā ar pētījuma datiem sievietes (63%) retāk kā vīrieši (75%) ir informēti par darba vides riska faktoriem (piemēram, ķīmiskiem, fizikāliem, ergonomiskiem, psihosociāliem, traumatisma riska faktori u.c.), kā arī sliktāk zina savas tiesības - piemēram, par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, ja tas rada risku drošībai un veselībai un šo risku nav iespējams novērst (piem., izmantojot darba aizsardzības līdzekļus) zina 67% vīriešu , bet tikai 56% sieviešu. Nostrādātās virsstundas biežāk nekādā veidā netiek kompensētas sievietēm (40%) nekā vīriešiem (21%). Visi minētie apstākļi veicina arodslimību attīstību. Savukārt pēc Valsts darba inspekcijas datiem gada laikā tiek reģistrēti nedaudz vairāk kā 500...

Plānots, ka turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. Tādējādi būs vienkāršāks darbnespējas lapu aprites process, kā arī mazināsies administratīvais slogs gan darba devējiem, gan slimības un maternitātes pabalsta pieprasītājiem, informē Labklājības ministrija (LM). Turpmāk iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt vai darba nespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Tāpat plānots, ka maternitātes un slimības pabalstu varēs piešķirt, pamatojoties uz ārstu vai ārstu palīgu elektroniski sniegto informāciju par cilvēka pārejošu darbnespēju. Lai to īstenotu, šobrīd Nacionālā veselības dienesta realizētā Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” ietvaros notiek darbs pie e-pakalpojumu izstrādes darbnespējas lapas aprites...

Saeima ceturtdien, 6.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Jaunais likums neparedz konceptuālas izmaiņas arodbiedrību darbā, bet būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, uzsverot, ka līdzšinējais likums „Par arodbiedrībām” fundamentālus uzlabojumus nebija pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tajā ietvertās normas bija novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilda starptautisko tiesību normām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunais arodbiedrību regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Lai aktualizētu jautājumu par sievietes veselību darba vidē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 4.martā plkst.12.00 organizē diskusiju "Darba vide un sievietes veselība", veltītu Starptautiskajai Sieviešu dienai. Diskusija notiks Rīgā, Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 2.stāva konferenču zālē. Diskusijā piedalīsies eksperti no RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Arodslimību ārstu asociācijas, Ģimenes ārstu asociācijas un Valsts darba inspekcijas, LBAS Dzimumu līdztiesības padomes un LBAS dalīborganizācijām. "Arodslimības ir liela problēma, īpaši sieviešu vidū," saka LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. "Ir daudz nozaru, kurās galvenokārt strādā sievietes, piemēram, - izglītībā, tirdzniecībā. Notiek pieļaujamo darba stundu pārstrāde, stress darbavietā aizvien pieaug - līdz ar to veselības problēmas saasinās. Diskusijā vēlamies runāt, kā šo situāciju mainīt - izmaiņas noteikti nepieciešamas gan normatīvajos aktos, gan finansējuma pieejamībā." Praktiskos risinājumus un arodbiedrību viedokļus diskusijas gaitā sniegs Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve. Pašreizējo situāciju sievietes veselībā raksturos Svetlana Lakiša, RSU Darba...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izveidot valsts līdzfinansētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti, iesaistoties NVA "Pasākumā noteiktām personu grupām". Darba devējiem NVA sniedz šādu finansiālu atbalstu: dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam ar invaliditāti valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā; sedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kas bezdarbniekus ar invaliditāti nodarbina šādās profesijās – asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs; vienreizēju finansējumu aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. Nepieciešamības gadījumā pasākumā iesaistītie bezdarbnieki var saņemt ergoterepeita, surdotulka vai asistenta pakalpojumus. Darba devējam bezdarbnieks ar invaliditāti jānodarbina viņa norādītajā dzīvesvietā. Nodarbinātības laiks - līdz 24 mēnešiem. Ja 2013. gadā NVA "Pasākuma noteiktām personu grupām" ietvaros tika izveidota un līdzfinansēta 121 darba vieta bezdarbniekiem ar invaliditāti, tad šogad plānots izveidot kopumā 300 valsts...