DARBA TIESĪBAS

Piektdien, 14. februārī, mediju brīfingā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadības un dalīborganizāciju pārstāvji pauda viedokli par vairākiem topošajiem likumprojektiem, kā arī informēja par iespējamām protesta akcijām, ja arodbiedrību prasības netiks ņemtas vērā. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valdība nedomā par cilvēkiem kopumā: "Mēs redzam, ka likumdevēji, plānojot izmaiņas likumos, cenšas "apgriezt" cilvēku tiesiskās un sociālās garantijas. To spilgti apliecina likumprojekts "Valsts dienesta likums", dažas, bet ļoti būtiskas ieceres grozījumos Darba likumā un plānotais jaunais veselības aprūpes finansējuma modelis, kas pēc būtības ir jauni plāni cilvēku diskriminācijai un labklājības līmeņa pazemināšanai. Mēs esam gandrīz nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, un sabiedrības noslāņošanās ziņā - jau līderi. Ja arodbiedrību prasības netiks ņemtas vērā, aicināsim cilvēkus pulcēties pie Saeimas." "Mēs nedrīkstam pieļaut darba devēju un politiķu ieceri svītrot no Darba likuma 110.pantu, kas nosaka darba devējam pienākumu saskaņot ar arodbiedrību, ja tas vēlas atbrīvot no darba arodbiedrības biedru," uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku...

Lai pastiprināti vērstu darbinieku un darba devēju uzmanību uz drošības un veselības aizsardzības nozīmi darbā, ceturtdien, 13. februārī, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija un Darba drošības un vides veselības institūts, klātesot darba devēju un darbinieku pārstāvjiem atklāja informatīvo kampaņu „Strādā vesels!”. Darbinieku un darba devēju vidū bieži vien valda uzskats, ka drošība un veselība darbā ir birokrātiska un traucējoša formalitāte, kurai ir maza jēga. Rezultātā 20,7% darbinieku Latvijā ir darba vides izraisīti veselības traucējumi, bet katrs piektais darbinieks ir cietis nelaimes gadījumā darbā. Par to liecina 2013. gadā veiktā pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā” dati. Kampaņa „Strādā vesels!” ir vērsta gan uz darba devējiem, gan darbiniekiem, aicinot ikvienu uz aktīvu rīcību – darbavietā rūpējoties par savu vai savā pakļautībā strādājošu cilvēku drošības un veselības profilaksi. „Strādā vesels!” mērķi ir uzrunāt emocionāli, atspoguļojot citu darbinieku negatīvo pieredzi, un pārliecināt, ka darba drošības un veselības pasākumi nav tikai birokrātija, pamatojot to ar izmērāmiem...

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret likumprojektu "Valsts dienesta likums" un pirmdien nosūtījusi Valsts kancelejai atzinumu, kurā apkopoti LBAS un dalīborganizāciju pamatoti iebildumi. LBAS šo likumprojektu kopumā vērtē kā būtisku darbinieku un darbinieku pārstāvju tiesību ierobežojumu, kurā esot pārkāptas starptautiskajos tiesību aktos noteiktās tiesības. Likumprojektā ir paredzēts ar visiem valsts pārvaldē strādājošajiem nodibināt dienesta attiecības, kas nozīmē, ka ar darbiniekiem vairs neattieksies Darba likumā noteiktās normas. Tajā pašā laikā likumprojektā nav precīzi nodefinēts, uz kuriem darbiniekiem tieši attieksies šīs pārmaiņas. Vēl likumprojektā ticis samazināts maksimālais slimošanas laiks, kura laikā nedrīkst uzteikt darbu, un pārbaudes laiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Šobrīd valsts pārvaldē strādā gandrīz 19 000 darbinieku, un LBAS neredz pamatojumu topošā Valsts dienesta likuma iecerei pēc būtības - kā tas padarīs valsts pārvaldi efektīvāku. LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča: "Šis likumprojekts rada nevienlīdzīgus nosacījumus valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, jo - vai tad, piemēram, valsts muzeja un pašvaldības muzeja darbinieku...

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme pirmdien, 10.februārī, Briselē ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem diskutēja par Jauniešu garantijas mehānisma praktisko piemērošanu Latvijā. Atbildot uz jautājumiem, par sociālo partneru iesaisti pasākumu sagatavošanā, LM valsts sekretāre atzīmēja, ka ar plāna pasākumiem un darbībām iepazīstināti gan sociālie partneri - Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvās tirdzniecības apvienības konfederācija, gan pašvaldības, tajā skaitā Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kā arī jauniešus pārstāvošas organizācijas, ieskaitot Latvijas Nacionālo jaunatnes padomi. Tāpat tā izstrādē iesaistīti sociālie darbinieki, jauniešu nevalstiskās organizācijas, jauniešu forumi un citi darba tirgus partneri. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ļoti būtiska jauniešu ekonomiskās aktivizācijas pieejas izstrādē ir tieši jauniešu un nevalstisko organizāciju, kā arī sociālo partneru iesaiste. Tas nepieciešams, lai izveidotu stratēģiskās partnerības katrā pašvaldībā, ar kuru palīdzību varētu sasniegt neaktīvos jauniešus, kas nemācās un nestrādā. Runājot par jauniešiem bezdarbniekiem paredzētajām izglītības programmām, I.Jaunzeme informēja, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA)...

Šajās dienās notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēde Strasbūrā, kurā tiek diskutēts par Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT). Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), kuras sastāvā ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kategoriski iebilst pret vairākiem REFIT punktiem, jo tie mazina sociālās tiesības, kuras garantē Eiropas līmeņa Eiropas cilvēktiesību instrumenti. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pievienojas ETUC viedoklim, un iestājas par to, ka darba tiesību un darba aizsardzības jautājumi nevar būt daļa no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas izvērtējuma. Tādā jomā kā darbinieku veselība un drošība, nevar likt uzsvaru tikai uz regulējuma sloga uzņēmējdarbībai aprēķiniem. Darbinieku dzīve un veselība nevar būt izmērāma ar darba devēja peļņas samazinājumu un izmaksu lielumu. To pierāda Zolitūdes traģēdija, kur būvniecības normatīvu, darba tiesības un darba drošības standartu neievērošana maksāja 54 cilvēku dzīvības. LBAS par savu nostāju šajā jautājumā 2013.gada 2.decembrī ir informējusi LR Ekonomikas ministriju, kuras kompetencē ir EK paziņojumā minētā darbības joma, lūdzot ņemt vērā LBAS viedokli....

Darba drošības jomā vērojamas pozitīvas tendences - tā piektdien, 31. janvārī, preses konferencē atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Valsts Darba inspekcijas, Labklājības ministrijas un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvji. Esot uzlabojusies gan darba devēju izpratne par darba aizsardzības nozīmību, gan dažādi sociālā noskaņojuma indikatori par nodarbināto apmierinātību, turklāt arī gandrīz par trešdaļu samazinājies darba vietās bojāgājušo skaits. Īpaši aktuālas ir darba aizsardzības problēmas mikro un mazo uzņēmumu, kā arī pašnodarbināto sektorā. Tāpat riska grupa aizvien ir arī jaunieši, kas nereti paši izturoties bezatbildīgi pret darba drošību. Augstu darba aizsardzības kultūru nevar radīt vienā dienā - tam jānotiek pakāpeniski, atzina amatpersonas, salīdzinot to ar ceļu satiksmes kultūru, kuras attīstība notiek pamazām, ar neskaitāmu sociālo kampaņu palīdzību. Tāpēc tiek solīts turpināt darbu pie darba drošības izpratnes veidošanas, un to darīt ne tikai ar sodīšanas, bet arī skaidrošanas un dažādu atbalsta rīku palīdzību. Darba drošības kultūra Latvijā aug pamazām from lid.lv on Vimeo. Piektdien...

Otrdien, 28. janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) prasību negrozīt Darba likuma 68.pantu - nesamazināt darbinieku darba samaksu par virsstundām un darbu svētku dienās, saglabājot to 100% apmērā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika izvērtēti deputātu, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) u.c. iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Darba likuma 2.lasījumam. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauž viedokli, ka tas ir ļoti svarīgs lēmums, jo darba samaksa Latvijā ir ļoti zema, un jebkurš samazinājums nāktu darbiniekiem par sliktu. Jāņem vērā, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir mazākais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Latvijā tas šobrīd ir 75 eiro, Igaunijā - 144 eiro, Lietuvā (zemākajām algām) - 165,2 eiro. Piemēram, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darbinieki Latvijā darbaspēka nodokļos (IIN un VSAOI) vien samaksā vidēji par 10% vairāk, līdz ar to reālā darba samaksa "uz rokas" (neto) ir mazāka. Latvijas situācija ir tāda, ka par to...

Otrdien, 28.janvārī, Ministru kabinets izdeva noteikumus "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", kuri paredz kārtību, kādā ārzemniekiem piešķir un atņem tiesības uz nodarbinātību un nosaka Darba atļauju reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kartību. Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā 2013.gadā Imigrācijas likumā veiktās izmaiņas, kas paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neizsniedz ārzemniekiem atsevišķu darba atļauju, un tiesības uz nodarbinātību tiek iekļautas Darba atļauju reģistrā. Jaunie noteikumi paredz arī to, kādi ieraksti vīzā vai uzturēšanās atļaujā apliecina ārzemnieka piekļuvi darba tirgum. Ieraksts "tiesības strādāt pie noteikta darba devēja", kurš tiks iekļauts vīzā vai uzturēšanās atļaujā, apliecina ārzemnieka tiesības uz nodarbinātību ar ierobežojumiem, izņemot gadījumus, ja ierobežojums saistīts ar atļauju strādāt nepilnu darba laiku. Savukārt studentu nodarbinātībai noteiktais ierobežojums ne vairāk kā 20 stundas nedēļā saistīts ar Eiropas Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvu Nr.2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studijās, skolēnu apmaiņas programmās, prakses vai stažēšanās iespējās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba...

Eiropas arodbiedrību konfederācija un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst pret vairākiem Eiropas Komisijas paziņojumā Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) punktiem, jo tie mazina sociālās tiesības, kuras garantē Eiropas līmeņa Eiropas cilvēktiesību instrumenti. 2013.gada 2.oktobra Eiropas Komisijas paziņojumā „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” ietverts visaptverošs plāns pārskatīt ES tiesību aktus. Komisijas Paziņojumā ir izklāstīti konkrēti risinājumi katrai politikas jomai, tostarp, darba aizsardzības tiesības, kurās tiks veikti turpmāki pārskatīšanas pasākumi, lai vienkāršotu vai atceltu ES tiesību aktus, atvieglotu slogu uzņēmumiem un veicinātu tiesību aktu īstenošanu. Minētais Eiropas Komisijas paziņojums tika izskatīts Eiropas Arodbiedrību konfederācijas 2013.gada oktobra un novembra Izpildkomitejas sēdēs, vairākās darba grupās un dalīborganizācijās, kategoriski iebilstot pret vairākiem Komisijas paziņojumā Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) punktiem, jo tie mazina sociālās tiesības, kuras garantē Eiropas līmeņa Eiropas cilvēktiesību instrumenti. Ekonomiskā krīze, kuru Eiropas Savienība pieredzēja pēdējā laikā, pārlieku fokusējas uz ekonomisko izaugsmi un konkurētspējas palielināšanu,...

Labklājības ministrija (LM) precizējusi kārtību, kādā pensiju aprēķināšanai pierādāmi un uzskaitāmi darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim. To paredz otrdien, 21.janvārī, valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.165 "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība"" . Noteikumi nemaina pastāvošo tiesisko regulējumu pēc būtības, bet tikai juridiskās skaidrības nodrošināšanai precizē atsevišķu apdrošināšanas periodu, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim pierādīšanas un uzskaites kārtību. Attiecībā uz darba periodiem no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim noteikts, ka darba devējam minētajā periodā ir jābūt reģistrētam kā sociālā nodokļa maksātājam. Politiski represētie apdrošināšanas periodu varēs pierādīt, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecinās vecāku atrašanos izsūtījumā vai nometinājumā un cilvēka dzimšanas apliecību. Tas attieksies uz gadījumiem, ja cilvēks ir dzimis vecāku izsūtījuma vai nometinājuma laikā. Minētā apdrošināšanas perioda sākuma datums ir cilvēka dzimšanas diena, bet beigu datums - vecāku izsūtījuma vai nometinājuma...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi noteikumus, kuros iekļautas profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. To paredz otrdien, 21.janvārī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Profesiju sarakstā iekļauti aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātie, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori, sportisti, elektrostaciju operatori, inženiermehānikas speciālisti, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatori, mehānikas inženieri, Valsts probācijas dienesta darbinieki, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienošās amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, Ieslodzījumu vietu pārvaldē nodarbinātie, tiesneši, prokurori, kultūras darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku profesijas, valsts drošības iestāžu amatpersonas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas. Profesiju saraksts izstrādāts sadarbībā ar kompetentajām institūcijām attiecīgajās...

Jāpastiprina personāls un citi resursi, kas vajadzīgi darba inspekciju funkciju veikšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai mazinātu nelikumīgo nodarbinātību, fiktīvu pašnodarbinātību un sociālo dempingu, saka EP deputāti pagājušajā nedēļā pieņemtajā rezolūcijā. "Dalībvalstu darba inspekcijām ir būtiska nozīme sociālās jomas noteikumu īstenošanā, kā arī, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp ES valstīm. Mazinot nelikumīgo nodarbinātību, kas pašlaik veido aptuveni 18.8% no ES iekšzemes kopprodukta, varētu palielināt iekasēto nodokļu apjomu un iemaksas sociālā nodrošinājuma programmās. Darba inspekcijām trūkst personāla un to pārrobežu sadarbība ir apgrūtināta", norādīja par rezolūcijas izstrādi atbildīgā EP deputāte Jutta Steinruck (S&D, Vācija). Viņas izstrādāto tekstu deputāti pieņēma ar 586 balsīm par, 58 pret un 47 atturoties. Pārrobežu sadarbības pastiprināšana Deputāti aicina veidot darba inspektoru Eiropas platformu, kas uzraudzītu nelikumīgu nodarbinātību, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un apzinātu un noteiktu fiktīvus uzņēmumus. Viņi arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest Eiropas sociālās apdrošināšanas karti vai citu ES mēroga elektronisku dokumentu, kas ES dalībvalstīm ļautu...

Parlaments ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā iebilst pret dažu ES dalībvalstu vadītāju aicinājumiem noteikt ierobežojumus ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvībai. Pārejas režīma ierobežojumi attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību beidzās 2014.gada 1.janvārī. Rezolūcijā, ko iesniegušas vairākas Eiropas Parlamenta politiskās grupas (EPP, S&D, ALDE, Greens/EFA un GUE/NGL), Parlaments aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstību ES pamatlīgumu prasībām par pārvietošanās brīvību, kas ir viena no ES iedzīvotāju pamattiesībām. Deputāti aicina dalībvalstis atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu ierobežot tiesības uz brīvu pārvietošanos, un pilnībā noraida priekšlikumu noteikt ES migrantu maksimālo skaitu. Deputāti atzīmē, ka, tuvojoties Eiropas vēlēšanām, dažas politiskās partijas ES pilsoņu pārvietošanās brīvības ierobežojumus izmanto savās politiskajās kampaņās, tādējādi riskējot veicināt rasismu un ksenofobiju. Parlaments arī norāda, ka augsta ranga Eiropas politiķi nesen ir snieguši vairākus paziņojumus, kuros vēršas pret brīvas pārvietošanās tiesībām. Darbaspēka mobilitāte veicina ES ekonomikas izaugsmi Jaunākie Komisijas pētījumi pierāda, ka mobilie darba ņēmēji ir faktiskie iemaksu veicēji uzņēmējvalstu ekonomikā, un mobilo...

Šogad Baltijas valstīs veiktā Salary Information Agency darba devēju un ņēmēju aptauja liecina, ka 66% biroja darbinieku Latvijas uzņēmumos var plānot savu darba procesu un paši izvēlēties piemērotāko laiku, kad paveikt kādu konkrētu uzdevumu. Igaunijā laiku saviem darba uzdevumiem patstāvīgi nosaka 52% darbinieku, savukārt Lietuvā - tikai 28% darba ņēmēju. Tajā pašā laikā darbiniekiem Lietuvā ir vislielākā neatkarība darba veikšanai nepieciešamo metožu un rīku izvēlē - tā norāda 70% respondentu. Arī Latvijā un Igaunijā vairums biroja darbinieku paši var pieņemt lēmumu, kā veikt savus darba pienākumus, - tā norāda 65% Latvijas un 59% Igaunijas darba ņēmēju. Kopumā visās trīs Baltijas valstīs gan darba ņēmēji, gan darba devēji atbalsta un labprāt izmanto elastīgu darba stilu. Neatkarība sava darba organizēšanā ir svarīga 83% Latvijas, 89% Lietuvas un 80% Igaunijas biroju darbinieku. Visu trīs Baltijas valstu darba devēji ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz elastīgu darba vidi - strādāšanu attāli atbalsta teju puse (49%) Latvijas darba...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 14.janvārī, aizvadījusi sēdi, spriežot par Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajām vadlīnijām attiecībā uz žurnālistu sociālo garantiju nodrošināšanu. Nonākts pie secinājuma, ka žurnālistu sociālā apdrošināšana ir nepieciešama, taču ne bez papildus atbalsta medijiem. „Ir būtiski, lai tiktu nodrošināta žurnālistu sociālā apdrošināšana, bet tā ir jāievieš vienlaikus kopā ar atbalsta pasākumiem mediju nozarei. Nav pieļaujams, ka ar it kā labiem nodomiem, bet vienkāršotiem risinājumiem tiktu grauta mediju joma. Tādēļ šodienā vienojāmies lūgt Ministru kabinetu izveidot darba grupu, kas izstrādātu šādu nozares atbalsta pasākumu sistēmu”, pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. „Par nepieciešamību pilnveidot žurnālistu sociālās apdrošināšanas sistēmu diskutējām jau aizvadītajā sesijā. Sociālo partneru, ministriju un Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvju vidū ir vienota izpratne, ka vienkāršots risinājums var radīt neparedzamas sekas mediju nozarei. Tādēļ izmaiņām žurnālistu sociālajā apdrošināšanā jābūt pakāpeniskām, ar pietiekami garu pārejas periodu. Žurnālistiem jābūt sociāli apdrošinātiem, bet ir jāmeklē līdzsvarojoši pasākumi, lai mediju nozare varētu...