DARBA TIESĪBAS

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi nformatīvu video materiālu par darba aizsardzību noliktavās. Tajā attēlota labā prakse darba drošības noteikumu ievērošanā attiecībā uz smagumu pārvietošanu un citās ikdienišķās darbībās, kas prasa fizisku piepūli. Darba devējam un jebkuram nodarbinātajam jādomā, kā atvieglot ikdienu, ja tiek strādāts ar kravu pārvietošanu.

Turpmāk ziņas par valdes locekli, kurš ieguvis vai zaudējis darba ņēmēja statusu, un par kuru no 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar Saeimā pagājušā gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāiesniedz līdz nākamā mēneša datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas termiņš, informē Labklājības ministrija. To paredz otrdien, 7.janvārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Normatīvie akti paredz, ka darba devējam katrs darba ņēmējs jeb persona, par kuru jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir jāreģistrē VID pirms viņš uzsāk darbu. No 2014.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksas atsevišķos gadījumos jāveic arī par valdes locekļiem, kuri ir likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē darba ņēmēji. Tas nozīmē, ka arī par valdes locekļiem jāsniedz ziņas VID par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu....

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Piedāvājam vēlreiz rūpīgi ieklausīties Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas jurista Viļņa Virzas skaidrojumā par to, kā darba tiesiskās attiecības ietekmē pārejas process no latiem uz eiro un kas būtu jāzina kā darba devējam, tā darba ņēmējam. Video:

Tuvākā pusgada laikā vairums (72%) uzņēmumu plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus, liecina speciālistu darba portāla www.cvmarket.lv nesen veiktās aptaujas* rezultāti. Katrs desmitais respondents atzīst, ka sev vajadzīgos darbiniekus meklēs ārpus Latvijas robežām. Visvairāk darba devēji (84) iecerējuši savu komandu palielināt par trīs līdz pieciem cilvēkiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka tuvāko mēnešu laikā īpaši aktīvi tiks meklēti attiecīgās nozares speciālisti (šādu atbildi snieguši 37% respondenti). Daudzi darba devēji plāno savai komandai piesaistīt arī prasmīgus strādniekus, klientu servisa darbiniekus, asistentus. 10% aptaujas dalībnieku plāno darbā pieņemt arī darbiniekus bez pieredzes, nedaudz mazāk - 9,2% darba devēji grib atrast vadītājus. Turklāt katrs desmitais respondents atzīst, ka sev vajadzīgos darbiniekus meklēs ārpus Latvijas robežām. Kā skaidro darba devēji, šādam lēmumam ir vairāki iemesli, piemēram, vietējam darbaspēkam nav vajadzīgās kvalifikācijas, Latvijā nevar atrast darbiniekus nepieciešamajā daudzumā, piesaistīt personālu ārpus Latvijas robežām ir finansiāli izdevīgāk. Respondenti savu lēmumu pamato arī ar to, ka viņi pārsvarā pakalpojumus eksportē un...

Lai nepieļautu Zolitūdei līdzīgas traģēdijas, Latvijā ikvienam strādājošajam vajadzētu būt zinošam savās darba tiesībās, tostarp darba aizsardzības jautājumos, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. "Darba likums noteic, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu," sacīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Savukārt LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls uzsvēra, ka traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam. "Dzīvē gan nereti vērojamas situācijas, kad signalizācijas iedarbošanos vērtē kā viltus trauksmi un uz to nereaģē. Nesenie notikumi parādīja - ja evakuācija būtu notikusi, varējām izglābt vairāk nekā pussimt dzīvību," teica LBAS darba aizsardzības eksperts. Diemžēl daļai Latvijas strādājošo nereti darba aizsardzības jautājums novirzās otrajā plānā, jo cilvēki ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas...

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība. Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. VDI turpmāk izmeklēs vienīgi tos nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, kurš ir sociāli apdrošināts...

Latvijā ir nepieciešams mainīt sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīvas jeb pabalstos balstītas sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvu jeb klientu motivējošu sistēmu. Tikai šādi būs iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam. Šādu izaicinājumu tuvākajiem 5 – 10 gadiem izvirzījusi Labklājības ministrija (LM). Idejas, kas iekļautas informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība. Lai uzsāktu sociālās palīdzības sistēmas reformu un nodrošinātu objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piedāvājot nozares pilnveidošanas pasākumus un rīcības virzienus, 2013.gadā īstenots Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?”. Pētījuma rezultāti līdztekus kopējam sociālās drošības sistēmas novērtējumam iezīmē galvenos tās trūkumus un identificē problēmas sociālās palīdzības sistēmā, darba tirgus politikā, valsts sociālo pabalstu un nodokļu politikā. LM informatīvajā ziņojumā piedāvā priekšlikumus jauna minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, kas kalpotu par atskaites punktu turpmākā atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā...

Valsts ieņēmumu dienesta VID Nodokļu pārvalde izstrādājusi metodisko materiālu "Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā". Metodiskajā materiālā ir izklāstīta kārtība, kādā VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz un aizpilda darba devēja ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un ziņas par darba ņēmējiem. EDS Darba devēja ziņojums un ziņas par darba ņēmējiem ir izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumiem Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Metodisko materiālu pdf formā iespējams lejuplādēt šeit vai VID mājaslapā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 5.decembrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas pieteikumā par KNAB priekšnieka rīkojuma atcelšanu, ar kuru pieteicēja atbrīvota no amata. Pieteicējas blakus sūdzību Senāts noraidīja. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts lēmumā atzinis, ka Administratīvā rajona tiesa, atbilstoši Senāta praksē paustajām atziņām ir pareizi norādījusi, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām, tādējādi tās ir privāttiesiskas attiecības. Līdz ar to rīkojums ir izdots privāto tiesību sfērā un tā tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai. Pieteicēja atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta pirmajai daļai ir biroja amatpersona – nodaļas vadītāja. Panta otrā daļa noteic, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas. Minētā tiesību norma tiešiem vārdiem noteic, ka biroja amatpersonas ir...

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt precīzākas un skaidrākas prasības darbam augstumā, kā arī lietojamam darba aprīkojumam. Attiecībā uz darba organizēšanu un darba aprīkojuma izvēli, paredzēts noteikt prasības, kas darba devējiem jāņem vērā, organizējot darbus augstumā. Tajā skaitā, novērtējot darba vides riskus un nosakot augstumā veicamos darbus, piemērotākos līdzekļus drošu apstākļu radīšanai, kā arī nosakot darbus, kas saistīti ar paaugstinātu bīstamību (augstkāpēja darbs un industriālā alpīnista darbs). Plānots, ka, veicot paaugstinātas bīstamības darbus, darba devējam turpmāk būs jāaizpilda norīkojuma veidlapa. Tajā būs jānorāda gan darba izpildē iesaistītie nodarbinātie, gan izsniegtie aizsardzības līdzekļi un veicamie organizatoriskie un tehniskie aizsardzības pasākumi. Šāda norīkojuma mērķis ir veicināt gan nodarbināto, gan darba devēja atbildību par drošu apstākļu radīšanu un drošu darba metožu pielietošanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, nodarbinātajiem, kas veiks darbu augstumā, uzlabosies darba apstākļi un būs nodrošināta lielāka drošība, tādējādi samazinot arī nelaimes gadījumu iespējamību....

Latvijas iedzīvotāji sagaida no uzņēmumiem sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem biežāk nekā lielajiem uzņēmumiem pietrūkst izpratnes par tās īstenošanu, to apliecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta apkopotie dati. Lai veicinātu zināšanas par stratēģisku un atbildīgu biznesa pieeju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu veido praktisku pašvērtējuma rīku maziem uzņēmumiem. Absolūtajam vairākumam (83%) Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotos atbilstoši ētikas principiem, to atklāj pētījumu kompānijas TNS 2013. gadā veiktā aptauja par korporatīvo sociālo atbildību. Turklāt 39% iedzīvotāju atzīst, ka ir pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību tie neatbalsta. Līdz ar to, ja uzņēmumi rīkojas pretēji sabiedrības interesēm, tad tie riskē ne tikai ar savu reputāciju, bet arī ar peļņas samazināšanos, norāda TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele. „Lai veidotu atbildīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, esam secinājuši, ka nepietiek tikai ar lielo uzņēmumu aktivitātēm, ko ik gadu redzam Ilgtspējas indeksa dalībnieku vidū. Lai veicinātu...

Otrdien, 3.decembrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām”, kas paredz atalgojuma palielināšanu iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu un mēnešalgu izlīdzināšanu. Atlīdzības palielinājums iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 2014.gada 1.janvāra būs vidēji ap Ls 40 mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Atlīdzības palielinājums attieksies uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Valsts robežsardzes un to padotībā esošo koledžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Piemēram, ja 2013.gadā Valsts policijas kārtībnieks saņēma atlīdzību no 316 latiem (450 euro) līdz 398 latiem (566 euro), tad 2014.gadā tā būs attiecīgi 356 lati (507 euro) un 439 lati (625 euro), kas ir vidēji par 40,50 latiem (58 euro) vairāk. Amatpersonu...

Lai arī koplīgums ir daļa no stabilas un ilgtspējīgas darba vides, teju ceturtā daļa jeb 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nezina, kādas priekšrocības tas sniedz, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. Vislielākais neinformēto cilvēku īpatsvars ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā grupā aptuveni trešdaļa respondentu atklāja, ka nezinot, kas ir darba koplīgums. Savukārt vislabāk informēti ir ļaudis vecumā 50 līdz 65 gadiem un arodbiedrību biedri - attiecīgi 80% no un 91% no viņiem zināja teikt, ka koplīgums ir rakstiska vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. "Šie rezultāti ir vērtējami divējādi. No vienas puses, pozitīvi, ka liela daļa sabiedrības ir informēta par koplīguma sniegtajām iespējām. No otras puses, bažas izraisa fakts, ka jaunajai paaudzei zināšanu bagāža darba tiesību jautājumos tomēr nav pietiekama. Tas apliecina, ka mums ir jāturpina aktīvi iesāktais darbs sabiedrības izglītošanā," sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Koplīgums sniedz ieguvumus gan...

„Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja ierosinājumu izsaukt uz Latviju veikalu tīkla „Maxima” akcionārus sniegt paskaidrojumus par viņu darbinieku bezatbildīgajiem un neētiskajiem paziņojumiem Latvijas medijos, kā arī iespējamo izvairīšanos no atbildības par viņu veikalā notikušo traģēdiju", tā ceturtdien, 28.novembrī, pēc Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Latvijas valdība ir centusies maksimāli nākt pretī ārzemju investoriem un ieklausīties viņu vēlmēs. Investoriem radītā vide mūsu valstī ir pavērusi plašas peļņas iespējas. Pretī šīm biznesa iespējām, kas radītas Latvijā, investoriem ir arī pienākumi un atbildība,” uzskata J.Ozoliņš. „Saeimas deputāti vēlas pārliecināties, ka uzņēmums mainīs savu politiku visos aspektos, uz kuriem ir norādes traģēdijas kontekstā, sākot no ugunsdrošības un civilās aizsardzības, beidzot ar darba tiesībām un būvniecību.” „Uzņēmums „Maxima” pēc Zolitūdes traģēdijas neizrāda cieņpilnu attieksmi un atbildīgu rīcību attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, un uzņēmuma pārstāvja paziņojums, ka „Maxima” vadība nejūtas vainīga un neplāno atkāpties, ir cinisma un nihilisma kalngals,” pauž...

Situācija darba tirgū 2014.gadā turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā- kopumā 636 uzņēmumus. Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Visbiežāk par pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts uzņēmuma darbības apjomu palielināšanās, to norādījuši 86% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem. Šogad šādu iemeslu min par 12% vairāk nekā pagājušajā, 2012.gadā, un par 45% vairāk nekā aizpagājušajā, 2011.gadā, veiktajā pētījumā. Tāpat nozīmīgs faktors jaunu darbinieku pieņemšanai minama arī darba ņēmēju rotācija, to atzinuši 67% aptaujāto Latvijas darba devēju....