DARBA TIESĪBAS

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi noteikumus, kuros iekļautas profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. To paredz otrdien, 21.janvārī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Profesiju sarakstā iekļauti aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātie, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori, sportisti, elektrostaciju operatori, inženiermehānikas speciālisti, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatori, mehānikas inženieri, Valsts probācijas dienesta darbinieki, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienošās amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, Ieslodzījumu vietu pārvaldē nodarbinātie, tiesneši, prokurori, kultūras darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku profesijas, valsts drošības iestāžu amatpersonas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas. Profesiju saraksts izstrādāts sadarbībā ar kompetentajām institūcijām attiecīgajās...

Jāpastiprina personāls un citi resursi, kas vajadzīgi darba inspekciju funkciju veikšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai mazinātu nelikumīgo nodarbinātību, fiktīvu pašnodarbinātību un sociālo dempingu, saka EP deputāti pagājušajā nedēļā pieņemtajā rezolūcijā. "Dalībvalstu darba inspekcijām ir būtiska nozīme sociālās jomas noteikumu īstenošanā, kā arī, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp ES valstīm. Mazinot nelikumīgo nodarbinātību, kas pašlaik veido aptuveni 18.8% no ES iekšzemes kopprodukta, varētu palielināt iekasēto nodokļu apjomu un iemaksas sociālā nodrošinājuma programmās. Darba inspekcijām trūkst personāla un to pārrobežu sadarbība ir apgrūtināta", norādīja par rezolūcijas izstrādi atbildīgā EP deputāte Jutta Steinruck (S&D, Vācija). Viņas izstrādāto tekstu deputāti pieņēma ar 586 balsīm par, 58 pret un 47 atturoties. Pārrobežu sadarbības pastiprināšana Deputāti aicina veidot darba inspektoru Eiropas platformu, kas uzraudzītu nelikumīgu nodarbinātību, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un apzinātu un noteiktu fiktīvus uzņēmumus. Viņi arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest Eiropas sociālās apdrošināšanas karti vai citu ES mēroga elektronisku dokumentu, kas ES dalībvalstīm ļautu...

Parlaments ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā iebilst pret dažu ES dalībvalstu vadītāju aicinājumiem noteikt ierobežojumus ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvībai. Pārejas režīma ierobežojumi attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību beidzās 2014.gada 1.janvārī. Rezolūcijā, ko iesniegušas vairākas Eiropas Parlamenta politiskās grupas (EPP, S&D, ALDE, Greens/EFA un GUE/NGL), Parlaments aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstību ES pamatlīgumu prasībām par pārvietošanās brīvību, kas ir viena no ES iedzīvotāju pamattiesībām. Deputāti aicina dalībvalstis atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu ierobežot tiesības uz brīvu pārvietošanos, un pilnībā noraida priekšlikumu noteikt ES migrantu maksimālo skaitu. Deputāti atzīmē, ka, tuvojoties Eiropas vēlēšanām, dažas politiskās partijas ES pilsoņu pārvietošanās brīvības ierobežojumus izmanto savās politiskajās kampaņās, tādējādi riskējot veicināt rasismu un ksenofobiju. Parlaments arī norāda, ka augsta ranga Eiropas politiķi nesen ir snieguši vairākus paziņojumus, kuros vēršas pret brīvas pārvietošanās tiesībām. Darbaspēka mobilitāte veicina ES ekonomikas izaugsmi Jaunākie Komisijas pētījumi pierāda, ka mobilie darba ņēmēji ir faktiskie iemaksu veicēji uzņēmējvalstu ekonomikā, un mobilo...

Šogad Baltijas valstīs veiktā Salary Information Agency darba devēju un ņēmēju aptauja liecina, ka 66% biroja darbinieku Latvijas uzņēmumos var plānot savu darba procesu un paši izvēlēties piemērotāko laiku, kad paveikt kādu konkrētu uzdevumu. Igaunijā laiku saviem darba uzdevumiem patstāvīgi nosaka 52% darbinieku, savukārt Lietuvā - tikai 28% darba ņēmēju. Tajā pašā laikā darbiniekiem Lietuvā ir vislielākā neatkarība darba veikšanai nepieciešamo metožu un rīku izvēlē - tā norāda 70% respondentu. Arī Latvijā un Igaunijā vairums biroja darbinieku paši var pieņemt lēmumu, kā veikt savus darba pienākumus, - tā norāda 65% Latvijas un 59% Igaunijas darba ņēmēju. Kopumā visās trīs Baltijas valstīs gan darba ņēmēji, gan darba devēji atbalsta un labprāt izmanto elastīgu darba stilu. Neatkarība sava darba organizēšanā ir svarīga 83% Latvijas, 89% Lietuvas un 80% Igaunijas biroju darbinieku. Visu trīs Baltijas valstu darba devēji ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz elastīgu darba vidi - strādāšanu attāli atbalsta teju puse (49%) Latvijas darba...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 14.janvārī, aizvadījusi sēdi, spriežot par Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajām vadlīnijām attiecībā uz žurnālistu sociālo garantiju nodrošināšanu. Nonākts pie secinājuma, ka žurnālistu sociālā apdrošināšana ir nepieciešama, taču ne bez papildus atbalsta medijiem. „Ir būtiski, lai tiktu nodrošināta žurnālistu sociālā apdrošināšana, bet tā ir jāievieš vienlaikus kopā ar atbalsta pasākumiem mediju nozarei. Nav pieļaujams, ka ar it kā labiem nodomiem, bet vienkāršotiem risinājumiem tiktu grauta mediju joma. Tādēļ šodienā vienojāmies lūgt Ministru kabinetu izveidot darba grupu, kas izstrādātu šādu nozares atbalsta pasākumu sistēmu”, pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. „Par nepieciešamību pilnveidot žurnālistu sociālās apdrošināšanas sistēmu diskutējām jau aizvadītajā sesijā. Sociālo partneru, ministriju un Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvju vidū ir vienota izpratne, ka vienkāršots risinājums var radīt neparedzamas sekas mediju nozarei. Tādēļ izmaiņām žurnālistu sociālajā apdrošināšanā jābūt pakāpeniskām, ar pietiekami garu pārejas periodu. Žurnālistiem jābūt sociāli apdrošinātiem, bet ir jāmeklē līdzsvarojoši pasākumi, lai mediju nozare varētu...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi nformatīvu video materiālu par darba aizsardzību noliktavās. Tajā attēlota labā prakse darba drošības noteikumu ievērošanā attiecībā uz smagumu pārvietošanu un citās ikdienišķās darbībās, kas prasa fizisku piepūli. Darba devējam un jebkuram nodarbinātajam jādomā, kā atvieglot ikdienu, ja tiek strādāts ar kravu pārvietošanu.

Turpmāk ziņas par valdes locekli, kurš ieguvis vai zaudējis darba ņēmēja statusu, un par kuru no 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar Saeimā pagājušā gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāiesniedz līdz nākamā mēneša datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas termiņš, informē Labklājības ministrija. To paredz otrdien, 7.janvārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Normatīvie akti paredz, ka darba devējam katrs darba ņēmējs jeb persona, par kuru jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir jāreģistrē VID pirms viņš uzsāk darbu. No 2014.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksas atsevišķos gadījumos jāveic arī par valdes locekļiem, kuri ir likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē darba ņēmēji. Tas nozīmē, ka arī par valdes locekļiem jāsniedz ziņas VID par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu....

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Piedāvājam vēlreiz rūpīgi ieklausīties Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas jurista Viļņa Virzas skaidrojumā par to, kā darba tiesiskās attiecības ietekmē pārejas process no latiem uz eiro un kas būtu jāzina kā darba devējam, tā darba ņēmējam. Video:

Tuvākā pusgada laikā vairums (72%) uzņēmumu plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus, liecina speciālistu darba portāla www.cvmarket.lv nesen veiktās aptaujas* rezultāti. Katrs desmitais respondents atzīst, ka sev vajadzīgos darbiniekus meklēs ārpus Latvijas robežām. Visvairāk darba devēji (84) iecerējuši savu komandu palielināt par trīs līdz pieciem cilvēkiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka tuvāko mēnešu laikā īpaši aktīvi tiks meklēti attiecīgās nozares speciālisti (šādu atbildi snieguši 37% respondenti). Daudzi darba devēji plāno savai komandai piesaistīt arī prasmīgus strādniekus, klientu servisa darbiniekus, asistentus. 10% aptaujas dalībnieku plāno darbā pieņemt arī darbiniekus bez pieredzes, nedaudz mazāk - 9,2% darba devēji grib atrast vadītājus. Turklāt katrs desmitais respondents atzīst, ka sev vajadzīgos darbiniekus meklēs ārpus Latvijas robežām. Kā skaidro darba devēji, šādam lēmumam ir vairāki iemesli, piemēram, vietējam darbaspēkam nav vajadzīgās kvalifikācijas, Latvijā nevar atrast darbiniekus nepieciešamajā daudzumā, piesaistīt personālu ārpus Latvijas robežām ir finansiāli izdevīgāk. Respondenti savu lēmumu pamato arī ar to, ka viņi pārsvarā pakalpojumus eksportē un...

Lai nepieļautu Zolitūdei līdzīgas traģēdijas, Latvijā ikvienam strādājošajam vajadzētu būt zinošam savās darba tiesībās, tostarp darba aizsardzības jautājumos, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. "Darba likums noteic, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu," sacīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Savukārt LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls uzsvēra, ka traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam. "Dzīvē gan nereti vērojamas situācijas, kad signalizācijas iedarbošanos vērtē kā viltus trauksmi un uz to nereaģē. Nesenie notikumi parādīja - ja evakuācija būtu notikusi, varējām izglābt vairāk nekā pussimt dzīvību," teica LBAS darba aizsardzības eksperts. Diemžēl daļai Latvijas strādājošo nereti darba aizsardzības jautājums novirzās otrajā plānā, jo cilvēki ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas...

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība. Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. VDI turpmāk izmeklēs vienīgi tos nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, kurš ir sociāli apdrošināts...

Latvijā ir nepieciešams mainīt sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīvas jeb pabalstos balstītas sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvu jeb klientu motivējošu sistēmu. Tikai šādi būs iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam. Šādu izaicinājumu tuvākajiem 5 – 10 gadiem izvirzījusi Labklājības ministrija (LM). Idejas, kas iekļautas informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība. Lai uzsāktu sociālās palīdzības sistēmas reformu un nodrošinātu objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piedāvājot nozares pilnveidošanas pasākumus un rīcības virzienus, 2013.gadā īstenots Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?”. Pētījuma rezultāti līdztekus kopējam sociālās drošības sistēmas novērtējumam iezīmē galvenos tās trūkumus un identificē problēmas sociālās palīdzības sistēmā, darba tirgus politikā, valsts sociālo pabalstu un nodokļu politikā. LM informatīvajā ziņojumā piedāvā priekšlikumus jauna minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, kas kalpotu par atskaites punktu turpmākā atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā...

Valsts ieņēmumu dienesta VID Nodokļu pārvalde izstrādājusi metodisko materiālu "Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā". Metodiskajā materiālā ir izklāstīta kārtība, kādā VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz un aizpilda darba devēja ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un ziņas par darba ņēmējiem. EDS Darba devēja ziņojums un ziņas par darba ņēmējiem ir izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumiem Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Metodisko materiālu pdf formā iespējams lejuplādēt šeit vai VID mājaslapā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 5.decembrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas pieteikumā par KNAB priekšnieka rīkojuma atcelšanu, ar kuru pieteicēja atbrīvota no amata. Pieteicējas blakus sūdzību Senāts noraidīja. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts lēmumā atzinis, ka Administratīvā rajona tiesa, atbilstoši Senāta praksē paustajām atziņām ir pareizi norādījusi, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām, tādējādi tās ir privāttiesiskas attiecības. Līdz ar to rīkojums ir izdots privāto tiesību sfērā un tā tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai. Pieteicēja atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta pirmajai daļai ir biroja amatpersona – nodaļas vadītāja. Panta otrā daļa noteic, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas. Minētā tiesību norma tiešiem vārdiem noteic, ka biroja amatpersonas ir...

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt precīzākas un skaidrākas prasības darbam augstumā, kā arī lietojamam darba aprīkojumam. Attiecībā uz darba organizēšanu un darba aprīkojuma izvēli, paredzēts noteikt prasības, kas darba devējiem jāņem vērā, organizējot darbus augstumā. Tajā skaitā, novērtējot darba vides riskus un nosakot augstumā veicamos darbus, piemērotākos līdzekļus drošu apstākļu radīšanai, kā arī nosakot darbus, kas saistīti ar paaugstinātu bīstamību (augstkāpēja darbs un industriālā alpīnista darbs). Plānots, ka, veicot paaugstinātas bīstamības darbus, darba devējam turpmāk būs jāaizpilda norīkojuma veidlapa. Tajā būs jānorāda gan darba izpildē iesaistītie nodarbinātie, gan izsniegtie aizsardzības līdzekļi un veicamie organizatoriskie un tehniskie aizsardzības pasākumi. Šāda norīkojuma mērķis ir veicināt gan nodarbināto, gan darba devēja atbildību par drošu apstākļu radīšanu un drošu darba metožu pielietošanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, nodarbinātajiem, kas veiks darbu augstumā, uzlabosies darba apstākļi un būs nodrošināta lielāka drošība, tādējādi samazinot arī nelaimes gadījumu iespējamību....