DARBA TIESĪBAS

Latvijā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neko nezina par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā, kuras skar būtiskas darba tiesību jomas un var pasliktināt darba ņēmēju stāvokli, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. 39% pētījuma dalībnieku minēja, ka ir dzirdējuši par plānotajiem grozījumiem, taču nav iedziļinājušies to būtībā, bet 4% atzina, ka vispār neinteresējas par izmaiņām likumos. Tikai 6% respondentu norādīja, ka aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā. Vismazākā informētība ir starp cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 30 līdz 39 gadiem - katrā no šīm grupām vairāk nekā respondentu atklāja, ka neko nezina par izmaiņām minētajā likumā. Vislielākais tādu cilvēku īpatsvars, kuri aktīvi seko līdzi un ir dzirdējuši par paredzamajiem grozījumiem Darba likumā, ir arodbiedrību biedru vidū. No respondentiem, kuri ir kādā arodbiedrībā, 17% aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām, bet 46% ir dzirdējuši par tām. GfK pētījumu veica no 26.septembra līdz...

Patlaban Latvijā nozaru sociālo dialogu kavējošie apstākļi ir salīdzinoši zemā darba ņēmēju (arodbiedrību) pārstāvniecība sociālajā dialogā, kā arī darba devēju ieinteresētība aizstāvēt savas biznesa intereses reģionālā un nacionālā līmenī. Līdztekus sabiedrībā kopumā ir nepietiekama izpratne par sociālo dialogu, kā arī par darba devēju apvienojošas organizācijas izveidošanas lietderību. Šādi secinājumi izdarīti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) patlaban īstenotā projekta "Nozaru sociālā dialoga uzlabošana" ietvaros, kura mērķis ir nostiprināt divpusējo sociālo dialogu starp nozaru asociācijām un to arodbiedrībām, attīstīt trīspusējo sociālo dialogu nozaru līmenī, kā arī nodrošināt un veicināt sapratni par cienīgu darba vidi Latvijā. Projekta ietvaros veikts plašs nozaru sociālā dialoga prakses izvērtējums, kā arī apkopots sociālā dialoga tiesiskais regulējums Latvijas un starptautiskajos aktos. Pētījums "Nozaru sociālā dialoga analīze Latvijā", kura autors ir pētnieks Kaspars Vingris, sniedz ieskatu sociālā dialoga praksē valstī, kā arī sniedz priekšlikumus tā veiksmīgai attīstībai nākotnē, ņemot vērā pašreizējo nozaru un starpnozaru sadarbības salīdzinoši zemo līmeni. Pētījuma gaitā analizēta...

Sezonas laukstrādnieku ienākumam, sākot ar nākamo gadu, tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 13.novembrī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Grozījumi paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Informācijas apkopošanai par sezonas strādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu, tajā reģistrējot arī ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls). Lai samazinātu administratīvās procedūras,...

Labklājības ministrija (LM) 2014.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi. To paredz ceturtdien, 7.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014. gadā. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 29,12%, kur darba devējs maksās 20,16 %, bet darba ņēmējs - 8,96 % (2013.gadā – 20,68 % un 9,45 %). Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2014.gadā iemaksu likme būs 31,48%, kur darba devējs maksās 21,79 %, bet darba ņēmējs –...

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. To paredz ceturtdien, 7.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Profesiju sarakstā paredzēts iekļaut aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, kultūras, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātos, vides inspektorus, sportistus, elektrostaciju operatorus, inženiermehānikas speciālistus, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatorus, mehānikas inženierus, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodarbinātās amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. LM uzsver, ka attiecīgo profesiju darbinieki ir pakļauti paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiskam veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Latvijā pensiju sistēma veidota...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izdevusi divus metodiskos materiālus – „Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana” un „Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa”. LBAS aicina uz šo izdevumu atvēršanu un prezentāciju 7.novembrī plkst.13.00 Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 4.stāva Valdes zālē. Grāmatu prezentācijā piedalīsies šo izdevumu autores – materiāla „Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana” autore Dr.iur. Daina Ose un materiāla „Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa” autore Mag.sci.oec. Maija Grebenko. Jau iepriekš LBAS ir izdevusi vairākus metodiskos materiālus – „Darba likums ar komentāriem”, „Eiropas Savienības tiesas prakse darba tiesībās”, „Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās” u.c. Ar šiem diviem izdevumiem - „Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana” un „Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa” LBAS turpina savu izglītošanas un informēšanas darbu par darba tiesībām. LBAS darba tiesību konsultants, jurists Kaspars Rācenājs: „Agrāk izdotie LBAS materiāli ir ieguvuši lielu rezonansi profesionāļu vidū, un arī šīs grāmatas būs...

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) pirmdien, 4. novembrī, uzsāk darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā. Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā - jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits - smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā. Transporta nozarē nelaimes gadījumi darbā bieži notiek arī ārvalstīs. Darba inspekcija ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad darba devēji slēpj ārvalstīs notikušus nelaimes gadījumus darbā. Neizmeklēts nelaimes gadījums darbā cietušajam liedz saņemt sociālās garantijas, un ir smags administratīvais pārkāpums. Transporta un...

Kopš šī gada marta Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno pasākumu „Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana”, nodrošinot cilvēkiem, kuri darbu atraduši attālāk no savas dzīves vietas, finansiālu atlīdzību transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus. Oktobra dati liecina, ka reģionālās mobilitātes programmā kopumā piedalās 141 nodarbinātais, pārstāvot dažādas tautsaimniecības nozares un visdažādākas specialitātes, informē NVA. Reģionālās darba mobilitātes pasākums sniedz atbalstu ne tikai darba ņēmējiem, kas iegūst iespēju strādāt un pelnīt sev iztiku, bet arī darba devējiem, jo palīdz viņiem piesaistīt nepieciešamos speciālistus no citām administratīvajām teritorijām. Tāpat ieguvējas ir daudzas pašvaldības, kuru teritorijās nav pietiekami daudz darba vietu, jo tiek veicināta vietējo iedzīvotāju nodarbinātība - viņi, nemainot savu dzīvesvietu, var strādāt citur. Uz NVA finansiālu atlīdzību pasākuma „Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana” ietvaros var pretendēt tie komersantu nodarbinātie, kuri ne mazāk kā 2 mēnešus bija reģistrēti NVA kā bezdarbnieki un...

Šonedēļ no 21. līdz 25. oktobrim visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā tiek atzīmēta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļa. Šīs nedēļas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta darba aizsardzības jautājumu risināšanai uzņēmumos, uzsverot nepieciešamību darba devējiem un darbiniekiem sadarboties, lai darba apstākļi kļūtu drošāki, veselīgāki un produktīvāki. Latvijā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļas pasākumus koordinē un īsteno Valsts darba inspekcija (VDI). Nedēļas centrālais notikums būs konference „Esi radošs – esi vesels un drošs”, kas notiks 25. oktobrī. Tās ietvaros gan darba devēji, gan darbinieki diskutēs par drošību un veselību kā neatņemamu biznesa stratēģijas daļu, kā arī par mūsdienu darba vides izaicinājumiem. Eiropas nedēļas laikā organizēto aktivitāšu mērķis ir iedrošināt vadītājus aktīvi strādāt risku mazināšanas jomā un mudināt darbiniekus, viņu pārstāvjus un citas ieinteresētās personas sadarboties ar vadītājiem, lai mazinātu risku darbavietā. Savukārt darbinieki tiek aicināti vadītājiem sniegt ieteikumus, kā uzlabot darbavietas, bet vadītāji – ieklausīties un rīkoties. Divu gadu ilgās...

Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai(VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektā Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, kas ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. Plānots, ka VDI turpmāk neizmeklēs nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, izņemot tos nelaimes...

913 brīvprātīgā darba vietas jauniešiem ir izveidotas šī gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" ietvaros. Minētās darba vietas ir izveidotas sadarbībā ar 240 biedrībām un nodibinājumiem. Brīvprātīgā darba vietās tika nodarbināti 1090 jaunieši bezdarbnieki. Brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem var pieteikt biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta Latvijā un veic sociāli nozīmīgu darbību. Darba vietas jāpiesaka tuvākajā NVA filiālē, kuras teritorijā biedrība vai nodibinājums plāno izveidot darba vietu jaunietim. NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem. Jauniešiem tā ir iespēja iegūt darba pieredzi, sniegt sociālu labumu sabiedrībai un gūt izpratni par brīvprātīgā darba kustību, bet biedrībām vai nodibinājumiem - iespēja iesaistīt savā darbā jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus. NVA brīvprātīgā darba pasākumā tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, viena jaunieša nodarbinātības ilgums - no 1 līdz 6 mēnešiem....

2014.gadā plānots noteikt maksimālo apmēru ienākumiem, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas. Tas būs 32 600 lati jeb 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru", kas ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam), būs 11 113,34 lati jeb 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 34 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 32 600 latiem. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus"” pārsniedz jeb 1400 latiem būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu...

Personām, kurām piešķirtas izdienas pensijas, no nākamā gada izsniegs izdienas pensijas saņēmēja apliecību. To paredz grozījumi izdienas pensiju piešķiršanu regulējošos likumos, ko ceturtdien, 17.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeima. Ar šādām likuma izmaiņām tiks novērsta situācija, kad izdienas pensiju saņēmēji ir nevienlīdzīgākā situācijā, jo bez tām nevar pilnvērtīgi izmantot privātā sektora piedāvātās iespējas, piemēram, atlaides aptiekās vai veikalos, ko var iegūt, uzrādot pensionāra apliecību, norādīts likumprojekta anotācijā. Saeima šodien pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Prokuroru izdienas pensiju likumā un Diplomātu izdienas pensiju likumā, paredzot apliecību izdošanu bijušajiem diplomātiem, prokuroriem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem. Saeima iepriekš jau veikusi grozījumus vairākos citos likumos, paredzot apliecības izsniegšanu pārējām izdienas pensiju saņēmēju grupām. Izdienas pensionāri savas apliecības varēs saņemt no nākamā gada 1.janvāra.

Zīdaiņu vecāki, kuriem līdz ar darba gaitu uzsākšanu vairs nepienākas vecāku pabalsts, turpmāk varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. „Šīs Saeimas deputātu rosinātās likuma izmaiņas novērš būtisku nevienlīdzību starp sociāli apdrošinātiem un neapdrošinātiem vecākiem, kuri kopj bērnu līdz viena gada vecumam. Līdzšinējā kārtība dažiem vecākiem vienādā situācijā deva priekšrocības, un tas nav pareizi. Ja iespēja saņemt pabalstu saglabājas iepriekš nestrādājošiem vecākiem, tādai jābūt arī tiem, kuri līdz bērna piedzimšanai ir bijuši darba attiecībās,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Patlaban, ja sociāli neapdrošinātas personas uzsāk darba attiecības pirms bērns sasniedzis gada vecumu, viņas var strādāt un vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu. Savukārt, ja strādāt sāk vecāku pabalsta saņēmējs, viņš zaudē tiesības uz šo pabalstu, kā arī nav tiesīgs saņemt bērna kopšanas pabalstu. Komisijas atbalstītie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā nosaka, ka bērna...

Saeima 2013.gada 3.oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem tiek precizēta virkne tiesību normu, kas līdz šim radījusi problēmas to interpretācijā un piemērošanā, tādējādi nodrošinot kaut nedaudz efektīvāku un aktuālai situācijai atbilstošāku darba tiesisko attiecību regulējumu. Tomēr grozījumi Darba likumā ne tuvu neaptver visus problēmjautājumus, kas pastāv praksē, un kur nepieciešams vienots un visām pusēm skaidrs redzējums. Māris Simulis, zvērinātu advokātu biroja Borenius jurists, izsaka viedokli par topošajām likuma izmaiņām Neskaidrs paliek jautājums par kvalifikācijas paaugstinošu kursu maksas atmaksas kārtību, ja darba devējs un darbinieks iepriekš rakstveidā vienojas par tiem gadījumiem, kuriem iestājoties darbiniekam ir pienākums pilnīgi vai daļēji tos atmaksāt. Senāts norādījis, ka šādas vienošanās pasliktina darbinieku tiesisko stāvokli un nav spēkā. Lai izvairītos no turpmākas Darba likuma 96.panta kļūdainas interpretācijas, būtu nepieciešams veikt arī šī likuma panta mūsdienu tirgus situācijai atbilstošāku un taisnīgāku regulējumu, kā tas jau ir noteikts Igaunijā un Lietuvā. Ar jaunajiem grozījumiem konkrētais jautājums...