DARBA TIESĪBAS

Labklājības ministrija informē, ka Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, un tiesisko instrumentu nepārtrauktības nodrošināšanai tiek piemērota Padomes 1997.gada 17.jūnija regula (EK) Nr.1103/97. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams grozīt darba līgumus vai arī noslēgt papildus vienošanās pie darba līguma, izsakot darba samaksas apmēru euro. Tomēr, ja darba devējs un darbinieks vēlas, tad var izdarīt grozījumus darba līgumā un norādīt darba samaksu euro. Pārrēķins veicams, ievērojot noteikto kursu: 1 EUR = 0.702804 LVL un noapaļojot līdz veseliem euro centiem (divas zīmes aiz komata) pēc vispārējiem matemātikas principiem (līdz 5 - uz leju, no 5 (ieskaitot) - uz augšu). Grozījumi darba līgumā šādā gadījumā izdarāmi...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) interesentiem piedāvā jaunas mācību iespējas darba aizsardzības jomā - tālmācības kursus. No šī gada septembra LBAS Mācību centrs organizē 40 stundu programmas teorētiskās daļas tālmācības darba aizsardzības kursus darbinieku uzticības personām, darba aizsardzības atbildīgajām personām un arodorganizāciju priekšsēdētājiem. Tāpat šī programma ir piemērota darba devēju atbildīgajām personām par darba aizsardzību, struktūrvienību vadītājiem, studentiem u.c. interesentiem. Lai iesaistītos darba aizsardzības tālmācības kursos, interesentam jābūt datoram, interneta pieslēgumam un e-pasta adresei. Pieteikšanās kārtība ir aprakstīta LBAS mājaslapā, sadaļā "Darbības virzieni" > "Darba drošība" > "Mācību kursi": http://www.lbas.lv/directions/work_safety/education Darbinieku ievēlēto darba aizsardzības uzticības personu apmācības nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas "Darba aizsardzības likuma" 14.pants un Ministru kabineta noteikumi Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos". Sociālā dialoga nodrošinājumam uzņēmumā darba aizsardzības jomā izšķiroša nozīme ir arodaktīva zināšanām darba aizsardzības jautājumos, ko var iegūt licencētos apmācības kursos. Sakarā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" ar š.g. jūliju ir...

Saeimā iesniegti Darba likuma grozījumi, par kuriem ir vienojušies gan darba devēji, gan arodbiedrības, atgādina Labklājības ministrija (LM). Likumprojekta izstrādes gaitā darba devējus pārstāvošā organizācija izteica priekšlikumu izslēgt no Darba likuma 110.pantu. Tas nosaka darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrības biedram. Tomēr apspriešanas laikā šis priekšlikums neguva atbalstu. Līdz ar to Darba likuma grozījumos ir saglabāts spēkā esošais regulējums. Tas nozīmē, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka tiek atņemtas arodbiedrības biedra tiesības uz aizsardzību darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā. Tas pats attiecas arī uz Darba likuma 68.pantu, jo tajā grozījumi nav veikti. Minētais pants nosaka piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā. Atgādinām, ka valdība 6.augustā, apstiprināja LM izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojektā precizēti nosacījumi darba tiesisko attiecību nodibināšanai. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu...

Labklājības ministrija (LM) ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā. Analizējot izdienas pensiju piešķiršanu dažādās nozarēs, LM konstatēja vairākas problēmas. Pirmkārt, šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus. Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju. Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38-45 gadu vecumā. Otrkārt, ir nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos. Izdienas pensijas piešķir atkarībā gan no nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan no cilvēka sasniegtā vecuma. Taču šobrīd atšķiras...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties vēstuļu akcijā pret darba devēju iecerētajām izmaiņām Darba likumā, kas, LBAS uzskatā plānotas kā būtisks darbinieku tiesību pasliktinājums. Šīs izmaiņas plānots skatīt Saeimas rudens sesijā no 3.septembra. Parakstīties elektroniski iespējams LBAS mājas lapā www.arodbiedribas.lv. LBAS ir iebildumi pret izmaiņām Darba likuma 68. un 110.pantā. LBAS neatbalsta LDDK priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. panta 1. daļu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu no 100% uz ne mazāku kā 50%. Veicot šādas izmaiņas, tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa. Tāpat LBAS uzskata, ka nepieciešamība organizēt virsstundu darbu ir nepareizas darba organizācijas rezultāts. Krīzes laikā ir notikusi ievērojama ienākumu pārdale sabiedrībā. Lielākie zaudētāji ir sabiedrības trūcīgākā daļa, darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Vairāk nekā 46% darbinieku mēnesī saņem bruto darba ienākumus līdz 300 Ls (27,6% līdz 200 Ls). ES - 27 Latvijai pieder absolūtā čempiona gods Džini koeficienta (sociālās nevienlīdzības) apmērā 35,2%. Arī Latvijas valsts izdevumu...

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz otrdien, 27. augustā, valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi". Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba...

Plašākās diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā paredzamas par grozījumiem Darba likumā, kas regulē darba devēju un darba ņēmēju attiecības, kā arī smēķēšanas ierobežojumu paplašināšanu, vērtējot komisijā rudens sesijā skatāmos likumprojektus, norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Ministru kabinets izskatīšanai parlamentā iesniedzis apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz izmaiņas darba devēju un darba ņēmēju tiesībās un pienākumos. "Paredzams, ka izmaiņas Darba likumā nenāks ne ātri, ne viegli. Ņemot vērā, ka likumprojekta gatavošanas laikā valdībā kopsaucējs starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem atsevišķos jautājumos nav rasts, deputātiem acīmredzot atkal būs jāieņem vidutāja loma. Jūtīgākie jautājumi, kas nav iekļauti parlamentā iesniegtajā likumprojektā, skar virsstundu piemaksas saglabāšanu, kā arī arodbiedrības aizstāv pašreizējo likuma normu, kas paredz - arodbiedrības biedru nevar atlaist bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas," akcentē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas vadītāja piebilst, ka deputāti strādās arī pie jauna arodbiedrību regulējuma, būtiski modernizējot līdzšinējās likumu normas, kas nosaka arodbiedrību veidošanu un darbību. Turpināsies...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izmantot iespēju un sagatavot sev nepieciešamos darbiniekus, piedaloties NVA pilotprojektā "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs". Pirmie darba devēju pieteikumi ir saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē. Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz 5 bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem. Darba devējs saņem finanšu atbalstu: izmaksām apmācības īstenošanai - ne vairāk kā 200 latu apmērā par viena bezdarbnieka apmācību ekspertu vai darba vadītāju pakalpojumiem; līdz 20 latiem par viena bezdarbnieka obligātās veselības pārbaudes veikšanu; dotāciju - līdz...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 23.augustā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt lēmumu par pieteicējas atbrīvošanu no amata Lauku atbalsta dienestā. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai, lai apelācijas instances tiesa pārbaudītu lietas apstākļus, kuriem var būt nozīme lietas izspriešanā. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Izskatot lietu, Senāts 2011.gadā apturēja tiesvedību, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kas regulē vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem un bērna kopšanas atvaļinājumu. Eiropas Savienības Tiesa jautājumā par to, cik lielā mērā ir aizsargājami darba ņēmēji, kas devušies bērna kopšanas atvaļinājumā, ir secinājusi, ka, darba devējam nav aizliegts atlaist darba ņēmēju, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, ja šī atlaišana nav motivēta ar bērna kopšanas atvaļinājuma pieteikumu vai izmantošanu. Attiecībā uz izskatāmās lietas apstākļiem Eiropas Savienības Tiesa ir secinājusi, ka direktīvas neliedz, ka darba devējs, likvidējot amata vietu, novērtē darba ņēmēju, kurš izmanto bērna kopšanas...

Diskusijā par Latvijas mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas jautājumiem ir jāturpina meklēt visus industrijas pārstāvjus apmierinoši problēmas risinājumi, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA). Pēc biedru viedokļu uzklausīšanas LŽA valde secina, ka jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) arī no autoratlīdzībām ir ļoti aktuāls, tas skar lielāko mediju profesionāļu daļu. LŽA uzskata, ka ir detalizēti jāizpēta un jāapspriež Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais modelis ieviest VSAIO no autoratlīdzībām, un piedāvā to solidāri dalīt starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Vienlaikus LŽA apzinās, ka iecerētās izmaiņas ierosinātas mediju jomai grūtā periodā, un nodokļu palielinājums rada vēl sarežģītāku situāciju ekonomiskās krīzes un mediju darbības biznesa modeļu neatgriezenisko izmaiņu dēļ novājinātajai nozarei. Tādēļ LŽA uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu no autoratlīdzības ieviešana uzreiz, no 2014. gada pilnā apjomā, nav iespējama. LŽA piedāvā diskutēt par trīs gadu pārejas periodu, kura laikā pakāpeniski pieaugtu VSAOI no autoratlīdzībām, tā mazinot spiedienu...

Minimālā mēneša darba alga no 2014.gada 1.janvāra būs 320 euro, kas ir ekvivalenti 225 latiem, bez santīmiem un centiem, atgādina Labklājības ministrija (LM), noraidot izskanējušos iebildumus par nepareizu minimālās mēneša darba algas konvertāciju. LM uzsver, ka valdība 2013.gada 30.jūlijā apstiprināja grozījumus noteikumos par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību. Tie paredz, ka minimālo mēneša darba algu nosaka līdz vienam euro, bez centiem. Minētie noteikumi arī nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru konkrētajā gadā valdība nosaka, vienojoties ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. Proti, šogad 2013.gada 25.aprīļa sēdē bija panākta vienošanās, ka minimālā mēneša darba alga 2014.gadā ir 225 lati (320 euro), bez santīmiem un centiem. Tas nozīmē, ka ir normatīvā bāze (rakstiskais pierādījums minimālās algas apmēram 2014.gadā), kas paredz minimālo mēneša darba algu noteikt bez centiem, ja arī Euro ieviešanas likums paredz lata konvertāciju uz euro ar centiem. Tādējādi iebildums par nepareizu minimālās mēneša darba algas konvertāciju (ap...

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) pirmdien, 19. augustā, uzsākusi tematisko pārbaudi metālapstrādes un ar to saistītajos uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt 150 uzņēmumus visā Latvijā. Nelaimes gadījumu darbā skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, metālapstrādes nozarē kopumā palielinājās par 3%. Atsevišķās apakšnozarēs to skaits pieaudzis vēl būtiskāk. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā nelaimes gadījumu skaits pieaudzis par 11%, bet mehānismu un darba mašīnu ražošanā pat dubultojies. Nozarē kopumā ir palielinājies arī letālo nelaimes gadījumu skaits un veido 9% no visiem negadījumiem darbā 2012.gadā, kuru rezultātā iestājusies darbinieka nāve. Minētajās nozarēs ir palielinājies arī arodslimību gadījumu skaits. 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu tas pieaudzis par 50%, bet citās ar metālapstrādi saistītās nozarēs – vēl straujāk. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanā tas ir trīskāršojies, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – pat četrkāršojies. Veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu, secināts, ka metālapstrādē un tā...

Otrdien, 13. augustā Ministru kabinetā apstiprinātajā, Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Nodokļu ieņēmumus 2014.-2016.gadam ietekmējošie nodokļu politikas pasākumi" ir ietverta informācija arī par pašreizējo normatīvo aktu regulējumu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu no autoratlīdzībām. Tā kā arvien biežāk līgumi par autoratlīdzībām tiek izmantoti darba attiecībām līdzīgā modelī, tiek ierosināts izvēles iespēju – maksāt vai nemaksāt VSAOI – saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības. Pašreiz likums par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka fiziskā persona, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, minētā likuma piemērošanas nolūkā ir pašnodarbināta persona. VSAOI likme pašnodarbinātajām personām 2013. gadā vispārējā gadījumā ir 32,17% no VSAOI objekta. Ja autoratlīdzības (honorāra) saņēmējs ir arī darba ņēmējs, tad autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam ir tiesības izvēlēties vai nu no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma neveikt VSAOI vai no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību...

Bezdarbniekiem turpmāk būs vienkāršāk iesaistīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos. Tas ļaus cilvēkiem, kuri palikuši ārpus darba tirgus, nezaudēt darba iemaņas un saņemt pabalstu. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais "Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.996 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.5.aktivitātes "Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts" otro kārtu"", ko otrdien, 13.augustā, atbalstīja valdība. Līdz šim algotos pagaidu sabiedriskajos darbos varēja iesaistīties tādi bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. Tagad pagaidu darbiem varēs pieteikties arī tādi cilvēki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši. LM uzskata, ka tādējādi tiem bezdarbniekiem, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū, uz laiku būtu nodrošināta iespēja saglabāt darba prasmes. Tāpat pašvaldības algotos pagaidu sabiedriskos darbus varēs noteikt kā līdzdarbības pasākumu klienta sociālās problēmas risināšanai....

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) vērsās ar iesniegumu pie Tieslietu ministra un Tiesībsarga ar lūgumu izvērtēt, kāpēc ierēdņiem, amatpersonām (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, VUGD u.c.), kurām jābūt tiesiski labāk nodrošinātām, būtu jābauda lielākas sociālās garantijas, atšķirībā no nodarbinātajiem uz darba līguma pamata, tiek pakļautas diskriminācijai. Proti, lai pārsūdzētu no valsts puses pieļautās prettiesiskās darbības tiesā, piemēram, prettiesiska atvaļināšana no dienesta, valsts amatpersonām jāmaksā valsts nodeva, pretēji tiem, kas nodarbināti uz darba līguma pamata. Darbinieks, kurš strādā uz darba līguma pamata, un, ja pret to prettiesiski ir vērsies darba devējs, ir tiesīgs vērsties tiesā ar prasības pieteikumu un saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos tiek atbrīvots visās tiesu instancēs. Savukārt valsts amatpersona par pieteikuma iesniegšanu tiesā, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām, maksā valsts nodevu, kas sākas ar Ls 20 un var sasniegt Ls 110 vai pat vairāk, ja lieta tiek skatīta visās tiesu instanču...