DARBA TIESĪBAS

Sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. To paredz jaunais regulējums sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai, ko trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Sezonas laukstrādniekus reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat likumprojekts paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem. „Pēc deputātu lūguma sēdē piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri apliecināja, ka jaunais regulējums ir atbalstāms un mazinās administratīvās procedūras. Ar ogu un augļu novācējiem vairs nebūs jāslēdz līgumi, pirms darbu uzsākšanas ziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas jādara tagad – pat gadījumos, kad ražas novākšana ilgst tikai vienu dienu. Procedūra būs vienkāršāka – saimniekam ziņas par tās dienas strādniekiem būs jāievada Lauku...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Arodbiedrību likuma redakciju. Kā komisijas sēdē norādīja par likumprojekta izstrādi atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāvji, būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedz, taču tas būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai otrdien pauda gan arodbiedrību, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā likuma...

Darba tiesību un darba drošības jautājumi ir aktuāli ne vien lielajās pilsētās, bet arī tādās mazpilsētās kā Saldus, kur visbiežāk sastopamie darba tiesību pārkāpumi saistīti ar darba līgumiem - tie tiek sastādīti nekorekti, ierobežojot darba ņēmēju tiesības. Ar šādu secinājumu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperti sestdien, 14.septembrī, noslēdza reģionālo izstādi Saldus pilsētas bibliotēkā. Izstāde par aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem, kas Saldus pilsētas bibliotēkā norisinājās no 12. līdz 14.septembrim, tika īstenota LBAS reģionālā izstāžu cikla ietvaros ar mērķi palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem nostiprināt zināšanas darba tiesību un darba drošības jautājumos. Izvērtējot jautājumus, ko Saldus izstādes apmeklētāji uzdeva visbiežāk, LBAS eksperti norāda, ka šajā pilsētā, līdzīgi kā visā Kurzemes reģionā, lielākās problēmas ir ar darba līgumiem. Pirmkārt, darba līgumos nereti tiek iekļauti punkti, kas ir pretrunā pastāvošajai darba likumdošanai. Otrkārt, strādājošie darba līgumus mēdz parakstīt, neiedziļinoties to saturā. "Pēdējo gadu pieredze liecina, ka darba devēju izdomai nav robežu - viņi atrod aizvien oriģinālākus veidus, kā...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien 10.septembrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. Apdrošinot jauniešus visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, sociālās apdrošināšanas likme 24,09 procentu apmērā tiktu segta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 11 procentus maksātu darba devējs. Komisijas deputāti ar balsu vairākumu šodien izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nolēma virzīt attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekta iesniedzēju vārdā deputāts Vladimirs Reskājs (SC) komisijas deputātiem norādīja, ka šis ir vienkāršs un uzņēmējiem saprotams risinājums jauniešu bezdarba mazināšanai. Turklāt tas aptvertu visus jauniešus, ne tikai tos, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Piedāvātais risinājums motivēs uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes, bet jauniešiem tā būs iespēja pierādīt sevi. Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens noraidīja šādu izmaiņu nepieciešamību, argumentējot, ka patlaban atbalsts nepieciešams apmēram 7000 jauniešu, kuriem trūkst pienācīgas izglītības. Savukārt likuma grozījumi attiektos uz daudz plašāku...

Trešā daļa (36%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kā galveno iemeslu ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā min valsts nespēju nodrošināt jaunas darbavietas. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir cittautieši, Latgales reģiona iedzīvotāji, nepilsoņi, iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem mēneša ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums. 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kā galveno iemeslu ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā nosauc bezdarbnieku nevēlēšanos strādāt, 15% – nespēju atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu, 11% - izveidojušos atkarību no valsts pabalstiem, 8% - bezdarbnieku pārāk augstās prasības darba devējiem, 7% - bezdarbnieku nepiemērotu kvalifikāciju mūsdienu darba prasībām. Salīdzinoši retāk kā galvenos iemeslus ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā iedzīvotāji minējuši zemu atalgojumu, nesamērīgas atalgojuma un darba slodzes attiecības. 2% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS...

Labklājības ministrija informē, ka Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, un tiesisko instrumentu nepārtrauktības nodrošināšanai tiek piemērota Padomes 1997.gada 17.jūnija regula (EK) Nr.1103/97. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams grozīt darba līgumus vai arī noslēgt papildus vienošanās pie darba līguma, izsakot darba samaksas apmēru euro. Tomēr, ja darba devējs un darbinieks vēlas, tad var izdarīt grozījumus darba līgumā un norādīt darba samaksu euro. Pārrēķins veicams, ievērojot noteikto kursu: 1 EUR = 0.702804 LVL un noapaļojot līdz veseliem euro centiem (divas zīmes aiz komata) pēc vispārējiem matemātikas principiem (līdz 5 - uz leju, no 5 (ieskaitot) - uz augšu). Grozījumi darba līgumā šādā gadījumā izdarāmi...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) interesentiem piedāvā jaunas mācību iespējas darba aizsardzības jomā - tālmācības kursus. No šī gada septembra LBAS Mācību centrs organizē 40 stundu programmas teorētiskās daļas tālmācības darba aizsardzības kursus darbinieku uzticības personām, darba aizsardzības atbildīgajām personām un arodorganizāciju priekšsēdētājiem. Tāpat šī programma ir piemērota darba devēju atbildīgajām personām par darba aizsardzību, struktūrvienību vadītājiem, studentiem u.c. interesentiem. Lai iesaistītos darba aizsardzības tālmācības kursos, interesentam jābūt datoram, interneta pieslēgumam un e-pasta adresei. Pieteikšanās kārtība ir aprakstīta LBAS mājaslapā, sadaļā "Darbības virzieni" > "Darba drošība" > "Mācību kursi": http://www.lbas.lv/directions/work_safety/education Darbinieku ievēlēto darba aizsardzības uzticības personu apmācības nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas "Darba aizsardzības likuma" 14.pants un Ministru kabineta noteikumi Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos". Sociālā dialoga nodrošinājumam uzņēmumā darba aizsardzības jomā izšķiroša nozīme ir arodaktīva zināšanām darba aizsardzības jautājumos, ko var iegūt licencētos apmācības kursos. Sakarā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" ar š.g. jūliju ir...

Saeimā iesniegti Darba likuma grozījumi, par kuriem ir vienojušies gan darba devēji, gan arodbiedrības, atgādina Labklājības ministrija (LM). Likumprojekta izstrādes gaitā darba devējus pārstāvošā organizācija izteica priekšlikumu izslēgt no Darba likuma 110.pantu. Tas nosaka darba līguma uzteikšanu darbinieku arodbiedrības biedram. Tomēr apspriešanas laikā šis priekšlikums neguva atbalstu. Līdz ar to Darba likuma grozījumos ir saglabāts spēkā esošais regulējums. Tas nozīmē, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka tiek atņemtas arodbiedrības biedra tiesības uz aizsardzību darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā. Tas pats attiecas arī uz Darba likuma 68.pantu, jo tajā grozījumi nav veikti. Minētais pants nosaka piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā. Atgādinām, ka valdība 6.augustā, apstiprināja LM izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojektā precizēti nosacījumi darba tiesisko attiecību nodibināšanai. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu...

Labklājības ministrija (LM) ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā. Analizējot izdienas pensiju piešķiršanu dažādās nozarēs, LM konstatēja vairākas problēmas. Pirmkārt, šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus. Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju. Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38-45 gadu vecumā. Otrkārt, ir nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos. Izdienas pensijas piešķir atkarībā gan no nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan no cilvēka sasniegtā vecuma. Taču šobrīd atšķiras...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties vēstuļu akcijā pret darba devēju iecerētajām izmaiņām Darba likumā, kas, LBAS uzskatā plānotas kā būtisks darbinieku tiesību pasliktinājums. Šīs izmaiņas plānots skatīt Saeimas rudens sesijā no 3.septembra. Parakstīties elektroniski iespējams LBAS mājas lapā www.arodbiedribas.lv. LBAS ir iebildumi pret izmaiņām Darba likuma 68. un 110.pantā. LBAS neatbalsta LDDK priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. panta 1. daļu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu no 100% uz ne mazāku kā 50%. Veicot šādas izmaiņas, tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa. Tāpat LBAS uzskata, ka nepieciešamība organizēt virsstundu darbu ir nepareizas darba organizācijas rezultāts. Krīzes laikā ir notikusi ievērojama ienākumu pārdale sabiedrībā. Lielākie zaudētāji ir sabiedrības trūcīgākā daļa, darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Vairāk nekā 46% darbinieku mēnesī saņem bruto darba ienākumus līdz 300 Ls (27,6% līdz 200 Ls). ES - 27 Latvijai pieder absolūtā čempiona gods Džini koeficienta (sociālās nevienlīdzības) apmērā 35,2%. Arī Latvijas valsts izdevumu...

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz otrdien, 27. augustā, valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi". Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba...

Plašākās diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā paredzamas par grozījumiem Darba likumā, kas regulē darba devēju un darba ņēmēju attiecības, kā arī smēķēšanas ierobežojumu paplašināšanu, vērtējot komisijā rudens sesijā skatāmos likumprojektus, norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Ministru kabinets izskatīšanai parlamentā iesniedzis apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz izmaiņas darba devēju un darba ņēmēju tiesībās un pienākumos. "Paredzams, ka izmaiņas Darba likumā nenāks ne ātri, ne viegli. Ņemot vērā, ka likumprojekta gatavošanas laikā valdībā kopsaucējs starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem atsevišķos jautājumos nav rasts, deputātiem acīmredzot atkal būs jāieņem vidutāja loma. Jūtīgākie jautājumi, kas nav iekļauti parlamentā iesniegtajā likumprojektā, skar virsstundu piemaksas saglabāšanu, kā arī arodbiedrības aizstāv pašreizējo likuma normu, kas paredz - arodbiedrības biedru nevar atlaist bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas," akcentē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas vadītāja piebilst, ka deputāti strādās arī pie jauna arodbiedrību regulējuma, būtiski modernizējot līdzšinējās likumu normas, kas nosaka arodbiedrību veidošanu un darbību. Turpināsies...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izmantot iespēju un sagatavot sev nepieciešamos darbiniekus, piedaloties NVA pilotprojektā "Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs". Pirmie darba devēju pieteikumi ir saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē. Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz 5 bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem. Darba devējs saņem finanšu atbalstu: izmaksām apmācības īstenošanai - ne vairāk kā 200 latu apmērā par viena bezdarbnieka apmācību ekspertu vai darba vadītāju pakalpojumiem; līdz 20 latiem par viena bezdarbnieka obligātās veselības pārbaudes veikšanu; dotāciju - līdz...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 23.augustā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt lēmumu par pieteicējas atbrīvošanu no amata Lauku atbalsta dienestā. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai, lai apelācijas instances tiesa pārbaudītu lietas apstākļus, kuriem var būt nozīme lietas izspriešanā. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Izskatot lietu, Senāts 2011.gadā apturēja tiesvedību, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kas regulē vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem un bērna kopšanas atvaļinājumu. Eiropas Savienības Tiesa jautājumā par to, cik lielā mērā ir aizsargājami darba ņēmēji, kas devušies bērna kopšanas atvaļinājumā, ir secinājusi, ka, darba devējam nav aizliegts atlaist darba ņēmēju, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, ja šī atlaišana nav motivēta ar bērna kopšanas atvaļinājuma pieteikumu vai izmantošanu. Attiecībā uz izskatāmās lietas apstākļiem Eiropas Savienības Tiesa ir secinājusi, ka direktīvas neliedz, ka darba devējs, likvidējot amata vietu, novērtē darba ņēmēju, kurš izmanto bērna kopšanas...

Diskusijā par Latvijas mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas jautājumiem ir jāturpina meklēt visus industrijas pārstāvjus apmierinoši problēmas risinājumi, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA). Pēc biedru viedokļu uzklausīšanas LŽA valde secina, ka jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) arī no autoratlīdzībām ir ļoti aktuāls, tas skar lielāko mediju profesionāļu daļu. LŽA uzskata, ka ir detalizēti jāizpēta un jāapspriež Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais modelis ieviest VSAIO no autoratlīdzībām, un piedāvā to solidāri dalīt starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Vienlaikus LŽA apzinās, ka iecerētās izmaiņas ierosinātas mediju jomai grūtā periodā, un nodokļu palielinājums rada vēl sarežģītāku situāciju ekonomiskās krīzes un mediju darbības biznesa modeļu neatgriezenisko izmaiņu dēļ novājinātajai nozarei. Tādēļ LŽA uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu no autoratlīdzības ieviešana uzreiz, no 2014. gada pilnā apjomā, nav iespējama. LŽA piedāvā diskutēt par trīs gadu pārejas periodu, kura laikā pakāpeniski pieaugtu VSAOI no autoratlīdzībām, tā mazinot spiedienu...