DARBA TIESĪBAS

Latvijas Darba devēju konfederācija oktobrī ir atjaunojusi informatīvu materiālu esošajiem un jaunajiem komersantiem "Darba aizsardzību uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem". Šīs ir pēdējais 2010.gadā izdotā materiāla atjaunotais metiens. Tas bez maksas ir pieejams visiem uzņēmējiem Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas reģionālajās nodaļās, biznesa inkubatoros un LDDK reģionālajās filiālēs. Materiāls pieejams arī elektroniski. Rokasgrāmata ietver aktualizētu un papildinātu informāciju par darba aizsardzību, tās reglamentējošiem normatīvajiem aktiem 17 uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī par iespējamajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un novēršanu. Materiāls ir izdots 12 000 eksemplāros. Šīs ir pēdējais atjaunotā materiāla metiens. Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: "Nelaimes gadījumi darba vietās visbiežāk notiek mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros vadītājiem ne vienmēr ir pietiekošās zināšanas un laiks, lai pievērstu pietiekoši lielu uzmanību darba drošībai. Mūsu mērķis, radot šo informatīvo materiālu, bija izskaidrot darba drošības normatīvo aktu piemērošanas nozīmi un procesu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem laikā, kad...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi video sižetu, kurā ar animācijas īsfilmas palīdzību, kā arī ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta pētnieka Ivara Vanadziņa starpniecību skaidro darba aizsardzības birojos aktuālos jautājumus. Vai darbs birojā līdzināas darbam pie konveijera rūpnīcā? Katru dienu birojā mums ir līdzīga darba poza un līdzīgi pienākumi, tādēļ ir svarīgi atcerēties pievērst uzmanību tam,k ā iekārtota darba telpu un darba vietu. Videosižets demonstrē pozitīvo pieredzi, kā uzņēmums var uzņemties atbildību un rūpēties par savu biroja darbinieku ikdienu, lai tā neradītu veselības traucējumus. Ja birojā darbam tiek izmantots portatīvais dators, tad darba vieta aprīkojama tā, lai ar to būtu ērti strādāt. Ergonomisti apgalvo, ka labākā darba poza ir nākamā darba poza, kas nozīmē, ka būtu nepieciešams ik pa laikam mainīt darba pozu, arī strādājot ar datoru. Kā to iespējams panākt, uzzināsiet, noskatoties video:

Saeima ceturtdien, 3.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda darbinieka vai darba devēja personas kods, bet ārzemniekam – dzimšanas datums. Tas ļaus precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, ja tā ir fiziska persona. Darba līgums tāpat kā līdz šim būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem. Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību...

Kopš 2011.gada aprīļa Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Kompleksi atbalsta pasākumi" aktivitāti „Darba vieta jaunietim”. Šajā laika posmā 415 uzņēmumos tika nodarbināti 949 jaunieši bezdarbnieki, kuri guva iespēju attīstīt darba iemaņas un prasmes, iegūt darba pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū. Ar NVA finansiālo atbalstu darba vietu jaunietim var izveidot komersanti, izņemot izglītības un ārstniecības iestādes, pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas. Darba vieta jaunietim netiek organizēta nekvalificētu un mazkvalificētu darbu veikšanai. Viena pasākuma dalībnieka nodarbinātības ilgums – 9 mēneši. Darba devēji, kuri piedalās pasākumā, pirmo sešu mēnešu laikā saņem dotāciju jaunieša bezdarbnieka algai -100 Ls mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 150 Ls) un pēdējo trīs mēnešu laikā - 50 latus mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 100 Ls) proporcionāli nostrādātajam laikam. Taču darba devējam jaunieša bezdarbnieka darba algai ir jānodrošina papildu finansējums, jo darba samaksa nevar būt zemāka par valstī noteiktās minimālās algas apmēru....

Latvijā daļa strādājošo neizprot vai nezina savas tiesības, ko nereti ļaunprātīgi izmanto darba devēji, lai panāktu sev vēlamo rezultātu, atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Pēc viņa teiktā, diezgan izplatīti ir gadījumi, kad, piemēram, par savlaicīgi neizmaksātu algu, atvaļinājuma nepiešķiršanu vai prettiesisku atlaišanu darbinieks necīnās par savām tiesībām un nevēršas pie Valsts darba inspekcijas (VDI) vai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS). "Ir būtiski izprast, ka ar šādu bezdarbību darba ņēmējs pasliktina savu situāciju un samazina iespējas piedzīt no darba devēja pienākošos kompensāciju. Ja ir aizdomas, ka darba devējs pret darbinieku rīkojas pretlikumīgi, vajadzētu konsultēties ar savu arodbiedrību vai ar LBAS un VDI, ja cilvēks nav arodbiedrības biedrs," aicināja Rācenājs. Viņš atgādināja, ka LBAS valsts ir uzticējusi būtisku funkciju – pēc nepieciešamības pārstāvēt darba ņēmējus arī tiesas procesos, ja lietu nav iespējams atrisināt pārrunu veidā. Pērn LBAS kopumā sniedzis vairāk nekā 2500 konsultāciju, no kurām aptuveni...

Saeima ceturtdien, 26.septembrī, pirmajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedzot, taču tas modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma, pirms jaunās redakcijas izskatīšanas Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputātus informēja likumprojekta izstrādātāji Labklājības ministrijā. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai esot paudušas gan arodbiedrības, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka darba vai sociālo konfliktu risināšana ar streiku palīdzību nekādā veidā neveicinātu strādājošo dzīves līmeņa uzlabošanos, jo tie negatīvi ietekmētu gan valsts iekšzemes kopproduktu, gan darba ražīgumu, gan darba devēju ienākumus un līdz ar to viņu iespējas uzlabot strādājošo atalgojumu, sociālās garantijas un darba apstākļus. Tādā veidā nebūtu iespējams arī straujāk likvidēt Latvijas atpalicību no attīstītajām ES valstīm. Tāpēc šādi aicinājumi ir naivi un bezatbildīgi. Neapstrīdot strādājošo tiesības Latvijā likumā paredzētajā kārtībā izmantot arī streikus kā konfliktu, tostarp sociālo konfliktu risināšanas galējo līdzekli, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž izbrīnu un neizpratni par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna Latvijas Radio 25. septembrī pausto viedokli, ka iedzīvotāji esot pārāk kūtri un vāji spējot aizstāvēt savas intereses, bet streikiem esot jābūt biežākiem. LDDK vienmēr ir ļoti augstu vērtējusi Latvijas strādājošo izpratni par ekonomiku un gatavību risināt problēmas dialoga ceļā, balstoties uz racionāliem argumentiem, ko...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 25.septembrī, izskatīšanai parlamenta sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. „Šodien deputāti vienbalsīgi atbalstīja ar sociālajiem partneriem saskaņoto likumprojektu, kas paredz tās darba likuma izmaiņas, kurām piekrīt gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas. Plašākas diskusijas varam sagaidīt starp lasījumiem, ja tiks iesniegti priekšlikumi, kurus neatbalsta kāda no sociālajā dialogā iesaistītajām pusēm,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Valdības iesniegtais likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda...

Laika posmā no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada augustam pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veikti trīs nozīmīgi pētījumi darba tirgus jomā - pētījums par nākotnē pieprasītākām prasmēm Latvijā; pētījums par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā un pētījums par darbaspēka profesionālo mobilitāti. Pētījumos sniegts pētnieku redzējums par Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības alternatīvām un no tā izrietošajām prasmju un kompetenču pieprasījuma tendencēm, tiek novērtēta iedzīvotāju novecošanās ietekme uz prasmju piedāvājumu Latvijā līdz 2030.gadam, kā arī darbaspēka profesionālās mobilitātes intensitāte dažādu profesiju grupu ietvaros un starp tām, atklājot profesionālās mobilitātes likumsakarības un to ietekmējošos faktorus. Pētnieki secinājuši, ka jaunu prasmju veidošanās nākotnē būs cieši saistīta ar tehnoloģiju attīstību un pielietošanu, "zaļās ekonomikas" sektoriem, darbaspēka elastību un mobilitāti, turklāt nākotnē mainīsies darbaspēka piedāvājums pa izglītības jomām, ko noteiks gan tautsaimniecības strukturālās izmaiņas un tehnoloģiju attīstība, gan vecuma struktūras izmaiņas un emigrācija, gan arī izglītības programmu daudzveidība un pieejamība. Pētījumu galvenie secinājumi Prasmju piedāvājuma vecuma struktūrā...

Regus Globālais ekonomikas pētījums 2013 (The 2013 Regus Global Economic Indicator) atklāj, ka biroja darbavietai piesaistīti speciālisti drīz vien būs mazākumā. Regus pētījumā aptaujāti vairāk nekā 26 000 uzņēmumu vadītāji 90 valstīs un ir atklājies, ka 48% nodarbināto jau tagad strādā attālināti vismaz pusi darba nedēļas. Latvijā vairāk nekā puse kompāniju vadītāju (55%) strādā attālināti vismaz pusi nedēļas. Daži kompāniju vadītāji ir izrādījuši satraukumu par personāla motivēšanu un biroju darba vadīšanu no attāluma. Tomēr Regus pētījumā 55% Latvijas respondentu (55% arī globāli) apgalvo, ka attālināta darbinieku vadība ir efektīva un pieļaujama, un, ka daudzi uzņēmumi ievieš papildus pasākumus attālināta personāla veiksmīgai pārvaldīšanai. Komentējot pētījuma rezultātus, Regus izpilddirektors Marks Diksons (Mark Dixon) saka: "Elastīgi darba apstākļi būs izdevīgi visām iesaistītajām pusēm, ja vien vadības komanda uzņemsies vadības lomu. Uzrunātie uzņēmēji stāsta, ka attālinātā darba vadībā uzticībai un brīvībai ir izšķiroša nozīme. Ja tas tiek īstenots, ieguvumi kompānijai ir acīmredzami - augstāka produktivitāte, mazāka...

Sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. To paredz jaunais regulējums sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai, ko trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Sezonas laukstrādniekus reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat likumprojekts paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem. „Pēc deputātu lūguma sēdē piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri apliecināja, ka jaunais regulējums ir atbalstāms un mazinās administratīvās procedūras. Ar ogu un augļu novācējiem vairs nebūs jāslēdz līgumi, pirms darbu uzsākšanas ziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas jādara tagad – pat gadījumos, kad ražas novākšana ilgst tikai vienu dienu. Procedūra būs vienkāršāka – saimniekam ziņas par tās dienas strādniekiem būs jāievada Lauku...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Arodbiedrību likuma redakciju. Kā komisijas sēdē norādīja par likumprojekta izstrādi atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāvji, būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedz, taču tas būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai otrdien pauda gan arodbiedrību, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā likuma...

Darba tiesību un darba drošības jautājumi ir aktuāli ne vien lielajās pilsētās, bet arī tādās mazpilsētās kā Saldus, kur visbiežāk sastopamie darba tiesību pārkāpumi saistīti ar darba līgumiem - tie tiek sastādīti nekorekti, ierobežojot darba ņēmēju tiesības. Ar šādu secinājumu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperti sestdien, 14.septembrī, noslēdza reģionālo izstādi Saldus pilsētas bibliotēkā. Izstāde par aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem, kas Saldus pilsētas bibliotēkā norisinājās no 12. līdz 14.septembrim, tika īstenota LBAS reģionālā izstāžu cikla ietvaros ar mērķi palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem nostiprināt zināšanas darba tiesību un darba drošības jautājumos. Izvērtējot jautājumus, ko Saldus izstādes apmeklētāji uzdeva visbiežāk, LBAS eksperti norāda, ka šajā pilsētā, līdzīgi kā visā Kurzemes reģionā, lielākās problēmas ir ar darba līgumiem. Pirmkārt, darba līgumos nereti tiek iekļauti punkti, kas ir pretrunā pastāvošajai darba likumdošanai. Otrkārt, strādājošie darba līgumus mēdz parakstīt, neiedziļinoties to saturā. "Pēdējo gadu pieredze liecina, ka darba devēju izdomai nav robežu - viņi atrod aizvien oriģinālākus veidus, kā...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien 10.septembrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. Apdrošinot jauniešus visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, sociālās apdrošināšanas likme 24,09 procentu apmērā tiktu segta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 11 procentus maksātu darba devējs. Komisijas deputāti ar balsu vairākumu šodien izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nolēma virzīt attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekta iesniedzēju vārdā deputāts Vladimirs Reskājs (SC) komisijas deputātiem norādīja, ka šis ir vienkāršs un uzņēmējiem saprotams risinājums jauniešu bezdarba mazināšanai. Turklāt tas aptvertu visus jauniešus, ne tikai tos, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Piedāvātais risinājums motivēs uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes, bet jauniešiem tā būs iespēja pierādīt sevi. Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens noraidīja šādu izmaiņu nepieciešamību, argumentējot, ka patlaban atbalsts nepieciešams apmēram 7000 jauniešu, kuriem trūkst pienācīgas izglītības. Savukārt likuma grozījumi attiektos uz daudz plašāku...

Trešā daļa (36%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kā galveno iemeslu ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā min valsts nespēju nodrošināt jaunas darbavietas. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir cittautieši, Latgales reģiona iedzīvotāji, nepilsoņi, iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem mēneša ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums. 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kā galveno iemeslu ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā nosauc bezdarbnieku nevēlēšanos strādāt, 15% – nespēju atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu, 11% - izveidojušos atkarību no valsts pabalstiem, 8% - bezdarbnieku pārāk augstās prasības darba devējiem, 7% - bezdarbnieku nepiemērotu kvalifikāciju mūsdienu darba prasībām. Salīdzinoši retāk kā galvenos iemeslus ilgstošo bezdarbnieku lielajam skaitam Latvijā iedzīvotāji minējuši zemu atalgojumu, nesamērīgas atalgojuma un darba slodzes attiecības. 2% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS...