DARBA TIESĪBAS

Valsts Darba inspekcija laidusi klajā darba devējiem paredzētu rokasgrāmatu, kas veltīta brīvprātīgo darba tematikai. Rokasgrāmatā vienkāršā valodā izklāstīti konkrēti ieteikumi prakses un brīvprātīgā darba organizācijai, kā arī iespējams iepazīties ar virkni veiksmes stāstu par to, kā jauniešus savā komandā uzņēmuši citi darba devēji. Uzņēmumiem, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām prakses un brīvprātīgā darba īstenošana ir iespēja iegūt motivētus un entuziastiskus papildspēkus. Rokasgrāmata veidota projekta “Brīva vieta jaunietim” ietvaros.

Valdība otrdien, 6.augustā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojektā precizēti nosacījumi par darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kur turpmāk būs jānorāda darba devēja – fiziskās personas – vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma. Konkretizēti atsevišķi darba samaksas jautājumi gan saistībā ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu (nosakot līdzīgu regulējumu tam, kāds ir attiecināms uz publiskā sektorā nodarbinātajiem), gan, padarot skaidrākus nosacījumus ieturējumiem par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem - šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20 procentu no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Tāpat noteikti jauni nosacījumi atpūtas dienu piešķiršanai cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis ("darbiniekam pēc asins vai asins komponentu...

Lielākā daļa jeb 65% šobrīd nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar ieplānojuši doties atvaļinājumā. Ceturtā daļa (25%) jau ir bijuši atvaļinājumā, savukārt vēl 40% - vēl tikai plāno doties atvaļinājumā šajā vasarā. Salīdzinoši biežāk šovasar atvaļinājumā plānojuši doties vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti un aptaujātie ar salīdzinoši augstākiem mēneša ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktais pētījums. Šovasar atvaļinājumā nedosies trešā daļa (30%) šobrīd nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri šovasar nav plānojuši doties atvaļinājumā, ir aptaujātie ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, strādnieki, respondenti ar zemākiem mēneša ienākumiem. 5% šobrīd nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 23. līdz 25. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 Latvijas...

Bezdarbnieki, kuri vēlēsies iesaistīties algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā vai reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā "Darbs Latvijā", varēs šajos pasākumos iesaistītes ātrāk, iepriekš neatrodoties bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kurus otrdien, 30.jūlijā, apstiprināja valdība. Pašlaik algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un vismaz 6 mēnešus atradušies bezdarbnieka statusā, taču nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Līdz ar aktuālajiem grozījumiem, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties arī tie bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusā ir reģistrēti mazāk par 6 mēnešiem, bet vismaz pēdējos 12 mēnešus nav strādājuši. Atviegloti iesaistes nosacījumi paredzēti arī cilvēkiem, kuri atraduši darbu attālāk no savas pastāvīgās dzīvesvietas un vēlas pretendēt uz finansiālu atbalstu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākuma "Darbs Latvijā" ietvaros. Līdz ar aktuālajiem grozījumiem, šajā pasākumā...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā turpina pieņemt iedzīvotāju pieteikumus dalībai pasākumā "Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana". Šobrīd NVA filiālēs iesniegti 109 pieteikumi finanšu atlīdzības piešķiršanai tiem cilvēkiem, kuri darbu atraduši ārpus savas dzīves vietas teritorijas, 90 pieteikumi ir atbalstīti, 17 noraidīti, bet pārējo pretendentu atbilstība mobilitātes pabalsta saņemšanas nosacījumiem vēl tiek izvērtēta. Lielākais pieteikumu skaits saņemts NVA Rēzeknes filiālē - 14 pieteikumi, NVA filiālē Ludzā iesniegti 12 pieteikumi, Jelgavā - 9, Cēsīs -7, Liepājā - 6, Aizkrauklē - 5, pieci pieteikumi saņemti arī NVA Gulbenes filiālē. NVA Rīgas reģionālajā filiālē iesniegti 3 pieteikumi mobilitātes pabalsta piešķiršanai darbam ārpus galvaspilsētas. Galvenokārt finansiālais atbalsts tiek pieprasīts transporta izdevumu segšanai ceļā no dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ. Pasākuma dalībnieki strādā gan vienkāršākās profesijās, gan tādās, kas prasa īpašu izglītību un pieredzi, piemēram - tehniskais direktors, metālmateriālu metinātājs, farmaceita asistents, galvenais grāmatvedis, gids un citās. NVA īstenotais reģionālās darba mobilitātes veicināšanas pasākums...

Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Labklājības ministriju informē, ka 2013.gada 19.februārī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi), kas nosaka jaunu darba devēja pienākumu. Atgādinām, ka no 2013.gada 1.jūlija darba devējam, pieņemot darba darbinieku, ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmēja profesijas (aroda amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju „International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)”. Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu (Profesiju klasifikators apstiprināts ar normatīvo aktu - Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”)....

Labklājības ministrija informē, ka ir saņēmusi vairākus simtus arodbiedrību biedru iesniegumus, kurus 2013.gada maijā un jūnijā ir pārsūtījis Ministru prezidents. Šajos iesniegumos ir lūgts sniegt skaidrojumu par likumprojektā „Arodbiedrību likums" ietverto regulējumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar arodbiedrību biedru. Labklājības ministrija informē, ka par likumprojektā ietverto regulējumu ir notikušas diezgan daudzas diskusijas, un rezultātā Valsts sekretāru sanāksmes 2013.gada 18.aprīļa sēdē tika panākta vienošanās, ka likumprojekta 11.pants, kas noteic arodbiedrību tiesības un to īstenošanu, tiek papildināts ar normu, kas paredz, ka arodbiedrības biedru, kuri nav arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas, darba līgumu uzteikšana īstenojama atbilstoši Darba likuma noteikumiem. 2013.gada 4.jūnijā tādā redakcijā arī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Arodbiedrību likums". Likumprojektā ietvertais regulējums kopsakarā ar Darba likumā ietvertajām normām nodrošina efektīvu arodbiedrību tiesību aizsardzību un nepasliktina un nesašaurina tiesisko regulējumu attiecībā uz arodbiedrības biedru darba līguma uzteikumiem. Detalizēta darba līguma uzteikšanas kārtība arodbiedrības biedram ir ietverta Darba likuma 110.pantā. Līdz ar to, ņemot vērā Ministru...

Trešdien, 10.jūlijā, notiks Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) kārtējā sēde, kurā tiks apspriesti darba devēju, arodbiedrību un ministriju rosinātie grozījumi Darba likumā. Sanāksmes darba kārtībā nav iekļauti strīdīgie punkti par Darba likuma 68. un 110.pantu, jo par tiem arodbiedrības un darba devēji nav vienojušies. Kā ziņots iepriekš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ir rosinājusi vēstuļu akciju "Rokas nost no Darba likuma!", kurā aktīvi iestājas par Darba likuma 68.pantā noteikto piemaksu par virsstundu darbu saglabāšanu 100% apmērā, kā arī saglabāt Darba likumā 110.pantu, kas nosaka darba devējam obligātu saskaņošanu ar arodbiedrību, ja tas vēlas atbrīvot no darba arodbiedrības biedru. Vēstuļu akcija joprojām turpinās, un līdz šim savu viedokli akcijā ir pauduši vairāki tūkstoši cilvēku no visiem Latvijas reģioniem. Sociālo un darba lietu komisijas deputāti sarunā augstu novērtēja arodbiedrību rīcību, jo, pēc likumprojekta nonākšanas Saeimā, šī vēstuļu akcija noteikti mudināšot deputātus attiecīgajiem likuma pantiem pievērst pastiprinātu uzmanību, lai intereses tiktu rūpīgi sabalansētas. Labklājības...

Aizvadītajās nedēļās portālā bijām ievietojuši aptauju, kurā uzdevām jautājumu "Vai darba telpās, kurās strādājat, ir darba aizsardzības prasību noteikumiem atbilstīgs mikroklimats?". Pārsteidzoši, ka trešdaļa (33 %) aptaujas dalībnieku uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši , un gandrīz tikpat (31 %) atzina, ka nezina, kādas ir darba aizsardzības prasības attiecībā uz mikroklimatu darbavietā. Šai sakarā atgādinām, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 1.punktu ir izdoti Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". Noteikumu 1. pielikumā ir definētas darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes: Nr. p.k. Gada periods Darba kategorija Gaisa temperatūra (C°) Gaisa relatīvais mitrums (%) Gaisa kustības ātrums (m/s) 1. Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk) I1 19,0–25,0 30–70 0,05–0,15 II2 16,0–23,0 30–70 0,1–0,3 III3 13,0–21,0 30–70 0,2–0,4 2. Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C) I1 20,0–28,0 30–70 0,05–0,15...

Vakar, 2.jūlijā, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība"". Noteikumu projekts paredz noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā (darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm), par pamatu ņemot darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, kura jau tiek veiksmīgi piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā. Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu "Par maksātnespējas procedūrām". Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas apliecina priekšnoteikumus...

Komersanti, kuri nodarbojas ar darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk varēs izvēlēties veidu, kādā saņemt licenci - elektroniska dokumenta formā vai papīra dokumenta formā. Tas samazinās uzņēmumu administratīvo slogu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumos Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība", ko otrdien, 2.jūlijā, apstiprināja valdība. Tāpat licences saņemšanā nolemts ieviest "klusēšanas - piekrišanas" principu, proti, ja mēneša laikā no komersanta iesnieguma saņemšanas dienas Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nepieprasa papildu informāciju un dokumentus, nepieņem un nepaziņo lēmumu par licences izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, uzskatāms, ka licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai komersantam ir piešķirta. Licences formā turpmāk būs jāiekļauj arī darbiekārtošanas pakalpojumu veidu kodi atsevišķi katrā no darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas valstīm un darbiekārtošanas pakalpojumu veidu kodu skaidrojums, kā arī datums, no kura komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumu attiecīgajā valstī un darbiekārtošanas pakalpojuma veidā. Komersantiem ir pienākums līdz 2013.gada 31.decembrim NVA iesniegt iesniegumu licences papildināšanai ar...

Atgādinām, ka no 1. jūlija tiek samazināts darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms – tās būs 60 stundas līdzšinējo 160 stundu vietā. To un citus administratīvā sloga mazinājumus paredz 2012. gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.883 "" Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos"", kas stājas spēkā šī gada 1. jūlijā. No minētajām 60 stundām 40 stundas būs paredzētas teorijas apmācībai, bet 20 – praktiskajai apmācībai. Papildus paredzēta specializēta apmācība 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos novērst. Vienlaikus profesionālās pilnveides izglītības apliecību vai profesionālās ievirzes izglītības apliecību varēs izsniegt cilvēkam, kurš akreditētā izglītības iestādē būs apguvis licencētu izglītības programmu mazākā apjomā nekā šobrīd noteiktās 160 stundas. Speciālisti, kas apguvuši pamatlīmeņa apmācību 160 stundu...

Darba devēji - komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas) ir aicināti pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Preiļos darba vietu izveidei bezdarbniekiem ar invaliditāti. Šo darba vietu izveidi finansē valsts no nodarbinātības speciālā budžeta. Darba devējiem aicināti veidot darba vietas tiem NVA bezdarbniekiem ar invaliditāti, kuriem pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir grūti iekārtoties pastāvīgā darbā, tādejādi palīdzot šiem cilvēkiem izprast darba tirgus prasības un veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā. Ja bezdarbnieks ar invaliditāti sāk strādāt, nepieciešamības gadījumā viņš var saņemt ergoterapeita, surdotulka vai asistenta pakalpojumu. Savukārt darba devēja pienākums ir nodrošināt kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Ar valsts atbalstu darba devējs var nodarbināt bezdarbnieku ar invaliditāti, sākot no viena līdz pat trim gadiem (ieskaitot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu). NVA darba devējiem sniegs šādu...

2014.gadā pārcels divas darba dienas - piektdienu, 2.maiju, pārcels uz sestdienu, 10.maiju, un pirmdienu, 17.novembri, uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 25.jūnijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā". Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālais partneris likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors.” Neskatoties uz to, ka sociālajiem partneriem ir izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba. Tostarp...